Latvijas Bankas ekonomists: Latvijai ir iespējas pozicionēties kā uzticamāku piegādes ķēžu partnerei

Ekonomists skaidro, ka pašlaik starptautiskā tirdzniecība arvien izteiktāk mainās līdzšinējai tendencei – globalizācijai – pretējā virzienā, koncentrējoties uz “nearshoring” un “friend-shoring” stratēģijām. “Nearshoring” ir piegādes ķēžu pārcelšanās ģeogrāfiski tuvāk kompānijas faktiskajai atrašanās vietai un tās mērķauditorijai, proti, klientiem. “Friend-shoring” ir piegādes ķēžu pārcelšanās uz politiski labvēlīgu valsti.

Liede skaidro, ka arī ES līmenī tiek spriests par nepieciešamību nodrošināt izturīgas un drošas piegādes ķēdes, lai mazinātu atkarību no ārējiem avotiem. Liede atzīst, Latvija nekad nebūs masveida ražošanas centrs kā Ķīna, bet ir saredzamas iespējas nišas nozarēs, piemēram, militārajā rūpniecībā, kurā bez “friend-shoring” stratēģijas iztikt nevar, un pēc speciāla pasūtījuma ražotu (“tailor-made”) produktu piedāvāšanā.

Bez politiskās atbilstības Liede min arī ar infrastruktūras attīstības projektiem saistītās potenciālās priekšrocības. Liedes ieskatā, ja Latvija veiksmīgi realizētu iecerētos infrastruktūras attīstības projektus, piemēram, Rīgas lidostas attīstība, “Rail Baltica” dzelzceļa projekts un Bauskas/Iecavas apvedceļš, sadarbība ar Latvijas uzņēmumiem varētu kļūt vēl pievilcīgāka.

Tomēr ar infrastruktūru vien nepietiek, nepieciešams arī prast to izmantot, lai tās nav tikai izmaksas, bet arī sniedz pozitīvu atdevi, skaidro Liede. Pasaules Bankas publicētais loģistikas veiktspējas indekss patlaban ierindo Latviju trešajā vietā ES pēc Bulgārijas un Rumānijas, ja tas tiek koriģēts ar darbaspēka izmaksām.

Ja indekss netiek koriģēts ar darba spēka izmaksām, tad Latvija ierindojas 17. vietā ES, kas joprojām ir uzteicams rādītājs, bet tas neaizliedz mums tēmēt uz augstāku rezultātu, norāda Liede. Ekonomists skaidro, ka Latvija atrodas ne tikai ES, bet arī eirozonā, un tas dod uzņēmumiem iespēju darījumos izmantot eiro, kas mazina ar valūtas kursu saistītos riskus arī šobrīd – ģeopolitisko norišu apstākļos.

Liede piemin arī to, ka Ilgtspējīgas attīstības risinājumu tīkls Latviju atzinis par 13. pievilcīgāko valsti pasaulē pēc ilgtspējīgas attīstības kritērija, un tas norāda uz valsts progresu un saistību ar ilgtspējīgiem projektiem, kas šobrīd, neskaitot ģeopolitisko situāciju īstermiņā, ir aktuāls temats arī investīciju piesaistē.

Latvijas Bankas ekonomists atzīst, ka zemas darbaspēka izmaksas nav ekonomikas attīstības pamats, kas nodrošinās iedzīvotāju labklājību, un arī citās jomās Latvijā nepieciešami uzlabojumi. Liede atgādina, ka Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) publicētais “Noskaņojuma indeksa 2015 – 2023” pārskats rāda, ka lielākoties investīcijas bremzējoši iemesli ir administratīvais slogs, saspringts un neefektīvs darba tirgus, ēnu ekonomika un valstij piederošu uzņēmumu privileģēšana.

Pakāpeniski šīs problēmas tiek risinātas, skaidro Liede, norādot, ka, piemēram, ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) oktobrī izteicies, ka “uzsāktie birokrātijas mazināšanas pasākumi būvniecības nozarē ļaus par 70% samazināt laiku no nekustamā īpašuma projekta ieceres līdz realizācijai”, kas ir solis tuvāk, lai novērstu būvniecības administratīvo slogu, kas arī pēc FICIL norādēm ir viens no būtiskākajiem administratīvajiem šķēršļiem ārvalstu investoriem.

Liede secina, ka pasaule ir mainījusies, pastāv liela nenoteiktība un augsts ģeopolitiskais saspīlējums, kas rada uzņēmumiem papildu izaicinājumus piegādes ķēžu vadībā, un atsevišķās jomās Latvija var pozicionēt sevi kā vietu, kas piedāvā risinājumus.