Zilā karoga programmas plašākai ieviešanai Kurzemē vēl daudz darāmā

Daudzi noteikti būs dzirdējuši par Zilā karoga programmu. Tās uzdevums ir izveidot drošas un kvalitatīvas atpūtas vietas – pludmales un jahtu ostas. Ja konkrētais objekts atbilst izvirzītajiem kvalitātes kritērijiem (pludmalēm un jahtu ostām tie nedaudz atšķiras), attiecīgajai vietai tiek piešķirts Zilais karogs jeb ekosertifikāts. Reālajā dzīvē tas sniedz atbalstu ilgtspējīgas attīstības politikas ieviešanai piekrastes zonas apsaimniekošanas jautājumos un ļauj pašvaldībām iezīmēt sevi tūrisma kartēs.

Kurzemē Zilais karogs regulāri plīvo trīs novados

Lai pludmale varētu pretendēt uz Zilā karoga sertifikātu, tai jāatbilst noteiktiem kvalitātes kritērijiem (kopā – 33) šādās jomās, kas aptver visus peldvietas apsaimniekošanas aspektus:

• ūdens kvalitāte,
• serviss un apsaimniekošana,
• drošība,
• vides informācija un izglītība.

Zilā karoga programmu peldvietās un jahtu ostās īsteno Starptautiskais Vides izglītības fonds (Foundation for Environmental Education). Latvijā šo kustību koordinē Vides izglītības fonds (VIF). Programmas mērķis ir veicināt piekrastes teritoriju ilgtspējīgu attīstību ar augstu ūdens kvalitātes, drošības, vides apsaimniekošanas un pārvaldes standartu, kā arī vides izglītības iniciatīvu palīdzību. Kurzemē Zilais karogs regulāri plīvo Ventspilī, Kuldīgā un Liepājā, palaikam arī citviet. Kā stāsta VIF Zilā karoga programmas nacionālais koordinators Jānis Ulme, minētās trīs vietas ir stabilas, diezgan labā stāvoklī, un tajās nav bijuši nekādi incidenti ar kvalitātes kontrolēm, vai būtu anulētas karogu sertifikācijas. VIF katru gadu veic pārbaudes, vai tas, kas solīts uz papīra, ir ieviests dzīvē.

Salīdzinājumā ar pagājušo sezonu šogad būs par vienu vietu mazāk, jo pārbaudes neizturēja Tukuma novada Abragciema pludmale. Jānis Ulme uzsver, ka apsaimniekošanas ziņā tā ir viena no labākajām vietām Latvijā, bet reizē liek būt piesardzīgiem tādēļ, ka ūdens kvalitātes dēļ karogs ir zaudēts. Jo uz Zilo karogu var pretendēt un sertifikāciju saņemt tikai pašas labākās peldvietas – pirmkārt, oficiālās; otrkārt, tikai tās, kas ir saņēmušas pašu augstāko peldūdens kvalitātes novērtējumu. Diemžēl Latvijā pēdējos gados redzam, ka klimata pārmaiņas un ekstrēmi laikapstākļi (galvenokārt, ja ir ilgstošs sausums vai lietus) atstāj ietekmi arīdzan uz ūdens kvalitāti, kas izslēdz dažas vietas no Zilā karoga saraksta. Taču šī problēma ir aktuāla arī citās Eiropas valstīs, mēs neesam vienīgie, kas ar to saskaras.

Jo nepietiek ar ideālu apsaimniekošanu, komunikāciju un drošību – ja ūdens kvalitāte neatbilst augstākajām prasībām, Zilo karogu saņemt nevar. Tādēļ Jānis Ulme iesaka pašvaldībām paralēli valsts peldūdens kvalitātes monitoringa programmai veikt šos mērījumus biežāk, lai kāda ārkārtas situācija tik ļoti neietekmē kopējos datus. Jo valsts monitoringa programma sezonas gaitā, neskaitot pirmssezonas un pēcsezonas mērījumus, paredz tikai piecu mērījumu veikšanu – reizi mēnesī, bet ne retāk kā reizi 30 dienās, no 15. maija līdz 15. septembrim (ja pašvaldības nav izveidojušas speciāli garāku vai īsāku sezonu).

