Nelda, Rihards, Ričards, Rišards
Iesūti
Atpakaļ

Vīrieša nozīme ģimenē – mamuta nesējs vai pilnvērtīga ģimenes daļa

Lai gan klasiski vīrieši tiek uzskatīti par pelnītājiem un ģimenes apgādniekiem, pēdējos gados šīs lomas vairs nav tik striktas, līdz ar ko, ir vērojami sarukusi arī robeža starp vīriešu un sieviešu pienākumiem. Vīriešus var biežāk sastapt virtuvēs, gatavojot ēst, vai arī pastaigājoties ar bērnu ratiņiem, kas vairāk netiek uztverts kā kaut kas nepieņemams vai arī vīrieša cieņu graujošs. Savukārt, sievietes arvien biežāk izvēlas studēt un veidot karjeru.

2016.gada biedrības “Tēvi” veiktais pētījums “Palīdzēt un atbalstīt: Latvijas tēvi ģimenes dzīvē” secina, ka sabiedrības acīs vīrieša jeb tēva loma ģimenē ir sekundāra un, neatkarīgi no viņa ieguldījuma, tiek uzskatīta par atbalsta funkciju un palīgu sievietei, nevis tai līdzvērtīgu. Lai gan pētījums ir mazliet novecojis un lomu sadalījums mainās – vairs nav tik klasisks, sieviešu loma ģimenē vēl joprojām ir izšķirošā. Stereotipiski vīrietis ir apgādnieks, bet sieviete – pavarda sargātāja, un tas atspoguļojas arī bērnu kopšanas atvaļinājuma statistikas datos. Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem 2021.gadā vecāku pabalstu saņēma ap 20 000 cilvēku mēnesī, no kuriem bija gandrīz 17 000 sieviešu un 3500 vīriešu, no kuriem liela daļa faktiski turpina strādāt pilna laika darbu. Protams, liela loma ir bērnu kopšanas atvaļinājuma finansiālajam aspektam, jo ģimenes budžeta veidošana ir ļoti pragmatisks jautājums, un, lai saglabātu esošo labklājības līmeni, vai zaudētu to vismazāk tiek pieņemti racionāli lēmumi. Neskatoties uz to, mēs strauji ejam līdztiesības virzienā un vīrieša jeb tēva iesaiste ģimenes dzīvē pakāpeniski tiek sociāli normalizēta.

Salīdzinot ar iepriekšējām paaudzēm, gaidas pret mūsdienu tēvu ir palielinājušās un to nav viegli integrēt, ja pašam nav bijis labs piemērs no kā mācīties. Mūsdienu tēvs saprot, cik liela atbildība gulstas uz viņa pleciem, un tā vairs nav tikai finansiālas stabilitātes nodrošināšana. Viņa loma bieži vien ietver arī ēst gatavošanu, mājas uzkopšanu un fiziski smagos vai tehniskos mājas darbus. Tam papildus ir arī visi bērna aprūpes darbi, esot mājās – higiēnas jautājumi, barošana, spēlēšanās, grāmatu lasīšana, ģērbšana, zobu tīrīšana u.c., taču pats svarīgākais ir laba piemēra rādīšana. Vīrietis mājās ir maza zēna paraugs, kam līdzināties, un mazas meitenes topošā partnera ideāls, kurš parāda, kā ir jāizturas pret sievieti, ģimeni un kāds ir cieņpilns lomu sadalījums ģimenē.

Liela loma ir arī komunikācijai. Tad, kad mēs esam mājās, savā ģimenē, mēs varam pārrunāt problēmas, situācijas un vienoties par to, kā rīkoties un kā dalīsim dažādas lomas. Jo mūsdienu ģimenes struktūrā labi tiek saprasts, cik liels slogs ir vienam cilvēkam vienlaicīgi uzņemties gan bērna aprūpi, gan mājas darbus un visu procesu plānošanu. Klasiski, pēc bērna kopšanas atvaļinājuma sievietes uzdevumiem papildus nāk klāt arī pilna laika algots darbs, līdz ar to pilnīgi zūd darba un atpūtas balanss, jo mājas darbi un bērna aprūpe arī ir smags un nogurdinošs darbs. Taču veiksmīgas ģimenes šos uzdevumus un savas lomas pārrunā un sadala pēc katra kompetencēm un vēlmēm. Ar nožēlu gan jāatzīst, ka bieži novērots, ienākot pirmajam bērnam ģimenē, māte uzņemas 100% aprūpētājas lomu, neuzticoties jaunajam tēvam un neļaujot iesaistīties pat tad, ja viņš to labprāt gribētu. Šādi tēvs tiek izstumts no ģimenes kodola. Taču jāuzsver, ka nereti arī paši vīrieši neuzskata bērna aprūpi par savu pienākumu.

Diemžēl ir arī ģimenes, kur komunikācija ir zemā līmenī, un dažādi jautājumi, tajā skaitā, lomu dalījums ģimenē, netiek līdz galam izrunāti. Nonākot plašākā cilvēku lokā, dažkārt vispārpieņemtās sociālās iemaņas un stereotipi gūst virsroku, rezultātā pastāv liels risks, ka šāda ģimenes dzīve nebūs laimīga un ilgtspējīga. Ļoti aktuāla joma ir tēvu tiesības attiecībā uz bērnu aprūpi partneru šķiršanās gadījumā. Pēc Latvijas oficiālās statistikas portāla datiem uz 2022.gada sākumu ir 99 436 vientuļās mātes ģimenes un 19 374 vientuļā tēva ģimenes, kurās dzīvo vismaz viens bērns, kurš nav sasniedzis 18 gadu vecumu. Tas nozīmē, ka 54% bērnu Latvijā dzīvo ģimenēs ar vienu vecāku, no kurām lielākā daļa ir šķirtas.

Pēdējo 20-30 gadu laikā dzimumu lomas ģimenē ir ievērojami mainījušās un striktais nodalījums par “vīriešu un sieviešu darbiem” vairs nav tik bieži sastopams, taču joprojām ir jomas un sabiedrības daļas, kur vēl pie tā ir daudz jāstrādā. Lai dzimumu līdztiesību ģimenē attīstītu vēl vairāk, Latvijā pakāpeniski jāapgūst Ziemeļvalstu domāšana – katram vecākam ir jāuzņemas atbildība un savs laiks bērna aprūpē. No 2023.gada janvāra tiek ieviesta jaunā Eiropas Savienības direktīva, kas paredz arī tēviem nenododamu bērna kopšanas atvaļinājuma laiku, kas šo varētu sekmēt.

Par kampaņu:

Sabiedrības integrācijas fonds īsteno kampaņu “Izstāstīt saliedētību”, kuras mērķis ir, organizējot mērķtiecīgus atbalsta un tematiskos pasākumus, paaugstināt sabiedrības izpratni un informētību par dzimumu diskriminācijas pamatu, veicināt sabiedrības integrāciju un dažādību, mazināt diskrimināciju un vairot sabiedrības toleranci.