Atpakaļ

Deputāti turpinās spriest par ēnu ekonomiku autotransporta nozarē

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisijas sēdē otrdien, 28.janvārī, deputāti turpinās runāt par ēnu ekonomiku autotransporta nozarē, liecina apakškomisijas sēdes darba kārtība.

Uz komisijas sēdi aicināti Finanšu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Satiksmes ministrijas,Valsts ieņēmumu dienesta, Konkurences padomes, Patērētāju tiesību aizsardzības centra, Iepirkumu uzraudzības biroja, VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija”, Auto asociācijas, Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja, Latvijas Autoinženieru asociācijas pārstāvji.

Paredzēts, ka apakškomisijas sēde sāksies plkst.14.

Iepriekš apakškomisijas sēdē deputāti nolēma uzdot Ekonomikas ministrijai izvērtēt Auto asociācijas rosinājumu Latvijā ieviest autoservisu brīvprātīgas licencēšanas sistēmu.

Saeimas apakškomisija uzdeva EM izvērtēt attiecīgo ideju un tās kritērijus, lai pēc diskusijām ar iesaistītajām pusēm divu līdz trīs mēnešu laikā atgrieztos pie šī jautājuma.

Sēdē Auto asociācijas prezidents un Saeimas deputāts Andris Kulbergs (AS) prezentēja asociācijas apkopotos datus par ēnu ekonomiku autotransporta nozarē. Viņš norādīja, ka kopā 2022.gadā Latvijā bija reģistrēti 4697 autoservisi, no kuriem 1568 ir pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāji jeb 33% no visiem reģistrētajiem autoservisiem.

Viņš informēja, ka kopā valsts budžetā, balstoties uz 2022.gada rezultātiem, no autoservisa nozares netiek apgūti 193 miljoni eiro. Tostarp 135 miljoni eiro no PVN, bet 58 miljoni eiro no valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Salīdzinoši 2017.gadā tie bija 64 miljoni.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāve norādīja, ka nodokļu maksātāju, kuru pamatdarbības veids ir automobiļu apkope un remonts, nodokļu saistību izpildes riski konstatēti 44,8% nodokļu maksātājiem – juridiskajām personām.

Attiecīgi Kulbergs rosināja ieviest autoservisu brīvprātīgu licencēšanu, norādot, ka Latvijā novērojams nozares regulējuma trūkums.

Asociācijas priekšlikumi ir tādi, ka sertifikācijai ir jābūt brīvprātīgai, tādējādi sertificēti autoservisi būtu pakļauti papildu kvalitātes kritērijiem, piemēram, tikai sertificēti servisi varētu piedalīties publiskajos iepirkumos, varētu sniegt tehniskās apskates pakalpojumus, veikt elektroauto remontdarbus un veikt apdrošināšanas gadījumu remontus.