Nelda, Rihards, Ričards, Rišards
Iesūti
Atpakaļ

LIAA: Mūsu uzdevums ir “Elwind” vēja parka laukuma izsolē iegūt pēc iespējas augstāku cenu

Igaunijas valdība oktobra beigās apstiprināja “Elwind” jūras vēja parka atrašanās vietu Sāremā salas piekrastē. Latvija savukārt ir gatva sākt darbu pie “Elwind” ietekmes uz vidi novērtējuma Kurzemes piekrastes teritorijā starp Pāvilostu un Užavu. Pašlaik iecerēts, ka 2026.gadā tiks organizēta izsole par tiesībām būvēt vēja parku, bet būvniecība provizoriski varētu sākties 2028.gadā. Ja projekta ieviešana noritēs pēc šobrīd apstiprinātā plāna, vēja parku varētu nodot ekspluatācijā 2030.gadā. Par “Elwind” Latvijas parka izveidi atbildīgās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora vietniece Laura Štrovalde intervijā aģentūrai LETA stāsta, ko iecerēts paveikt nākamā gada laikā, kāda būs turpmākā sadarbība ar Igauniju, un kā vēja parka būvniecībai iecerēts piesaistīt investoru.

Pēc Igaunijas valdības lēmuma par “Elwind” vēja parka atrašanās vietu Latvijas puse paziņoja, ka var sākt darbu pie ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) Kurzemes piekrastē. Kas pašlaik šajā ziņā notiek? Kāds ir iecerētais laika grafiks?

Mēs plānojam līdz decembra vidum sagatavot pieteikumu IVN veikšanai. Mēs esam satikušies arī ar atbildīgajām institūcijām un pārrunājuši, kā tas varētu norisināties, jo visiem šī būs pirmā reize, kad Latvijā tiek veikts IVN vēja parka izbūvei jūrā. Arī Vides pārraudzības valsts birojam (VPVB) līdz šim nav bijusi pieredze ar programmas noteikšanu IVN jūrā. Pēc pieteikuma iesniegšanas ir 60 dienu atskaites periods, kura laikā mums tiks izsniegta IVN programma un mēs varam sākt strādāt, lai šo programmu īstenotu.

Cik ilgu laiku varētu prasīt paša IVN veikšana?

Tie varētu būt divi līdz trīs gadi. Daudz ir atkarīgs no tā, kā mums izdosies nodrošināt iepirkumus pētījumiem, kuri nepieciešami IVN. Pirmkārt, tā ir iepirkumu procedūra. Otrkārt, pētījumu ir skaitliski daudz, un ir gan tādi pētījumi, kuru veikšanā Latvijā ir pieredze, gan arī tādi, kur pieredzes nav. Pētījumu gaita ir atkarīga arī no tādām praktiskām lietām kā laikapstākļi, kuri ir piemēroti pētījumiem jūrā, kuģu un tehnikas pieejamība, lai pētnieki varētu doties jūrā un veikt nepieciešamos mērījumus.

Kas IVN laikā tiks pētīts?

Precīzi tas būs zināms pēc tam, kad VPVB apstiprinās pētījumu programmu. Taču, redzot kādus pētījumus veic citās valstīs, noteikti var teikt, ka tā būs izpēte, vai iecerētajā teritorijā jūrā neatrodas nesprāguši lādiņi no Otrā pasaules kara laikiem. Tiks pētīti visi jūras biotopi, zivju ceļi un daudzveidība, putni, sikspārņi, roņi. Tāpat vairāki pētījumi būs saistīti tieši ar jūras gultni un to, kas tur atrodas. Pēdējie pētījumi par jūras gultni ir diezgan seni, un informācija par Latvijas teritorijas jūras gultnes esošo situāciju ir ļoti būtiska arī attīstītājiem. Tādēļ, pat ja jūras gultnes pētījumi nebūs iekļauti IVN programmā, mēs tos veiksim, lai attīstītājiem būtu skaidrs, kāda ir situācija konkrētajā teritorijā.

Vienlaikus jau pašlaik ir iezīmēts, kur jūrā ir zonas ar lielu biodaudzveidību, un kā potenciālās teritorijas vēja parku attīstībai ir iezīmētas tās zonas, kur biodaudzveidība nav liela.

Pašlaik ir zināms, ka “Elwind” jūras parks potenciāli atradīsies Kurzemes piekrastes teritorijā starp Pāvilostu un Užavu. Kad būs skaidrs, kur tieši tas atradīsies un kas būs galvenie kritēriji izvēlei?

