Leiena: Eiropa steidzami jāapgādā ar jaunu bruņojumu

Eiropa steidzami jāapgādā ar jaunu bruņojumu, svētdien pēc Eiropas valstu līderu sanāksmes Londonā paziņoja Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.

Viņa sacīja žurnālistiem, ka ceturtdien Eiropas Savienības samitā iepazīstinās ar visaptverošu plānu, kā to izdarīt, piebilstot, ka “mums ir strauji jāpastiprina aizsardzība”.

“Tagad ir ārkārtīgi svarīgi, lai mēs palielinātu izdevumus [aizsardzībai], (..) ir svarīgi, lai mēs sagatavotos visļaunākajam,” uzsvēra Leiena.

Līderiem Londonas samitā bija “laba un atklāta diskusija”, teica EK vadītāja.

Vēršoties pie ASV prezidenta Donalda Trampa, viņa sacīja: “Mēs esam gatavi kopā ar jums aizstāvēt demokrātiju, aizstāvēt principu, ka pastāv tiesiskums, ka nedrīkst iebrukt kaimiņvalstī un iebiedēt savu kaimiņu vai ar spēku mainīt robežas.”

“Mūsu kopējās interesēs ir novērst turpmākus karus,” viņa norādīja.

Leiena teica, ka ir vajadzīgas “visaptverošas drošības garantijas”.

“Mums jānostāda Ukraina spēka pozīcijās”, lai “tai būtu līdzekļi sevi nostiprināt un aizsargāt” ekonomiski un militāri, sacīja EK prezidente.

Viņa piebilda, ka “tādēļ uzmanība tiek pievērsta ne tikai militārajām piegādēm, bet arī piemēram, enerģētikas sistēmas drošībai”.

Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers žurnālistiem sacīja, ka līderi tikšanās laikā vienojušies drīzumā tikties vēlreiz, lai “saglabātu rīcības dinamiku” un turpinātu darbu pie kopīga plāna izstrādes.

“Šodien mēs atrodamies vēstures krustcelēs,” viņš teica.

“Šis nav laiks nevajadzīgām runām – šis ir laiks rīkoties un apvienoties ap jaunu plānu, lai panāktu taisnīgu un ilgstošu mieru,” uzsvēra Lielbritānijas premjers.

Stārmers sacīja, ka Lielbritānija, Francija un citas valstis ir vienojušās sadarboties ar Ukrainu, “izstrādājot plānu, lai apturētu karadarbību”. Pēc tam šis plāns tiks apspriests ar Amerikas Savienotajām Valstīm, “un šis plāns tiks īstenots kopīgi”.

Lielbritānijas premjers paziņoja, ka Lielbritānijas valdība ļaus Ukrainai izmantot 1,6 miljardus sterliņu mārciņu (1,9 miljardi eiro) no Lielbritānijas eksporta finansējuma, lai iegādātos vairāk nekā 5000 pretgaisa aizsardzības raķešu. Tās tiks ražotas Belfāstā, radot darbavietas Lielbritānijas aizsardzības nozarē.

Pēc Stārmera teiktā, samitā Londonā līderi vienojušies par četriem svarīgiem soļiem – pirmkārt, turpināt sniegt Ukrainai militāro palīdzību, kamēr turpinās karš, un palielināt ekonomisko spiedienu uz Krieviju, otrkārt, jebkuram ilgstošam mieram ir jānodrošina Ukrainas suverenitāte un drošība, un Ukrainai ir jāatrodas pie sarunu galda, treškārt, ja tiks panākta miera vienošanās, Eiropas līderi centīsies novērst jebkādu turpmāku Krievijas iebrukumu Ukrainā, un ceturtkārt, lai aizstāvētu Ukrainu un nodrošinātu mieru šajā valstī, tiks izveidota “labprātīgo koalīcija”.

“Eiropai ir jāveic smagais darbs,” viņš sacīja, vienlaikus norādot, ka vienošanās panākšanai ir nepieciešams ASV atbalsts: “Ļaujiet man skaidri pateikt, ka mēs piekrītam Trampam par steidzamo nepieciešamību panākt ilgstošu mieru. Tagad mums ir jāstrādā kopā, lai to panāktu.”

“Es nepiekrītu, ka ASV ir neuzticams sabiedrotais, nav divu tik cieši sabiedroto valstu [kā Lielbritānija un ASV],” atbildot uz žurnālistu jautājumiem, sacīja Stārmers. Viņš teica, ka samita dalībnieki vadījušies no tā, ka “šis ir plāns, pie kura mēs strādājam kopā ar ASV un ar ASV atbalstu. Tieši tādēļ es vakar vakarā runāju ar Trampu.”

NATO ģenerālsekretārs Marks Rite žurnālistiem sacīja, ka “šī bija ļoti laba tikšanās, jo redzams, ka Eiropas valstis dara vairāk – pirmām kārtām, lai nodrošinātu, ka Ukrainai ir tas, kas tai vajadzīgs, lai tā varētu turpināt cīņu tik ilgi, cik nepieciešams”.

“Mēs redzam arī to, ka Eiropas valstis patiešām pastiprina centienus, lai palīdzētu ar drošības garantijām brīdi, kad tiks noslēgta miera vienošanās. Ir acīmredzams, ka vienošanās vēl nav panākta, pamiera vēl nav, bet mums ir jāsagatavojas šim brīdim un jānodrošina, ka Eiropas valstis ir gatavas palīdzēt ar drošības garantijām,” teica Rite.

“Un šeit es patiešām redzēju, ka pie šī galda ir diezgan daudz valstu. Protams, iniciatīvu uzņēmās Apvienotā Karaliste un Francija, bet arī citas valstis vēlas palīdzēt, un, manuprāt, tas ir svarīgi,” sacīja NATO ģenerālsekretārs.

Rite arī atzinīgi novērtēja to, ka vairāk Eiropas valstu gatavojas palielināt aizsardzības izdevumus.

“Un, treškārt, attiecībā uz aizsardzības izdevumiem, arī šodien pie šī galda es dzirdēju jaunus paziņojumus, un es jums tos nepaziņošu, jo viņiem pašiem tas būtu jādara, bet tā bija ļoti laba ziņa, ka vairāk Eiropas valstu palielinās aizsardzības izdevumus,” sacīja Ziemeļatlantijas alianses ģenerālsekretārs.

Jau ziņots, ka svētdien Londonā pēc Stārmera iniciatīvas notika samits par Eiropas aizsardzību.