CSP: Latvijā iedzīvotāju skaits sarūk straujāk nekā citās ES valstīs
Iedzīvotāju skaits pērn samazinājās septiņās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs. Polijā, Grieķijā, Ungārijā, Slovākijā, Bulgārijā un Itālijā iedzīvotāju skaita samazinājums 2023.gadā bija mazāks par 0,5%
Turpretim lielākais iedzīvotāju skaita pieaugums bija Maltā (par 3,9%), Luksemburgā (par 1,7%), Īrijā un Kiprā (katrā par 1,4%).
Pēdējos gados iedzīvotāju skaits Latvijā galvenokārt samazinājās negatīva dabiskā pieauguma rezultātā, mirušo skaitam pārsniedzot dzimušo skaitu, skaidro CSP. Lai gan 2023.gadā bija pozitīvs migrācijas saldo, negatīva dabiskā pieauguma (-0,7%) rezultātā iedzīvotāju skaits atkal samazinājās.
Arī dzimušo skaits uz 1000 iedzīvotājiem Latvijā sarūk straujāk nekā vidēji ES. Pērn Latvijā bija 7,7 dzimušo uz 1000 iedzīvotājiem, kamēr ES – 8,2.
Vēl 2021.gadā dzimušo skaits uz 1000 iedzīvotājiem Latvijā bija vienāds ar ES vidējo rādītāju, taču ar katru gadu tas turpina samazināties. Pēdējo 10 gadu laikā augstākais Latvijas rādītājs bija 2016.gadā, kad dzimušo skaits paaugstinājās un bija ceturtais labākais rādītājs starp ES dalībvalstīm.
2023.gadā Latvijā piedzima 14 490 bērnu, kas ir par 1464 jeb 9,2% mazāk nekā gadu iepriekš. Tas ir zemākais rādītājs pēdējo simts gadu laikā, atzīmēja CSP.
Paaudžu maiņu raksturo summārais dzimstības koeficients. 2016.gadā Latvijā tas pieauga līdz 1,74, sasniedzot augstāko līmeni kopš 1992.gada. Tomēr kopš 2017.gada dzimstības koeficients ir samazinājies un 2023.gadā bija 1,36. Vēlamais bērnu skaits normālai paaudžu nomaiņai ir 2,1 līdz 2,2. ES kopumā 2022.gadā summārais dzimstības koeficients bija 1,46.
2023.gadā mirušo bija par 2700 jeb 8,8% mazāk nekā gadu iepriekš un par 19% mazāk, salīdzinot ar augsto mirstības rādītāju 2021.gadā. Vienlaikus pērn Latvijā uz 1000 iedzīvotājiem bija 14,9 mirušie. Tas ir otrs augstākais skaits ES aiz Bulgārijas, kur bija 15,7 mirušie uz 1000 iedzīvotāju. Tikmēr vidēji ES mirušo skaits bija 10,8 uz 1000 iedzīvotājiem. Latvijā šis rādītājs ilgstoši bijis viens no augstākajiem ES, atzīmēja CSP.
Kā norādīja CSP, migrācijas rezultātā Latvijā pieaug iedzīvotāju skaits. Otro gadu pēc kārtas visvairāk iebraucēju bija no Ukrainas. Pērn tie bija 25,1% jeb katrs ceturtais no visiem imigrantiem, bet 2022.gadā – 63,6%.
Salīdzinot ar citām ES, iedzīvotāju skaita pieaugums migrācijas rezultātā Latvijā bija samērā neliels. Visaugstākā migrācija uz 1000 iedzīvotājiem bija Maltā (37,9), kam seko Portugāle (14,7) un Luksemburga (14). Turpretim viszemākais tas bija Polijā (0,1), kam seko Slovākija (0,3) un Latvija (1,3). Vidēji ES šis rādītājs bija 6,3.
43,7% no visiem iebraucējiem veidoja arī 8200 remigranti – Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, kā arī iedzīvotāji, kuru valstiskā piederība ir cita, bet dzimšanas valsts ir Latvija. Remigrantu skaits pērn ir nedaudz samazinājies.
