“Citadele”: Piedāvājums mazināt iemaksas pensiju otrajā līmenī nav ilgtspējīgs

Viņš uzsver, ka, domājot ilgtermiņā, nepieciešams veidot sistēmu, kurā pirmā un otrā līmeņa iemaksu proporcijas būtu sabalansētākas.

Purgailis norāda, ka pensiju pirmajā līmenī šobrīd tiek novirzīti 14% no katra strādājošā ikmēneša algas. Teorijā šiem 14% būtu jāveido lielākā daļa mūsu vecumdienu kapitāla. Šo sistēmu “uz papīra” padara pievilcīgu pensijas kapitāla indeksācija – uzkrājumam katru gadu tiek piemērots koeficients, ņemot vērā vidējo algu un sociālā budžeta pieaugumu.

Purgailis norāda, ka šī formula ir uzkonstruēta bez ekonomiskā pamatojuma, proti, ilgtermiņā pensijas uzkrājums indeksācijas dēļ aug ar labu atdevi un paradoksāli – straujāk, nekā to spēj paveikt finanšu tirgi, taču realitātē šie pirmā līmeņa uzkrājumi tiek izmantoti esošo pensionāru finansēšanai. Purgailis atgādina, ka pirmā līmeņa uzkrājums nav kapitāls, kas ir indivīda rīcībā, tas drīzāk jāuztver kā solījums no valsts puses to izmaksāt tad, kad būs pienākusi kārta pensionēties, ar nosacījumu, ka valsts attiecīgajā brīdī (pēc 10, 20, 30 gadiem) būs ar pietiekami spēcīgu ekonomiku, lai šo solījumu izpildītu.

Tikmēr pensiju otrajā līmenī šobrīd ikviens iemaksā 6% no savas ikmēneša algas. Purgailis skaidro, ka šie līdzekļi nonāk pensijas pārvaldnieku rīcībā un tiek investēti finanšu tirgos – galvenokārt uzņēmumu akcijās vai dažāda veida obligācijās. Tie ir reāli līdzekļi, kuru ienesīgums ir atkarīgs no notikumiem pasaules ekonomikā.

Purgailis norāda, ka šos abus līmeņus pēc būtības nav iespējams korekti salīdzināt – pirmā līmeņa uzkrājums ir valsts nākotnes solījums, kuru izmanto šī brīža pensiju izmaksai, savukārt otrā līmeņa līdzekļi ir katra indivīda maks un uzkrājums nākotnei. Līdz ar to Purgailis norāda, ka arguments par pirmā līmeņa it kā augstāku efektivitāti iztur kritiku tikai “Excel” tabulās bez ilgtermiņa redzējuma un sasaistes ar nākotnes ekonomisko situāciju valstī.

Purgailis informē, ka Latvijā pensiju izdevumi šobrīd veido 3,2 miljardus gadā jeb 7,6% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Pat ja iemaksas pensiju pirmajā līmenī saglabātos līdzšinējā 14% līmenī un turpinātu izmantot indeksācijas pieeju, tad, pēc “CBL Asset Management” aplēsēm, jau pēc pieciem gadiem pensiju izmaksām būs nepieciešami papildu 754 miljoni, kas būs jau 7,9% no tā brīža prognozētā IKP. Savukārt 2040.gadā slogs uz sociālo budžetu augs vēl vairāk – pensiju izmaksām vajadzēs jau 7,3 miljardus eiro jeb 8,4% no prognozētā IKP.

Purgailis uzsver, ka, lai šādu sistēmu uzturētu, Latvijas ekonomikai jāaug krietni straujāk nekā šobrīd tiek prognozēts, tas ir, nominālā IKP prognozētais ilgtermiņa pieaugums ir vidēji 5% gadā. Ja tas nenotiks, tad šobrīd, iespējams, pašiem lēmumu pieņēmējiem nenojaušot, tiek sagatavota augsne ļoti nepopulāru un skarbu lēmumu pieņemšanai nākotnē, ieskaitot pensijas vecuma sliekšņa celšanu, budžeta izdevumu samazināšanu citās sociālajās jomās vai pat indeksācijas reversēšanu un tamlīdzīgi.

