Rīga un Liepāja līdz 2030.gadam pildīs ES klimatneitrālo viedpilsētu uzdevumu

Rīga un Liepāja līdz 2030.gadam pildīs Eiropas Savienības (ES) klimatneitrālo viedpilsētu uzdevumu, informēja Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

EK ceturtdien nosauca 100 ES pilsētas, kuras līdz 2030.gadam pildīs ES uzdevumu pilsētām un kļūs par 100 klimatneitrālām viedpilsētām. Šīs 100 pilsētas atrodas visās 27 dalībvalstīs, un vēl 12 pilsētas atrodas valstīs, kuras ir vai varētu tikt asociētas ar ES pētniecības un inovācijas programmu “Apvārsnis Eiropa”.

ES pilsētu teritorijās mīt 75% visu iedzīvotāju. Pasaules mērogā pilsētas patērē vairāk nekā 65% visas enerģijas un rada vairāk nekā 70% visas ogļskābās gāzes emisijas, norāda EK. Tāpēc esot svarīgi, lai pilsētas darbotos kā eksperimentēšanas un inovācijas ekosistēmas, kas palīdz citiem pārkārtoties un līdz 2050.gadam panākt klimatneitralitāti.

Uzdevuma izpildei 2022. līdz 2023.gadā no “Apvāršņa Eiropas” tiks saņemts 360 miljonu eiro finansējums, lai pilsētas varētu sākt inovācijas ceļu uz klimatneitralitāti 2030.gadā. Pētniecības un inovācijas darbībās tiks risināti tīras mobilitātes, energoefektivitātes un zaļas pilsētplānošanas jautājumi un dota iespēju veidot kopiniciatīvas un sinerģijā ar citām ES programmām paplašināt kopdarbību.

Ieguvums pilsētām būšot arī īpaši pielāgotas konsultācijas un palīdzība no speciālas uzdevuma platformas, ko vada “NetZeroCities”, papildu finansējums un finansēšanas iespējas un varbūt iesaistīšanās plašās inovatīvās darbībās un izmēģinājuma projektos. Uzdevuma izpildē arī tiek nodrošinātas tīklošanas iespējas, paraugprakses apmaiņa starp pilsētām un atbalsts iedzīvotāju iesaistīšanai.

Komisija aicinās 100 atlasītās pilsētas izstrādāt klimatpilsētu līgumus, kas ietvers vispārēju klimatneitralitātes plānu tādās nozarēs kā enerģētika, ēku energoefektivitāte un atkritumu apsaimniekošana un transports, kā arī attiecīgus investīciju plānus. Šajā procesā tiks iesaistīti iedzīvotāji, pētniecības organizācijas un privātais sektors. Skaidrās un uzskatāmās saistības, ko pilsētas uzņemsies klimatpilsētu līgumos, dos tām iespēju drosmīgā mērķa sasniegšanā sadarboties ar ES, valstu un reģionu iestādēm un, galvenais, ar saviem iedzīvotājiem, norāda EK.

Turklāt, ņemot vērā 377 pilsētu milzīgo interesi iesaistīties uzdevuma izpildē, EK arī rūpējas par atbalstu sarakstā neiekļautajām pilsētām, ieskaitot atbalstu no uzdevuma platformas un finansēšanas iespējas “Apvāršņa Eiropas” pilsētu uzdevuma darba programmā.

Starp 100 pilsētām ir Rīga un Liepāja, Tauraģe un Viļņa, Tartu, Zagreba, Goco, Bergamo, Boloņa, Florensa, Milāna, Korka, Dublina, Kopenhāgena, Amsterdama, Roterdama, Hāga, Stokholma, Helsinki, Krakova, Varšava, Budapešta, Sofija, Bukareste, Atēnas, Dortmunda, Drēzdene, Leipciga, Minhene, Parīze, Marseļa un citas.

2021.gada novembrī pilsētas tika aicinātas paust interesi uzņemties uzdevuma izpildi. Aicinājums bija spēkā līdz 2022.gada 31.janvārim. Pirmajā posmā katru intereses paudumu izvērtēja neatkarīgi eksperti. Otrajā posmā EK piemēroja papildu kritērijus, lai nodrošinātu ģeogrāfisku līdzsvaru un pilsētu daudzveidību lieluma, ietekmes un novatorisma ziņā.

Pildīt pilsētu uzdevumu pieteicās pavisam 377 pilsētas. Ceturtdien izraudzītās 100 ES pilsētas aptver 12% ES iedzīvotāju.

2021.gada septembrī pieņemot paziņojumu par ES uzdevumiem, EK uzdeva līdz 2030.gadam izveidot 100 klimatneitrālas viedpilsētas. Pirms tam, 2021.gada vasarā, tika apstiprināti uzdevumu īstenošanas plāni. Papildus šim ir četri citi ES uzdevumi, kuri aptver globālas problēmas tādās jomās kā pielāgošanās klimata pārmaiņām, okeānu un ūdeņu atjaunošana, veselīga augsne un cīņa ar vēzi. 2021.gada 15.decembrī tika publicēta īpaša “Apvāršņa Eiropas” uzdevumu izpildes darba programma.

Tādi uzdevumi ir “Apvāršņa Eiropas” jaunievedums, un to izpilde balsta tādas Komisijas prioritātes kā Eiropas zaļais kurss, digitālajam laikmetam gatava Eiropa, Eiropas Vēža uzveikšanas plāns, ekonomika cilvēku labā un jaunais Eiropas “Bauhaus”.

Piemēram, uzdevums klimata jomā jau konkretizēts jaunajā Klimatadaptācijas stratēģijā, bet vēža apkarošanas uzdevums – Eiropas Vēža uzveikšanas plānā, turpretim augsnei veltītais uzdevums kļuvis par ES lauku ilgtermiņa attīstības ieceres pamatiniciatīvu.