Doma laukumā pulcējušies vairāki simti lauksaimnieku
Protestētāji Doma laukumā pulcējās vēl pirms plkst.10, līdzi ņemot dažādas izkārtnes un lauksaimniecībā izmantojamus priekšmetus, piemēram, spaiņus, grozus, motorzāģus. Tikmēr izkārnēs pausti aicinājumi “ļaut lauksaimniekiem strādāt”, samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem, kā arī “atteikties no Krievijas asinsgraudiem”.
Biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš pauda, ka lauksaimnieku prasības, kas tika iesniegtas politikas veidotājiem februāra sākumā, vēl nav izpildītas, taču pie tām darbs ir sācies.
Vienlaikus Lazdiņš norādīja, ka pēc šīs dienas protesta akcijas “Zemnieku saeima” Rīgas domē iesniegs pieteikumu protesta akcijām oktobrī, tādējādi skaidri norādot nozares neatlaidību izvirzīto mērķu sasniegšanai.
“Šis ir viens no radikālākajiem veidiem, kā risināt problēmas,” atzina Lazdiņš, piebilstot, ka problēmas lauksaimniecības nozarē jau ir ilgstošas un šādas protesta akcijas ir labs veids, kā politiķiem atgādināt par nepieciešamību tās risināt.
Otrdien Rīgā notiek mežsaimniecības un lauksaimniecības nozares protesti.
Protesta mērķis ir vērst uzmanību uz ilgstoši ignorētajām problēmām, kas skar Latvijas mežu īpašniekus un meža nozarē strādājošos, tostarp viens no sāpīgākajiem jautājumiem ir par kompensācijām mežu īpašniekiem, kuru meža zemes tiek nodotas dabas aizsardzībai.
Protesta organizatori valdībai prasa paredzēt taisnīgas kompensācijas, kā arī neveidot jaunas teritorijas ar saimnieciskās darbības ierobežojumiem, kamēr taisnīgās kompensācijas nav ieviestas.
Tāpat meža nozare prasa izstrādāt koncepciju brīvprātīgas dabas aizsardzības sistēmas ieviešanai Latvijā un novērst to, ka Latvijā meža nozare tiek nostādīta būtiski neizdevīgākā pozīcijā nekā citās ES dalībvalstīs, vienlaikus mazinot birokrātiju, kas grauj meža nozares starptautisko konkurētspēju.
Patlaban, nosakot mežu zemes aprobežojumus, kompensācijas to īpašniekiem ir netaisnīgas, uzskata protesta rīkotāji. Par vienu hektāru, kurā meža īpašniekam tiek liegta vai būtiski ierobežota saimnieciskā darbība, tiek maksāti 50 līdz 190 eiro gadā, kas nav pat 1% no reālās meža vērtības.
Tāpat protesta akcijā piedalās lauksaimnieki, atbalstot meža nozares prasības un atkārtoti iestājoties par iepriekš izvirzīto prasību – atteikšanos no nacionāla līmeņa zemes apgrūtinājumiem vai citiem zemes lietošanas ierobežojumiem.
5.februārī Liepājā, Saldū, Talsos, Tukumā, Kuldīgā, Jelgavā, Dobelē, Bauskā, Jēkabpilī, Aizkrauklē, Daugavpilī, Rēzeknē, Valmierā, Gulbenē, Limbažos un Ogrē notika lauksaimnieku protesti, kuros piedalījās aptuveni 2000 dalībnieku.
Protesta laikā zemnieki vēlējās panākt Krievijas un Baltkrievijas pārtikas produktu tūlītēja importa aizliegumu bez pārejas perioda, PVN samazinātās likmes 5% apmērā atjaunošanu Latvijai raksturīgajiem augļiem, ogām dārzeņiem, birokrātijas mazināšanu lauksaimniecības nozarē, plašāku pieeju apdrošināšanas un apgrozāmo līdzekļu programmām, kā arī atteikšanos no nacionāla līmeņa zemes apgrūtinājumiem vai citiem zemes lietošanas ierobežojumiem.