“Palielinot iemaksu apjomu “uz papīra” veidotajā pensiju pirmajā līmenī, diezgan droši var teikt, ka šī putra būs jāstrebj, iespējams, jau pēc pieciem līdz septiņiem gadiem,” pauž Purgailis.

Savukārt finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) piektdien preses konferencē apgalvoja, ka piedāvātā iemaksu pārnese no otrā uz pirmo pensiju līmeni neradīs zaudējumus iedzīvotājiem.

Lai kompensētu darbaspēka nodokļu izmaiņu radīto samazinājumu budžeta ieņēmumos, piedāvājumā ietverta viena procentpunkta iemaksu pārnese no fondētās pensiju shēmas jeb otrā līmeņa uz pensiju pirmo līmeni.

Ašradens skaidroja, ka tas ļaus īstenot darbaspēka nodokļu samazinājumu, vienlaikus arī uzlabojot nākotnes pensiju apmēru.

Ja otrā līmeņa iemaksas var ciest arī zaudējumus un ieguldītais kapitāls var samazināties, kā tas ir lielākoties bijis pēdējos gados, tad valsts pirmā līmeņa pensijas kapitāls katru gadu tiek indeksēts, ir ar ierobežotu minimālo indeksāciju un nevar samazināties, skaidroja Ašeradens. Pirmā pensiju līmeņa kapitālā ieguldītais līdz šim ir bijis būtiski ienesīgāks nekā otrajā līmenī, teica ministrs.

Ašeradens uzsvēra, ka indivīds nezaudē neko, jo šīs pārnestās iemaksas tiks uzskaitītas un aprēķinātas katra iedzīvotāja individuālajā pensiju kapitālā, tādējādi palielinot prognozējamās nākotnes pensijas apmēru.

Ministrs piebilda, ka šis risinājums būs terminēts uz trim vai četriem gadiem un pēc tam budžeta kontekstā tiks pārvērtēts un iespējama atgriešanās pie esošā iemaksu līmeņa otrajā līmenī.

Jau ziņots, ka no nākamā gada plānots paaugstināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi, noteikt fiksētu un lielāku neapliekamo minimumu, kā arī paaugstināt minimālo algu.

Minimālā algas algoritms paredz, ka tā ir 45-50% no vidējās algas valstī ar tendenci tuvoties 50%. Tostarp 2025.gadā minimālā alga plānots paaugstināt no 700 eiro līdz 740 eiro, 2026.gadā – 780 eiro, 2027.gadā – 820 eiro, bet 2028.gadā – 860 eiro.

Tāpat plānots vienkāršots un fiksēts neapliekamais minimums, 2025.gadā to nosakot 510 eiro apmērā, 2026.gadā – 550 eiro, bet 2027.gadā – 570 eiro apmērā. Ašeradens sacīja, ka arī 2028.gadā pašlaik neapliekamais minimums plānots 570 eiro, bet tas varētu būtu palielināms, raugoties no budžeta aspekta. Ministrs piebilda, ka neapliekamajam minimumam jāvirzās līdz 80% no minimālās algas.

Patlaban tiek piemērots diferencēts neapliekamais minimums, piemēram, algām līdz 1800 eiro mēnesī neapliekamais minimums ir 0 eiro.

Vienlaikus pensionāriem no nākamā gada paredzēts neapliekamais minimums 650 eiro apmērā līdzšinējo 500 eiro vietā.

Vienošanās paredz arī ieviest divas IIN likmes, tostarp ienākumiem līdz 105 300 eiro gadā jeb 8775 eiro mēnesī IIN likme paredzēta 25,5%, bet ienākumiem virs 8775 eiro mēnesī – 33%.

Tāpat vienošanās paredz ar papildu IIN likmi aplikt ienākumus virs 200 000 eiro gadā, ņemot vērā visus ienākumus – atalgojumu, dividendes, kapitālu un citus. No 2027.gada šādiem ienākumiem varētu piemērot vēl 3% papildu IIN likmi.

Kā kompensējošais mehānisms paredzēta viena procentpunkta iemaksu pārnešana no pensiju otrā līmeņa uz pensiju pirmo līmeni.

To paredz panāktā vienošanās starp valdības koalīcijas un sociālajiem partneriem darbaspēka nodokļu politikas pārskatīšanā.