Atpakaļ

Budžeta komisija konceptuāli atbalsta uz diviem gadiem atlikt obligāto e-rēķinu ieviešanu norēķinos starp uzņēmumiem

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien konceptuāli pirmajam lasījumam atbalstīja grozījumus Grāmatvedības likumā, kas paredz uz diviem gadiem atlikt obligāto e-rēķinu ieviešanu norēķinos starp uzņēmumiem.

Līdz ar to paredzēts, ka e-rēķinu ieviešana varētu notikt nevis no 2026.gada 1.janvāra, bet gan no 2028.gada 1.janvāra.

No šī datuma visiem Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem tiks noteikts obligāts pienākums attaisnojuma dokumentu, kuru izsniegs samaksāšanai par preci vai pakalpojumu, noformēt to kā strukturētu elektronisko rēķinu (e-rēķinu). Vienlaikus valsts budžeta iestādēm saglabājas e-rēķina ieviešanas datums 2026.gada 1.janvārī.

Nepieciešamība atlikt e-rēķinu ieviešanu pamatota Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā “Par e-rēķinu ieviešanas gaitu”, kas izskatīts un pieņemts Ministru kabineta (MK) 2025.gada 27.maija sēdē.

Pēc finanšu ministra Arvila Ašeradena (JV) MK sēdes laikā izteiktā priekšlikuma, e-rēķinu obligātā lietošana starp uzņēmumiem, kas nav budžeta iestāde, būtu obligāta no 2028.gada 1.janvāra. Savukārt brīvprātīgā e-rēķinu lietošana e-adresē būtu ieviešama no 2026.gada 30.marta.

VARAM informatīvajā ziņojumā teikts, ka ir nepietiekams laiks, lai uzņēmumi sagatavotos obligātai e-rēķinu lietošanai un ieviestu tehnoloģiskus risinājumus, kas atbalstītu pilnvērtīgu e-rēķinu izveides un apstrādes procesu.

Līdz tam rēķinu bija iespējams izrakstīt dažādos formātos, kas tostarp bija brīvi pieejami arī cilvēklasāmā formā, piemēram, teksta veidā. VARAM secinājusi, ka sabiedrības negatavību šādām pārmainām uzskatāmi parādīja valsts pārvaldes pakalpojumu portālā “Latvija.gov.lv” e-adreses pastkastītē pieejamās e-rēķinu izveides formas lietošanas pieaugums un ar e-rēķinu saturisko sagatavošanu saistītais lietotāju atbalsta pieprasījuma apmērs.

Ņemot vērā uzņēmumu zemo digitālā brieduma pakāpi un e-rēķinu aprites ieviešanai nepieciešamo tehnoloģiju nodrošināšanā plānoto, uzņēmumiem, tostarp fiziskajām personām, kas veic saimniecisko darbību, biedrībām, reliģiskajām organizācijām, ir nepieciešams nodrošināt samērīgu laiku informācijas sistēmu un procesu pielāgošanai, tostarp tehnoloģisko nepilnību novēršanai, kas nereti izgaismojas vien pilnvērtīga procesa īstenošanas brīdī.

Budžeta komisija secinājusi, ka likuma grozījumiem būs pozitīva ietekme īstermiņā uz uzņēmumiem, īpaši maziem uzņēmumiem, kuriem šobrīd trūkst resursu un zināšanu e-rēķinu ieviešanai. Visiem uzņēmumiem e-rēķinu aprites ieviešanai būs ilgāks laiks nepieciešamo tehnoloģiju, informācijas sistēmu un procesu pielāgošanai, tostarp tehnoloģisko nepilnību novēršanai, kas nereti izgaismojas vien pilnvērtīga procesa īstenošanas brīdī.

Jau ziņots, ka no šā gada starp uzņēmumiem un budžeta iestādēm sākta rēķinu aprite, izmantojot strukturētus e-rēķinus, ko paredz grozījumi Grāmatvedības likumā.

Prasība lietot strukturētu e-rēķinu darījumiem ar budžeta iestādēm attiecas arī uz fiziskām personām, kuras veic saimniecisko darbību.

Šāds risinājums likumprojektā paredzēts, lai sekmētu efektīvu publiskā sektora funkciju izpildi un nodrošinātu iespējamo funkciju automatizāciju. Tas vienlaikus efektivizētu grāmatvedības uzskaites procesu digitalizēšanu, tostarp saistībā ar Vienoto pakalpojumu centra izveidi valsts pārvaldē.

Patlaban Grāmatvedības likumā paredzēts, ka visiem Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem no 2026.gada 1.janvāra tiks noteikts obligāts pienākums attaisnojuma dokumentu, kuru izsniegs samaksāšanai par preci vai pakalpojumu, noformēt to kā strukturētu elektronisko rēķinu (e-rēķinu).

Attiecībā uz darījumiem, kuri noslēgti līdz 2024.gada 31.decembrim un kuros uzņēmums izsniedz attaisnojuma dokumentu budžeta iestādei, ir noformējams strukturēts elektroniskais rēķins ne vēlāk kā ar 2026.gada 1.janvāri.

Tādējādi, ja darījums ar budžeta iestādi noslēgts līdz 2024.gada 31.decembrim, attiecībā uz šiem darījumiem pāreja uz strukturētu e-rēķinu izmantošanu no 2025.gada 1.janvāra nav obligāta, bet prasība lietot strukturētu rēķinu stājas spēkā no 2026.gada 1.janvāra.