Elektroenerģijas cena martā Latvijā pieauga par 59,7%

Elektroenerģijas vidējā cena Latvijas tirdzniecības apgabalā martā pieauga līdz 167,22 eiro par megavatstundu (MWh), kas ir par 59,7% vairāk nekā februārī, bet, salīdzinot ar pagājušā gada martu, tā pieaugusi 3,8 reizes, informēja Latvijas pārvades sistēmas operatora AS “Augstsprieguma tīkls” pārstāvji.

Martā pēc mērenā krituma gada pirmajos divos mēnešos elektroenerģijas cenas Eiropā atkal pieauga, pārsvarā pārsniedzot vēsturiski līdz šim augstāko līmeni, kas bija novērojams 2021.gada decembrī, savukārt Baltijas valstīs, kā arī to starpsavienotajos tirdzniecības apgabalos – Polijā, Zviedrijas ceturtajā tirdzniecības apgabalā, kā arī Somijā cenas pieauga mērenāk, nepārsniedzot pagājušā gada decembra rekordu.

Cenu kāpumu Eiropā 2022.gada martā izraisīja vairāku apstākļu kopums – mazāka vēja ģenerācija pretstatā rekordaugstajiem līmeņiem janvārī un februārī, gāzes cenu pieaugums pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, kā arī ogļskābās gāzes (CO2) emisiju kvotu cenas, kas, lai gan martā kritās par 18%, vēl joprojām saglabājas augstas.

Elektroenerģijas imports uz Baltiju no Krievijas martā salīdzinājumā ar februāri samazinājās par 38%, bet salīdzinājumā ar 2021.gada martu – par 62%, jo no 3.marta Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ ir būtiski ierobežotas Krievijas spējas eksportēt elektroenerģiju uz Baltiju, lai mazinātu iespējamo negatīvo ietekmes risku uz Baltijas elektroenerģijas pārvades sistēmu darbības drošumu un stabilitāti.

Imports no Somijas uz Baltiju martā ir pieaudzis par 23%, bet no Zviedrijas un Polijas samazinājies attiecīgi par 7% un 13%, tomēr Eiropas valstu kopējais eksports uz Baltiju ir pieaudzis par 10% salīdzinājumā ar februārī un par 42% salīdzinājumā ar 2021.gada martu. Importa pieaugumu no Somijas veicināja būtiski zemāka elektroenerģijas cena, kā arī pieejamie starpsavienojumi – tie tika noslogoti par 95% mēneša  laikā.

Somijā vidējā elektroenerģijas cena martā bija 86,48 eiro par MWh, tostarp 34% stundu tā bija vienāda ar elektroenerģijas cenu Igaunijā. Lielā Baltijas cenu atšķirība no Somijas norāda, ka, lai arī visa uzstādītā Somijas-Igaunijas starpsavienojuma kapacitāte bija pieejama tirgum, Baltijas vietējā ģenerācija nav pietiekamā apmērā ar tik zemu cenas piedāvājumu.

Somijā zemā elektroenerģijas cena skaidrojama ar blakus zonās pieejamu lētāku elektroenerģiju, tehniskiem ierobežojumiem eksportēt uz citiem Zviedrijas tirdzniecības apgabaliem, kā arī pietiekamu vietējo ģenerāciju, kas gatava strādāt pie šādas cenas.

“Augstsprieguma tīkls” vēsta, ka 14.martā tīklam tika pieslēgts Olkiluoto atomelektrostacijas jaunais trešais bloks, kas deva papildu vidēji 400 megavatu (MW) pastāvīgu jaudu tīklā. Arī imports no Krievijas uz Somiju, atšķirībā no Baltijas, nav samazinājies, bet pēdējā gada laikā palielinājies un pagaidām nav nekādu tirdzniecības jaudu samazinājumu gan divpusējās tirdzniecības daļai, gan tai daļai, kas tiek tirgota ar “Nord Pool” biržas starpniecību.

“Augstsprieguma tīkls” ir neatkarīgs Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators, kas nodrošina elektroenerģijas pārvades tīkla darbības un Latvijas elektroenerģijas sistēmas elektroapgādes drošumu, sniedz pārvades sistēmas pakalpojumus, balstoties uz publicētiem pārvades pakalpojuma tarifiem, veic pārvades sistēmas operatīvo vadību un nodrošina drošu, stabilu, elektroenerģijas pārvadi pārvades sistēmā. “Augstsprieguma tīkls” pieder valstij. “Augstsprieguma tīkla” obligācijas kotē “Nasdag Riga” parāda vērtspapīru sarakstā.

“Augstsprieguma tīkls” ir dabasgāzes sistēmas operatora AS “Conexus Baltic Grid” (“Conexus”) lielākais akcionārs – kompānijai pieder 68,46% “Conexus” akciju.