Šobrīd tiešām ir iezīmēta teritorija 200 kvadrātkilometru platībā, un visu mums noteikti nevajadzēs. Secinājumi būs izdarāmi gan IVN pētījumu rezultātā, gan arī mēs veiksim papildu pētījumus par vēja parka darbības potenciālo efektivitāti. Saliekot kopā šos divus atzinumus, arī būs skaidrs, kurā tieši vietā vēja parku veidot būs visefektīvāk.

Cik lielā mērā vēja parks būs redzams no krasta līnijas?

No krasta vēja parks būs redzams ļoti skaidrā laikā, pie apvāršņa. Lai saprastu lielumu, tas varētu būt ne vairāk kā viena pirksta platumā. Turklāt ne īpaši liela pirksta platumā.

Tomēr sabiedriskajās apspriešanās, ko paredz IVN process, vietējā sabiedrība gandrīz vienmēr ir ļoti noraidoša pret šāda veida projektiem. Vai arī jūs ar to rēķināties?

Protams, mēs zinām par šo “tikai ne manā pagalmā” principu. Tomēr šajā gadījumā nevienam pagalmā šo ģeneratoru tiešām nebūs. Mēs arī tiekamies gan ar Dienvidkurzemes novada, gan Ventspils novada vadītājiem, lai uzsāktu sarunas un izstāstītu, ko mēs plānojam un kā mēs plānojam, kā arī saprastu, kā viņi skatās uz šo projektu. Mēs arī turpmākajā projekta attīstības posmā ceram iesaistīt pašvaldības un ostas, jo arī viņiem būs liela loma tajā, kā šis projekts veidosies.

Projekta mērķis ir ražot elektroenerģiju efektīvāk, lētāk, zaļāk un drošāk. Taču mēs uz šo projektu skatāmies arī kā uz iespēju attīstīt visu enerģētikas ekosistēmu, kur ir potenciāls gan investīciju piesaistē, gan inovācijās, gan eksporta attīstībā kā iespēja šo projekta tapšanas brīdi izmantot mūsu uzņēmumiem, lai audzētu savu kapacitāti un zināšanas. Mums ir milzīgs potenciāls enerģijas ražošanai jūrā, bet mums šobrīd nav zināšanu un prasmju to izmantot. Tādēļ šis ir komplekss risinājums, kurā neiztrūkstošas ir arī pašvaldības.

Ir arī ļoti grūti pateikt, kā cilvēku attieksmi ir mainījuši šā gada notikumi. Tomēr jau pērn SKDS aptaujā par atjaunojamo enerģiju aptuveni 70% respondentu atbildēja, ka ir svarīgi ražot elektroenerģiju ar saules un vēja ģeneratoriem. Tādēļ kopumā cilvēki jau pirms tam, kad šis jautājums kļuva ļoti aktuāls, atzina, ka Latvijā šie enerģijas ražošanas veidi ir jāattīsta.

Ir minēts, ka pēc “Elwind” projekta apstiprinātā laika plāna, līdz 2023.gadam, jāsagatavo projektu pieteikumi Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējuma saņemšanai. Kā ar to sokas?

Mēs pieteiksimies Eiropas infrastruktūras savienošanas (CEF) fonda Pārrobežu atjaunojamās enerģijas (RES) projektu instrumentam. “Elwind” projekts pašlaik ir iekļauts priekšatlases sarakstā, kas dod tiesības pieteikties tālākai atlasei. Kopā ar kolēģiem no Igaunijas mums ir darba grupa, kas strādā pie pieteikuma sagatavošanas. Tam ir pietiekami ilgs laiks – divi līdz trīs mēneši. Turklāt gan mums, gan mūsu partneriem VAS “Augstsprieguma tīkls” (AST) ir pieredze CEF līdzekļu izmantošanā. Noteikti, ka mēs pretendēsim uz ES līdzfinansējumu IVN procesa apmaksai, kam var saņemt līdz 50%.

Otrs instruments ir “CEF Energy”, kam varēs pieteikties, sākot no nākamā gada beigām. Tur būs pieejams līdzfinansējums līdz 75% tieši infrastruktūras izbūvei.

Kas notiks tālāk ar paša vēja parka būvniecību? Mēģināsiet piesaistīt investoru?

Projekts tiek īstenots posmos. Jau noslēdzies ir priekšdarbu posms, un tagad abas valstis strādā pie IVN. Tālāk notiks izsole un no izsoles arī plānos atgūt tās izmaksas, kuras nebūs segtas ar ES fondu līdzfinansējumu.

Tas nozīmē, ka vēja parku tālāk būvēs privāts investors?

Jā.

