DIO: Jāvērtē iespēja atsevišķas tirdzniecības vietas atbrīvot no pienākuma pieņemt depozīta iepakojumu
Runājot par tirgotāju norādītajām problēmām, Stūrītis akcentēja, ka daļai mazo tirgotāju nav kur glabāt iepakojumu, tādēļ DIO no šā gada 1.februāra samazinājis minimālo iepakojuma daudzumu, pie kāda var pieteikt izvešanu, no astoņām transportēšanas vienībām līdz piecām vienībām jeb iepakojumu maisiem.
Tāpat viņš atzīmēja, ka DIO sistemātiski piedāvā mainīt taromātus uz jaudīgākiem ar saspiešanas funkciju. No sistēmas darbības sākuma 28 vietās veiktas šādas korekcijas. Vienlaikus DIO piedāvā izveidot kopīgas pieņemšanas vietas, uzstādot kiosku.
Tirgotāji iepriekš norādījuši, ka apsaimniekošanas maksa ir pārāk maza, tāpēc tika veikts maksas audits un no 1.marta palielināta apsaimniekošanas maksa tieši mazajiem tirgotājiem – tā pašreiz ir lielākā Eiropā.
Tirgotāji pauduši, ka iepakojumā vasaras mēnešos var iedzīvoties insekti, tāpēc DIO kopā ar taromātu ražotāju izstrādājis vadlīnijas taromātu apsaimniekošanā, lai mazinātu iespējamās problēmas, klāstīja Stūrītis.
Viņš minēja, ka problēmas rada arī iepakojumu smakas, īpaši karstajos vasaras mēnešos. Lai risinātu šo problēmu, DIO komunikācijā ar sabiedrību sistemātiski aicina iedzīvotājus iespēju robežās izskalot rūgstošo dzērienu iepakojumus un nodot iepakojumus pilnībā iztukšotus. Vasaras mēnešos tiek pielāgota arī kiosku ventilācija.
Kā viena no problēmām norādīta arī tā, ka atsevišķas tirdzniecības vietas savlaicīgi neapkalpo, aizver vai izslēdz taromātus, tādējādi tiek saņemtas sūdzības no iedzīvotājiem. DIO seko līdzi taromātu darbības rādītājiem, sazinās ar veikalu darbiniekiem un vadību, lai skaidrotu darbības pārtraukumu iemesls. Stūrītis norādīja, ka DIO ir tiesības piemērot sodus, kas gan līdz šim nav darīts, aicinot uz abpusēju sadarbību.
Stūrītis norādīja, ka DIO joprojām atbalsta izmaiņas regulējumā attiecībā uz mazumtirgotājiem, tostarp normatīvos paredzēt iespēju depozīta sistēmas operatoram, Valsts vides dienestam (VVD) un pašvaldībai saskaņojot, atbrīvot no pienākuma pieņemt depozīta iepakojumu atsevišķas tirdzniecības vietas, ja faktiski pieņemtie depozīta iepakojumu apmēri ir nelieli un esošais apkaimes pieņemšanas vietu pārklājums ir pietiekams. Vienlaikus saglabājot pienākumu tirgotājam pie veikala ieejas norādīt informāciju par tuvāko depozīta iepakojumu pieņemšanas punktu.
DIO atbalsta risinājumu, kas paredzētu normatīvos atbrīvojumu no obligātas depozīta iepakojuma pieņemšanas tirdzniecības vietām, kuru platība ir mazāka par 150 kvadrātmetriem un kas atrodas novadu centra pilsētu administratīvajās teritorijās.
Deputāti apakškomisijas sēdē vairākkārt norādīja uz bažām, ka vairākos mazos veikalos ir jūtamas nodotās taras smakas, kas ietekmē pircēju vēlmi doties uz attiecīgajiem veikaliem. Tāpat deputāti uzsvēra, ka mazie veikali nevar nodrošināt Pārtikas un veterinārā dienesta prasības, tāpēc veikali būtu gatavi atteikties no depozīta sistēmas. Veikalos trūkst arī pārdevēju, īpaši mazajos veikalos, kuros ir viens pārdevējs, kuram jāapkalpo klienti, taromāti.
Stūrītis sacīja, ka ar lielu daļu tirgotāju panākts risinājums šādām problēmām. “Ja šīs problēmas ir 40 depozīta punktos, tās ir fragmentāras izolētas problēmas, kas tā arī ir jārisina,” viņš sacīja.
Tāpat Stūrītis norādīja, ka ir jāvērtē pieejamība un varbūt daļa no šiem 40 tirgotājiem jāatbrīvo no pienākuma pieņemt depozīta iepakojumus.
Pašreiz Latvijā darbojas 1134 taromāti un trīs beramtaromāti.
Līdz šim tirgū laisti 1,238 miljardi depozīta iepakojumu, savukārt savākts 951 miljons iepakojumu. Stūrītis norādīja, ka vidējais depozīta iepakojuma atgriešanas rādītājs 2022.gadā bija 62%, 2023.gadā – 80%, savukārt šajā gadā atgriešanas rādītājs ir 84%.
Jau ziņots, ka Latvijā depozīta sistēma dzērienu iepakojumiem sāka darboties 2022.gada 1.februārī. Valsts vides dienests konkursā dzērienu iepakojumu depozīta sistēmu uz septiņiem gadiem nolēma uzticēt DIO.
Jau ziņots, ka 2023.gadā DIO strādāja ar 24,862 miljonu eiro apgrozījumu un 1,683 miljonu eiro peļņu.
Kompānija reģistrēta 2020.gadā, un tās pamatkapitāls ir 124 500 eiro. Kompānijas īpašnieki ir SIA “Alus un dzērienu iepakojuma savienība” (18,07%), SIA “Coca-Cola HBC Latvia” (18,07%), SIA “Cido grupa” (12,05%), AS “Cēsu alus” (12,05%), AS “Iterum” (iepriekš “PET Baltija”) (12,05%), AS “Aldaris” (12,05%), Latvijas Mazumtirgotāju biedrība (9,64%) un Latvijas Alus darītāju savienība (6,02%).