Eiropas Prokuratūra Latvijā izmeklē 33 lietas par kopējo kaitējumu valstij 65,3 miljoni eiro

Viņa norādīja, ka no minētajām 33 lietām trīs ir saistītas ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) noziegumiem, kuru rezultātā Latvijai varētu būt radušies zaudējumi 41,3 miljonu eiro apmērā. Pērn kopumā pērn EPPO uzsāka izmeklēšanu 16 lietās.

Keveši uzsvēra, ka naudas atmazgāšana notiek visās ES valstīs, bet ne visās izmeklēšanas tempi ir vienlīdzīgi. Viņa novērtē Latvijas vēlmi izmeklēt lietas ātri un radoši, kā arī bezbailīgi, jo Latvijas tiesībsargājošās iestādes uzsāk izmeklēšanu arī pret politiskām un ietekmīgām personām. Tas liecinot par izmeklētāju profesionalitāti un iespēju pielāgoties esošajiem apstākļiem.

Latvijas tiesībsargājošām iestādēm ir pozitīva pieredze nodokļu apiešanas apkarošanas jomā, atzina prokurore, papildinot, ka šīs zināšanas varētu nodot arī citām ES dalībvalstīm.

Viņa norādīja, ka Latvijā ilgtermiņā varētu rasties problēmas ar cilvēkresursu pieejamību, it īpaši izmeklētāju vidū – varētu trūkt izmeklētāju, kuri tiešām spēs kvalitatīvi izmeklēt lietas. Pēc esošās problemātikas pārrunāšanas ar Iekšlietu ministrijas amatpersonām Keveši gan ir noskaņota pozitīvi, jo Latvijai esot plāns, kā šo cilvēkresursu trūkumu risināt.

Arī Latvijas likumdošanu prokurore novērtēja pozitīvi. Pašlaik gan pastāvot dažādas problēmas ar noziegumu definīciju, kas var novest pie nepareizas interpretācijas. Prokurore arī saskata iespēju padarīt Latvijas likumus un procesus nedaudz vienkāršākus un caurredzamākus.

Visbiežāk naudas atmazgāšana un noziedzīgie nodarījumi ES fiksēti lauksaimniecības un informācijas tehnoloģiju sektorā. Latvijā gan nedaudz vairāk par vidējo rādītāju ES ir fiksēti noziegumi ar PVN, bet kopumā Latvija neizceļoties uz ES fona ar kaut ko krasi negatīvu.

Keveši norādīja, ka pēdējo trīs gadu laikā ES ir pieaudzis noziegumu skaits ar ES budžeta līdzekļu izkrāpšanu. Noziedznieki kļūst arvien radošāki, tiek veidotas vairākas kompānijas, kuras piesedz viena otru, kas rada lielu noziegumu ķēdi.

Prokurore pauda nožēlu, ka vairāku gadu laikā naudas atmazgāšanas problemātika ES netika aktualizēta pienācīgā līmenī. Katru gadu ES zaudē ap 15 miljardiem eiro, un tā ir nauda, kurai būtu jāieplūst ES valstu nacionālajos budžetos.

Viņa ir pārliecināta, ka katra lieta ir jāizmeklē cītīgi. Iespējams, ka tas aizņem vairāk resursu un laika, bet ir svarīgi ne tikai apsūdzēt un notiesāt personu, bet arī atgriezt zaudētos līdzekļus ES un valstu nacionālajos budžetos.

Tāpat EPPO galvenā prokurore ir gandarīta, ka sabiedrības iesaiste EPPO ir diezgan liela – prokuratūra ik gadu saņemot vairākus simtus ziņojumu no cilvēkiem, un tas ir vairāk nekā no tiesībsargājošajām iestādēm.

Sabiedrības uzticēšanās EPPO ir vitāli svarīga, jo sabiedrība pamana aizdomīgas lietas, pārliecināta Keveši.