“Bite Latvija”: Nozari ietekmēs nesaimnieciska prakse publiskajos mobilo sakaru pakalpojumu iepirkumos
Viņš akcentēja, ka problēmas publiskajos iepirkumos pastāv jau ilgstoši, un daudzas valsts un pašvaldību iestādes, organizējot nesaimnieciskus un konkurenci ierobežojošus iepirkumus, gadiem pārmaksā par mobilo sakaru pakalpojumiem.
“Nozarei graujošu ietekmi rada arī favorītisma tendences, pasūtītājiem radot nepamatotas priekšrocības konkrēti izraudzītam pretendentam,” sacīja Mickevičs.
Kā piemēru Mickevičs minēja, ka dalībnieku skaita samazināšanai iepirkumā tiek izvirzītas tādas pamatprasības kā “Multi-SIM” funkcionalitātes izmantošana viesabonēšanā, kā arī citas specifiskas funkcionalitātes, kas pēc būtības nav būtisks un nepieciešams sakaru pakalpojums, bet ko visi pretendenti nevar izpildīt.
Kopumā šobrīd publiskajos iepirkumos Latvijā pasūtītājs var brīvi izvēlēties, pēc kādiem kritērijiem vērtēt piedāvājumus, ievērot vai neievērot Satiksmes ministrijas izstrādātās publisko iepirkumu vadlīnijas mobilo un fiksēto sakaru iepirkumiem un līdzīgiem pakalpojumiem.
“Šī brīvība bez skaidriem un obligātiem standartiem rada iespējas izmantot nepilnīgu vai neskaidru vērtēšanas sistēmu, kas veicina nevienlīdzīgu konkurenci,” akcentēja Mickevičs.
Viņa ieskatā, lai uzlabotu iepirkumu sistēmu, ir jāievieš vienotas pamatprasības homogēniem pakalpojumiem, kas nodrošinās lielāku caurspīdīgumu un objektivitāti piedāvājumu izvērtēšanā. Būtu jāizstrādā sakaru pakalpojumu e-katalogs, kur visi pakalpojumu sniedzēji piedāvātu standartizētus produktus ar skaidri norādītiem parametriem.
Tāpat būtu jāizstrādā standartizēti līgumi katram iepirkumam, kas balstās uz skaidriem un objektīviem kritērijiem.
“Tādā veidā varam izskaust favorītismu, veicināt konkurenci un mazināt administratīvo slogu, nodrošinot godīgāku, efektīvāku un caurspīdīgāku iepirkumu procesu, kas ir valsts interesēs un nodrošina valsts budžeta efektīvu izmantošanu,” sacīja Mickevičs.
Tāpat Mickeviča ieskatā izaicinājums nozarē būs potenciālā SIA “Latvijas mobilais telefons” (LMT) un “Tet” apvienošana.
“”Tet” un LMT apvienojoties un jaunizveidotajam uzņēmumam nonākot valsts azotē, ievērojami pieaugs tā dēvētais super-dominances risks, proti, tas iegūs tādu būtisku dominanci, kur monopolizētam uzņēmumam ir praktiski neierobežota spēja darboties neatkarīgi no konkurentiem, piegādātājiem un galalietotājiem,” prognozē Mickevičs.
Sagaidāms arī, ka apvienotā uzņēmuma pakļautība valstij radīs tam būtiskas priekšrocības, piemēram, subsīdijas, izdevīgāku regulatīvo režīmu vai piekļuvi lētākam finansējumam, kad tas būs nepieciešams.
Vienlaikus milzīga uzņēmuma nonākšana valsts īpašumā var radīt papildu slogu valsts budžetam, īpaši, ja tas nav rentabls.
Gadījumā, ja LMT un “Tet” apvienošana notiks, Mickēviča ieskatā jaunizveidotais uzņēmums nedrīkst palikt valsts īpašumā, jo “tikai tā iespējams izvairīties no tirgus konkurences kropļošanas”.
Vienlaikus “Bite Latvija” ģenerāldirektora ieskatā ir būtiski izvērtēt strukturālas reformas, juridiski nodalot stratēģiski svarīgo pazemes kabeļu kanalizācijas infrastruktūru no “Tet” un LMT neatkarīgā vienībā un atstājot to valsts kontrolē.
Jau ziņots, ka “Bite Latvija” 2023.gadā strādāja ar 163,668 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 9,2% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa palielinājās par 50% un bija 33,376 miljoni eiro.
“Bite Latvija” reģistrēta 2005.gadā, un tās pamatkapitāls ir 99 085 286 eiro. “Bite Latvija” vienīgā īpašniece ir Lietuvas “Bite Lietuva”, kas ir starptautiskās aktīvu pārvaldīšanas kompānijas “Providence Equity Partners” uzņēmums.