Abragciemā ūdens kvalitāti ietekmēja nelabvēlīgi laikapstākļi

Kā stāsta Engures pagasta pārvaldes vadītāja Kristīne Raginska, Abragciema pludmalē Zilais karogs bijis pastāvīgi, taču šogad dažādu apstākļu dēļ to neizdevās pacelt. Pagasta pārvalde kopā ar pludmalei piegulošo uzņēmumu „Latvijas finieris” seko, lai teritorija būtu sakopta, pludmalē nenonāktu nekādi atkritumi, un sola darīt visu iespējamo, lai nākamsezon karogu atgrieztu. Viņi ir veikuši savu izmeklēšanu un secinājuši, ka ūdens kvalitāte pasliktinājusies nevis atkritumu dēļ, bet gan laikapstākļu izraisītu procesu rezultātā. Proti, aizpagājušā gada lietavas un pagājušā gada karstums ir atstājis iespaidu uz putnu migrāciju. Engures ezers atrodas netālu no Abragciema pludmales, un putni intensīvi migrē no ezera uz jūru. Tādēļ radušās aizdomas, ka vainojamas varētu būt gulbju kolonijas – putni mīl uzturēties netālu no Abragciema pludmales. Pēc Engures pagasta pārstāves domām, tieši tas ietekmē ūdens kvalitāti, kura šogad samazinājusies no izcilas uz labu. Peldēšanai tā ir atbilstoša, un šajā ziņā viss ir kārtībā. Kristīne Raginska sola, ka pagasta pārvalde noteikti darīs visu, lai atgūtu Zilo karogu.

Jānis Ulme no savas puses atzīst, ka gadījumos, ja ir īslaicīgas problēmas ar sliktu ūdens kvalitāti, tad karogu uz brīdi nolaiž pats pludmales apsaimniekotājs. Savukārt karogu atņem, ja nav izpildīti kādi citi kritēriji, piemēram, nav izvesti atkritumi, nav veiktas kaut kādas solītas lietas, eksistē drošības draudi vai ir pamatotas iedzīvotāju sūdzības. Kurzemes peldvietās šāda karoga atņemšana uz sezonu nav bijusi. Zilo karogu var arī anulēt, un šo procesu nosaka procedūra, kā šos pārkāpumus kategorizē.

Kritēriji laika gaitā kļūst tikai stingrāki

Uz jautājumu par kritēriju dinamiku Jānis Ulme atbild, ka tie gadu no gada kļūst stingrāki. Piemēram, runājot par peldvietu programmu pēdējos piecos gados, tad kritēriju skaits nav pieaudzis, bet tie ir kļuvuši dziļāki, stingrāki. Piemēram, peldvietām ārkārtīgi svarīgi ir un būs arī nākotnē preventīvie pasākumi atkritumu daudzuma samazināšanai, kā arī vienreiz lietojamās plastmasas izskaušana no pakalpojumu un servisu objektiem. Kritēriji pastāvīgi tiek attīstīti, lai darbotos arvien efektīvāk, un Zilā karoga vietas pievērstu uzmanību kā augstākās atzinības zīmi nopelnījušās.

Jahtu ostām ar 2022. gadu ir ieviests jauns kritērijs, ir pieaudzis arī to skaits (tagad ir 38). Iepriekš Zilā karoga kritēriji jahtu ostām bija vairāk vērsti uz to, lai efektīvi tiktu apsaimniekoti atkritumi, būtu labs servisa līmenis, droša atpūta un laba vides apsaimniekošana. Šajā ziņā kritēriji ir stiprinājušies, tāpat ir pievienoti arī jauni (Latvijai tie varbūt mazāk svarīgi, jo pie mums nav lielu jahtu ostu), bet starptautiski šie kritēriji ir arvien stingrāki. Daudz rūpīgāk tiek vērtēta vides apsaimniekošana jahtu ostu iekšienē – piemēram, ar kādiem tīrīšanas līdzekļiem tiek uzkoptas telpas, kādā veidā iegūta elektroenerģija tiek izmantota. Kritēriji tiek pārskatīti vismaz reizi piecos gados. Jo vides aizsardzība attīstās – gan tehnoloģijas, gan skatījums, gan arī likumdošana. Mērķis ir panākt, lai karoga iegūšana nebūtu pārāk viegla, bet vietas, kam tas ir pa spēkam, tiešām būtu izcilas.

