Covid-19 laikā interaktīvo azartspēļu organizētājiem radušies zaudējumi aptuveni septiņu miljonu eiro apmērā

Pēc 2020.gada martā pieņemtā Saeimas lēmuma aizliegt interaktīvo azartspēļu organizēšanu Covid-19 ārkārtas situācijas laikā interaktīvo azartspēļu organizētājiem radušies zaudējumi aptuveni septiņu miljonu eiro apmērā, liecina interaktīvo azartspēļu organizētāju aprēķini.

Ar Satversmes tiesas (ST) un Augstākā tiesas (AT) nolēmumiem tika konstatēts gan Saeimas, gan arī IAUI pieņemto lēmumu prettiesiskums. Šo lēmumu rezultātā radīto zaudējumu kompensāciju saskaņā ar Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumu ir pieprasījuši vairāki interaktīvo azartspēļu organizētāji, informēja Latvijas Interaktīvo azartspēļu biedrībā (LIAB).

Zaudējumus septiņu miljonu eiro apmēra veido lieguma periodā radušies komersantu darbības apturēšanas zaudējumi, kompensācijas par inflācijas radīto naudas vērtības samazinājumu un juridiskie izdevumi, skaidroja LIAB izpilddirektore Līga Līce.

Līce akcentēja, ka gan pirms šī likuma pieņemšanas, gan arī pēc tam nozare vairākkārt vērsa likumdevēja uzmanību uz to, ka šāds lēmums nav samērīgs un tiesisks, un uz to bija norādījis arī Saeimas juridiskais birojs.

IAUI priekšniece Signe Birne aģentūrai LETA norādīja, ka pirmo iesniegumu par kompensāciju pieprasījumu inspekcija saņēma pērn 2.oktobrī.

Savukārt LIAB pārstāvji norādīja, ka pirmos IAUI lēmumus par šo zaudējumu atlīdzināšanu komersanti saņēma šī gada sākumā. Vienlaikus Līce atzīmēja, ka IAUI lēmumu saturu biedrība un komersanti patlaban neatklās, jo pastāv iespēja tiesvedības turpināt.

“Ja radītie zaudējumi netiks atlīdzināti, vai tiks atlīdzināti tikai daļēji, katrs organizētājs pēc attiecīgā lēmuma saņemšanas izvērtēs tā motivāciju un apsvērumus un lems par iespējamo vēršanos tiesā, lai tiem radītie zaudējumi tiktu atlīdzināti pilnā apmērā,” vēstīja biedrības pārstāvji.

IAUI priekšniece plašākus komentārus par kompensāciju pieprasījumiem patlaban nesniedza, piebilstot, ka tuvākajā laikā tiks sniegts detalizēts situācijas izklāsts, un inspekcija šobrīd iepazīstas un izvērtē Administratīvā rajona tiesas un ST lēmumus, kā arī komersantu kompensāciju pieprasījumus.

Biedrība atgādināja, ka 2020.gadā ST nolēma, ka ārkārtējās situācijas laikā noteiktie ierobežojumi interaktīvajām azartspēlēm neatbilst Satversmei, savukārt klātienes azartspēļu ierobežošana bijusi pamatota un atbilst Satversmei.

Savukārt 2023.gadā AT atstāja spēkā Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru par prettiesisku atzīts arī uz likuma “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību” pieņemtais IAUI lēmums apturēt interaktīvo azartspēļu organizēšanas licenču darbību.

Jau ziņots, ka ST 2020.gada 14.decembrī nolēma, ka ārkārtējās situācijas laikā noteiktie ierobežojumi interaktīvajām azartspēlēm neatbilst Satversmei, savukārt klātienes azartspēļu ierobežošana bijusi pamatota un atbilst Satversmei.

Par normu, kas liedza organizēt azartspēles sakarā ar Covid-19 izplatību, tika ierosinātas divas lietas, bet tiesa lēma tās apvienot. ST vērtēja sūdzības no uzņēmumiem SIA “Optibet”, SIA “Alfor”, SIA “Admirāļu klubs”, SIA “Latsson Licencing” un SIA “Furors”.

Tiesā bija apstrīdēts likuma “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību” norma, kurā noteikts, ka ar Covid-19 izplatību saistītās ārkārtējās situācijas laikā ir aizliegts organizēt azartspēles un izlozes, izņemot interaktīvās azartspēles, skaitļu izlozes un momentloterijas.

Tāpat apstrīdēta šī likuma norma, kurā noteikts, ka uz šā likuma darbības laiku Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija aptur visas azartspēļu organizēšanas licences gan fiziskajās azartspēļu organizēšanas vietās, gan interaktīvajā vidē un izmantojot elektronisko sakaru pakalpojumu starpniecību.

Pieteikuma iesniedzējas uzskatīja, ka tām bija pilnībā liegtas tiesības veikt komercdarbību un sasniegt komercdarbības mērķi – gūt peļņu.