Raidījums: Kāpšanas sporta treneris apsūdzēts par seksuāla rakstura darbībām ar nepilngadīgo

Prokuratūra pabeigusi izmeklēšanu un nosūtījusi tiesai krimināllietu, kurā kāds kāpšanas sporta treneris apsūdzēts par seksuāla rakstura darbībām ar nepilngadīgo, kura bijusi viņa audzēkne, svētdien vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.

Pie konkrētā trenera, kurš esot autoritāte kāpšanas sportā, meitene trenējusies no 13 gadu vecuma.

Viņa raidījumam stāstījusi, ka pirmās aizdomīgās situācijas veidojušās 15 gadu vecumā. Tolaik treneris izrādījis nepatiku pret viņas vēlmi apmeklēt vakara pasākumu skolā. Meitene uz to nav aizgājusi, tomēr pēc tam arī treniņā ignorēta. Tas pats atkārtojies, kad treneris atzinies simpātijās, bet viņa tās noraidījusi.

Nepilngadīgā jauniete baidījusies, ka tas ietekmēs sporta gaitas, tāpēc pateikusi trenerim, ka ir simpātijas pret viņu, un tad treneris sācis uzmākties. Piemēram, viņš audzēknei rakstījis: “…kas ir stulbākais tad kad tev būtu iespēja mani noskūpstīt vai palikt divatā tu viņu neizmanto.”

Visas trīs seksuālās vardarbības epizodes, par kurām treneris apsūdzēts, notikušas ārpus Latvijas – treniņnometnē un sacensībās, kad jauniete bija nepilngadīga, vēsta “de facto”.

Rīgas Ziemeļu prokuratūras prokurore Irina Petrova, nekomentējot konkrēto lietu, raidījumam atzinusi, ka bieži vien šādas darbības tiek veiktas nometnēs vai sacensībās ārpus Latvijas, kad bērns ir prom no savas ģimenes.

Prokurore trenerim apsūdzību uzrādījusi par to, ka viņš, izmantojot cietušās bezpalīdzības stāvokli un autoritāti, izdarīja seksuāla rakstura darbības ar nepilngadīgu personu, nolūkā apmierināt savu dzimumtieksmi fiziskā saskarē ar cietušo. Treneris piespiedis jaunieti uz darbībām, kas apdraudēja viņas dzimumneaizskaramību.

Apsūdzētais treneris, kurš savu vainu prokurorei atzinis daļēji, telefonsarunā ar “de facto” sākotnēji piekritis intervijai, jo “labprāt gribētu savu versiju arī izstāstīt”, bet vēlāk tikšanos atcēlis, jo līdz apstākļu noskaidrošanai sakarā ar tiesvedību komentārus tomēr nesniegs. Komentārus nav sniedzis arī viņa advokāts.

No cietušās stāstītā raidījumam izriet, ka treneris izmantojis savu amata pilnvaras un autoritāti, lai panāktu vēlamo.

“Bija (..) brīži, kad es centos to visu apstādināt, bet man neizdevās. (..) Viņš bija ļoti dusmīgs un teica – viss vairs uz treniņiem vari nenākt, es tevi vairs redzēt negribu,” raidījumam atklāja jauniete.

Viņa sākusi izlaist treniņus, un tā par notikušo uzzinājis viņas tēvs, kurš vērsies policijā.

Par kriminālprocesu policija informējusi bērnu un jaunatnes sporta centru, kas treneri no darba atbrīvojusi. Pēc Latvijas Alpīnisma Savienības iesnieguma Latvijas Sporta federāciju padome pērn septembra vidū apturējusi trenera sertifikātu.

Lai gan prokuratūra kā vienu no drošības līdzekļiem trenerim piemērojusi liegumu strādāt ar nepilngadīgajiem, kādā nesenā sociālo tīklu ierakstā redzams, kā apsūdzētais vada treniņu, vēsta “de facto”.

Likums šobrīd neparedz atbildību, ja treneris strādā bez sertifikāta, bet tādu iecerēts iestrādāt jaunajā sporta likumā.

“de facto” rīcībā ir arī citas apsūdzētā trenera bijušās audzēknes liecība par iespējamu uzmākšanos jau pirms vairākiem gadiem. Tolaik meitenes mamma par aizdomām telefoniski informējusi sporta skolas vadītāju, kurš nekā nav reaģējis.

Kā vēstīts, pēdējo dažu gadu laikā bijuši vairāki gadījumi, kad treneri apsūdzēti par seksuālu vardarbību pret audzēkņiem.

Pagājušā gada rudenī Rīgas pilsētas tiesa basketbola treneri Andri Steļmahu atzina par vainīgu četros seksuāla rakstura noziegumos pret kādu savu audzēkni un sodīja viņu ar sabiedrisko darbu 400 stundu apmērā. Treneris savu vainu pilnībā atzina un noslēdza vienošanos ar prokuroru, kuru tiesa apstiprināja.

Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktors Aleksandrs Samoilovs iepriekš pauda, ka sporta skolu audzēkņi līdz šim nav pilnīgi informēti par rīcību situācijās, kad pārkāptas viņu tiesības, tostarp notikusi vardarbība.

Lai risinātu situāciju, sporta skolu vadītāji un sporta speciālisti ir informēti par sistēmu, kā bērniem ziņot par situācijām un kur var vērsties pēc palīdzības. Papildus tam jautājums aktualizēts kvalifikācijas celšanas kursos, kuri pedagogiem obligāti jāiziet, atzīmēja Samoilovs.

Sporta departamenta direktors tāpat cer, ka Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas un Rīgas Stradiņa universitātes apvienošana uzlabos jauno pedagogu apmācīšanu.

Vai izglītības iestādes vadītājam, saņemot ziņas par iespējamiem pārkāpumiem, ir jāvēršas pie tiesībsargājošajām institūcijām, “ir atkarīgs no situācijas”, pauda Samoilovs.

Viņš atzīmēja arī sporta federāciju nozīmi, kā pozitīvu piemēru minot Starptautisko šaha federāciju (FIDE), kas ziņoja policijai par pornogrāfiska satura vēstuļu sūtīšanu nepilngadīgajām sportistēm.

“Visām iesaistītām pusēm kopīgi jāstrādā, lai veiktu preventīvus pasākumus, lai šādi gadījumi [turpmāk] nenotiktu,” uzsvēra Samoilovs.