“Bite Latvija” iesniegusi sūdzību EK par ES tiesību normu pārkāpšanu publisko iepirkumu jomā Latvijā
Mobilo sakaru operators SIA “Bite Latvija” iesniedzis sūdzību Eiropas Komisijā (EK) par sistemātisku Eiropas Savienības (ES) tiesību normu pārkāpšanu publisko iepirkumu jomā Latvijā.
“Bite Latvija” pārstāvji norāda, ka, ņemot vērā līdzšinējo pieredzi ar publiskajiem iepirkumiem un problēmas, kas aizvien nav atrisinātas, uzņēmums sūdzībā norāda uz nepieciešamību Latvijā sakārtot regulējumu, izveidot publisko iepirkumu sistēmu atbilstoši ES tiesībām, vienlaikus izbeidzot favorītismu pret vienu tirgus dalībnieku un nostiprinot brīvu konkurenci mobilo sakaru publiskajos iepirkumos.
“Bite Latvija” uzskata, ka valsts un pašvaldību iestāžu un kapitālsabiedrību mobilo sakaru publiskajos iepirkumos ilgstoši tiek ietverti neobjektīvi un tirgus konkurenci kropļojoši vērtēšanas kritēriji, dodot būtiskas priekšrocības vienam, daļēji valstij piederošam tirgus dalībniekam. Savukārt citiem mobilo sakaru pakalpojumu sniedzējiem nav jēgas piedalīties šādos iepirkumos, jo kritēriji ir acīmredzami diskriminējoši un uzvarētājs ir paredzams jau iepriekš.
Tostarp kompānijā min, ka kopš 2021.gada ir izsludināti 16 mobilo sakaru iepirkumi virs ES līgumcenu sliekšņiem. “Bite Latvija” ir piedalījies sešos publiskajos iepirkumos, no kuriem uzvarēja vienā, kopā ar citiem operatoriem saņemot daļējās līguma izpildes tiesības. Savukārt 13 no šiem publiskajiem iepirkumiem uzvarēja mobilo sakaru operators “Latvijas mobilais telefons” (LMT), tostarp deviņos no šiem iepirkumiem LMT uzvarēja kā vienīgais pretendents. LMT kapitālā 49% pieder Zviedrijas “Telia Company” un tās meitaskompānijai “Sonera Holding”, pa 23% akciju pieder SIA “Tet” un Latvijas Valsts radio un televīzijas centram, bet 5% – SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs “Possessor””.
“Bite Latvija” pārstāvji norāda, ka šobrīd teju katrs jauns mobilo sakaru iepirkums ir jāpārsūdz Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB). Iepirkumos kā viens no vērtēšanas kritērijiem tiek ietverts lielākais bāzes staciju skaits, kas straujas tehnoloģiju attīstības dēļ jau sen nav mēraukla mobilo sakaru kvalitātei, tostarp, piemēram, Polijā, Vācijā un Beļģijā šo kritēriju iepirkumos neiekļauj. Arī Latvijā Konkurences padome ir publiski aicinājusi vērtēšanas kritērijos neiekļaut bāzes staciju skaitu, apliecinot, ka tas ierobežo konkurenci.
Vienlaikus Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) pārstāvji norādīja, ka bāzes staciju skaits nav kritērijs, kas tiešā veidā nosaka augstāku elektronisko sakaru kvalitāti. Bāzes staciju skaits attiecas drīzāk uz pārklājumu. Ņemot vērā, ka dažkārt pastāv dažādas interpretācijas, kas ir bāzes stacija un vienā mobilajā vietnē var būt vairākas bāzes stacijas, pārklājuma analīzei precīzāk būtu izmantot mobilo vietņu skaitu nevis bāzes staciju skaitu.
Ja mobilajam operatoram ir visvairāk mobilo vietņu, tas varētu nodrošināt plašāku pārklājumu. Teorētiski operatoram ar vairākām bāzes stacijām var būt arī augstāka pakalpojumu kvalitāte, bet viennozīmīgi tas to negarantē, uzsvēra SPRK.
Tāpat SPRK norādīja, ka augstāka elektronisko sakaru pakalpojuma kvalitāte ir atkarīga no vairākiem faktoriem, piemēram, izmantotā radiofrekvenču spektra, no tā vai mobilais operators ir ieviesis metodes efektīvākai spektra izmantošanai, transporta tīkla kapacitātes, iedzīvotāju blīvuma konkrētajā teritorijā, galalietotāju paradumiem izmantojot liela daudzuma datus, jeb datu patēriņam konkrētā teritorijā, kā arī citiem faktoriem.
IUB par šāda kritērija izmantošanu iepirkumos ir saņēmis daudz sūdzību, tamdēļ 2021.gadā ir izstrādātas vadlīnijas, kur aprakstīts plašāk, kādēļ iepirkumos bāzes staciju skaitu nebūtu vēlams izmantot kā kritēriju, piebilda SPRK.
“Bite Latvija” ģenerāldirektors Arūns Mickevičs pauž, ka apstrīdēšanu IUB būtiski kavē vērtēšanas pārskatu nepieejamība, augstā depozīta maksa par rezultātu pārskatīšanas procedūru, pārskatīšanas procedūru ilgums un papildu resursu iesaistes nepieciešamība.
“Nekas arī nemainās gadījumos, kad vēršamies tiesā – līdz šim tiesa divos gadījumos atzina konkrētu iepirkumu prasības par prettiesiskām, taču neraugoties uz tiesvedības esamību un Augstākās tiesas norādēm par nepieciešamību pārskatīt iepirkumu procedūras noteikumus, konkrētie pasūtītāji turpināja konkurenci ierobežojošo praksi, izsludinot nākamos iepirkumus,” norāda Mickevičs.
Uzņēmuma ieskatā, Latvijas nacionālais publisko iepirkumu regulējums nenodrošina ES tiesībām atbilstošu publisko iepirkumu norisi mobilo sakaru pakalpojumu tirgū.
Jau ziņots, ka “Bite Latvija” 2021.gadā strādāja ar 134,58 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 20% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga par 34% un bija 22,004 miljoni eiro. Finanšu rādītāji par 2022.gadu vēl nav publiskoti.
“Bite Latvija” reģistrēta 2005.gadā, un tās pamatkapitāls ir 99 085 286 eiro. “Bite Latvija” vienīgā īpašniece ir Lietuvas “Bite Lietuva”, kas ir starptautiskās aktīvu pārvaldīšanas kompānijas “Providence Equity Partners” uzņēmums.