Arī Kurzemes pludmalēs tiek veikti dažādi uzlabojumi

Vērtējot Kurzemē padarīto un vēl veicamo, Jānis Ulme uzskata, ka visās trijās sākumā minētajās vietās, ko vērtējam šīs sezonas kontekstā (Liepāja, Ventspils un Kuldīga), pludmalēs nepārtraukti tiek veikti dažādi uzlabojumi, īpaši praktiskajā apsaimniekošanā. Runājot par jahtu ostām, viņš norāda, ka Zilā karoga sertifikātu ieguvusi tikai Liepājas jahtu osta. Arī tajā veiktas būtiskas pārbūves un dažādi uzlabojumi. Taču šajā jomā Kurzemes potenciāls varētu būt ievērojami lielāks, jo attīstās jahtu ostas gan Pāvilostā, gan Ventspilī.

Ventspils domes Vides uzraudzības nodaļas vadītāja Ilga Zīlniece lepojas, ka Ventspilī Zilais karogs ir kopš 1999. gada: „Tajā gadā mēs bijām pirmā pludmale Baltijas valstīs, kas vispār saņēma šo Zilo karogu. Tāpēc mēs tā sitam pie krūts un lepojamies ar to. Mums Zilais karogs ir arī kempingā, kas atrodas pie jūras un vienlaikus līdzās Piejūras brīvdabas muzejam. Arī šogad kempingam ir Zilais karogs.” Tomēr viņa atzīst, ka viss nav tik perfekti, kā gribētos, jo sevišķi atkritumu ziņā – šajā jomā situāciju vajadzētu uzlabot. Bet tas vispirms ir liels iedzīvotāju un pludmales apmeklētāju izglītošanas darbs. Nepietiek uzlikt vienu plakātu un domāt, ka viss būs kārtībā. Atkritumu daudzuma pieaugumu lielā mērā „stimulējis” arī kovids – piemēram, papildus ietinot dažādus produktus celofānā. Tajā pašā laikā Ventspilī īpaši rūpējas, lai vismaz noturētu latiņu jau paceltajā līmenī.

Kuldīgas novada pašvaldības vides speciāliste Dace Jansone uzskata, ka pašvaldība katru gadu daudz strādā, lai peldvieta tiktu pie šī sertifikāta. Ja tā neatbilstu visiem nepieciešamajiem kritērijiem, Zilo karogu tā nebūtu dabūjusi. Katru gadu tiek gatavots pieteikums, ko vērtē gan vietējā, gan starptautiskā žūrija. Daudz darba tiek ieguldīts arī atkritumu savākšanā un apsaimniekošanā.

Liepājas domes Vides nodaļas vadītāja Dace Liepniece uzsver, ka Zilā karoga iegūšanai nepieciešamo atbilstību visiem 33 kritērijiem panākt nav viegli, taču pašvaldībai tas ir svarīgs izaicinājums. Tīrības un kārtības uzturēšana, drošības nodrošināšana un apsolīto uzdevumu izpilde pludmalē prasa darbu visas sezonas garumā. Tāpat arī pašvaldība papildus valsts analīzēm apmaksā pašu veiktas peldūdens analīzes. Savukārt Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Ratniece-Kadeģe pavēstīja, ka Liepājas jahtu ostai nav nekādu sarežģījumu ar Zilo karogu, šis sertifikāts viņiem ir jau kopš 2008. gada. Šīs prasības tika izpildītas arī sarežģītajā laika posmā, kad tika būvēta jaunā jahtu osta, kā arī šobrīd. Tas ir ļoti svarīgi, lai nodrošinātu servisu jahtām, kas iebrauc Liepājas ostā. Lai gan tās ir diezgan stingras, to ievērošana SEZ ieskatā sasaucas ar viņu politiku sniegt pēc iespējas labāku un pilnvērtīgāku servisu.

Nobeigumā, apkopojot visu sacīto, var secināt – lai varētu domāt par Zilā karogu pacelšanu, daudzviet vispirms jāpanāk, lai tiktu izveidota pirmā oficiālā peldvieta.

Kā saka Jānis Ulme: „Kad tas būs atrisināts, tad, manuprāt, būtu tīri cilvēciski, labi un piemēroti, ja katrā novadā būtu šāda starptautiskiem standartiem un izcilībai atbilstoša atpūtas vieta – peldvieta. Līdz tam gan diezgan ilgs ceļš vēl varētu būt ejams.”