Ar aprīli noslēdzas vairāki atbalsta pasākumi energoresursu cenu sadārdzinājuma kompensēšanai

Līdz ar aprīli noslēdzas vairāki atbalsta pasākumi energoresursu cenu sadārdzinājuma kompensēšanai, bet daļa atbalsta paliks spēkā līdz gada beigām, aģentūru LETA informēja Ekonomikas ministrijā.

Enerģētikas jomā līdz gada beigām spēkā paliks palielinātais atbalsts aizsargātajiem lietotājiem, 85% elektroenerģijas obligātās iepirkumu komponentes (OIK) samazinājums energointensīviem uzņēmumiem par 2021.gadu, samazināta vidējā OIK likme visiem elektroenerģijas lietotājiem, kā arī valsts mērķdotācija pašvaldībām 50% apmērā sociālo pabalstu izmaksai.

Savukārt vairāki atbalsta pasākumi bija spēkā tikai uz gada pirmajiem četriem mēnešiem un neturpināsies – no maija vairs neturpināsies elektroenerģijas OIK maksājumu un elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu izmaksu segšana 100% apmērā, samazināts siltumenerģijas rēķins centralizētās siltumapgādes klientiem, kas paredzēja kompensēt visas izmaksas, kas pārsniedz 68 eiro par megavatstundu (MWh), kā arī kompensācija mājsaimniecībām, kas dabasgāzi izmanto apkurē, sedzot izmaksas virs 34 eiro par MWh.

Tāpat gada sākumā tika paplašināts arī sociālais atbalsts ģimenēm ar bērniem, senioriem un cilvēkiem ar invaliditāti. Uz gada pirmajiem četriem mēnešiem ģimenēm ar bērniem mēnesī tika izmaksāti 50 eiro mēneša pabalsts par katru bērnu, tai skaitā studējošajiem līdz 24 gadu vecumam, kā arī 20 eiro mēneša pabalsts visiem senioriem un cilvēkiem ar invaliditāti. Šis atbalsts nav pagarināts.

No apstiprinātajiem atbalsta pasākumiem līdz gada beigām būs valsts mērķdotācija pašvaldībām 50% apmērā no faktiskajiem izdevumiem mājokļa pabalstu izmaksai.

Pēc Ekonomikas ministrijas (EM) tīmekļa vietnē pieejamās informācijas, nosauktie atbalsta pasākumi valstij kopumā izmaksā 448 miljonus eiro.

Apzinoties, ka nākamajā apkures sezonā cenas energoresursiem pieaugs vēl vairāk, kā arī redzot kopējās inflācijas tendences, valdošā koalīcija – pamatā Labklājības ministrija (LM) – strādā pie risinājumiem, pēc pašu vārdiem, mērķētam atbalstam, lai mazinātu inflācijas ietekmi.

Ministrija paredz potenciālu rīcību sešos dažādos virzienos – ātrāka pensiju indeksēšana, vienreizējs pabalsts mazo pensiju saņēmējiem gada beigās, transporta pabalsts personām ar invaliditāti, minimālā ienākuma līmeņa reforma, palielināts mājokļa pabalsts un minimālās algas paaugstināšana.

No nosauktajiem atbalstiem pašlaik koalīcijā ir panākta vienošanās par agrāku pensiju indeksāciju – to šogad veiks septembrī, kas ir par mēnesi agrāk nekā ierasti. Mērķa izpildei LM sagatavojusi grozījumus likumā “Par valsts pensijām”, paredzot 2022.gadā par mēnesi agrāku pensiju indeksāciju. Šis risinājums valstij izmaksās 25,428 miljonus eiro.

Par pārējiem piedāvātajiem risinājumiem diskusijas vēl turpinās.