Mēs arī vienmēr ļoti skaidri esam uzsvēruši, ka mēs neesam vēja parku attīstītājs. Mūsu uzdevums ir sagatavot laukumu, kurš būtu pēc iespējas pievilcīgāks investoriem un ļautu izsolē iegūt pēc iespējas augstāku cenu. Tas ir mūsu galvenais mērķis.

Pieteikties izsolei varēs visi, kas atbildīs kritērijiem. Tie savukārt taps, kad Ekonomikas ministrijā būs izstrādāts jumta regulējums jūras vēja parkiem. Turklāt vēja parku būvniecība Latvijā jūrā ir iespējama vēl četrās teritorijās, un cerams, ka arī tās tiks izsolītas, lai tas vairotu mūsu pievilcību investoru acīs.

Kad aptuveni varētu notikt izsole?

2026.gadā. Protams, skatīsimies, kā ies IVN Igaunijas pusē, jo mūsu mērķis ir, lai abas izsoles notiktu pēc iespējas sinhroni un nebūtu lielu nobīžu laikā, jo starp abiem parkiem būs starpsavienojums. Tādēļ ir svarīgi, lai abi parki aptuveni vienlaicīgi arī sāktu darboties. Protams, pastāv iespēja, ka abus parkus izsolēs iegādājas viens attīstītājs, bet tāpat pastāv iespēja, ka tie ir dažādi attīstītāji. Scenāriji var būt dažādi.

 

Kāds būs Latvijas valsts uzstādījums “Elwind” vēja parka attīstītājam – prasība saražot noteiktu enerģijas apjomu, kaut kas cits?

Kā jau es minēju, vēl izstrādes procesā ir jumta regulējums, tādēļ vēl nav arī skaidrs, kas būs izsoles objekts. Citu valstu pieredze ir atšķirīga – tiek izsolīti gan laukumi, kuros būvēt parkus, gan maksa par saražoto megavatsundu, kādu piedāvās attīstītājs. Proti, vai tā ir saražotā enerģija vai laukums, kurā notiks izbūve. Vienlaikus, protams, ka attīstītājs ir ierobežots tajā, kādas elektroenerģijas pārvades jaudas būs pieslēgtas parkam.

Kad Latvija un Igaunija varētu vienoties, kas tad būs izsoles priekšmets “Elwind” gadījumā?

Mūsu ieskatā pie šī lēmuma vajadzētu nonākt pēc iespējas ātrāk. Cerams, nākamā gada laikā. Pastāv arī iespēja, ka “Elwind” gadījumā izsoles nosacījumi būs atšķirīgi nekā kopējā jumta regulējumā, jo tā būs teritorija ar jau izstrādātu infrastruktūru un pabeigtu IVN procedūru. Vēl ir grūti pateikt, kā būs ar citām teritorijām potenciālo vēja parku būvniecībai, bet pastāv liela ticamība, ka tās var izsolīt arī bez šādiem papildu elementiem, kas savukārt sadārdzina attīstītāja ieguldījumus. Tādēļ arī izsoļu nosacījumi var būt atšķirīgi, bet tas jau ir jautājums Ekonomikas ministrijai.

Pašlaik “Elwind” projekts tiek gatavots kopā ar Igauniju, lai varētu pretendēt uz CEF RES instrumenta līdzfinansējumu, bet kāda varētu būt sadarbība starp abiem vēja parkiem nākotnē? Tātad būs starpsavienojums starp abiem parkiem?

Attiecībā uz starpsavienojumu abu valstu elektroenerģijas pārvades operatoriem – AST Latvijā un “Elering” Igaunijā – būs jāvienojas, kāds ir optimālākais veids, kā tas varētu strādāt. Ir pieredze, kā darbojas šāds starpsavienojums Dānijā un Vācijā. No šī piemēra var izdarīt secinājumus, kā efektīvāk nodrošināt šāda starpsavienojuma darbību.

Kopumā ar Igaunijas partneriem sadarbība ir ļoti laba. Ja mēs skatāmies uz šo projektu no risku analīzes viedokļa, no biznesa modeļu perspektīvas, mums ir vajadzīgas vienas un tās pašas lietas, un tādēļ, visticamāk, tiks veikti kopīgi iepirkumi. Tas gan neattieksies uz IVN procedūrām, jo tās mūsu valstīs ir atšķirīgas.

Ja mēs vispār runājam par savienojumiem, tad LIAA ir projekta pasūtītājs, un šajā gadījumā mēs pasūtīsim infrastruktūras izbūvi, kas pēc tam tiks nodota AST rīcībā tīkla apsaimniekošanas nodrošināšanai.

Tas nozīmē, ka arī par to, ar kādu jaudu būs savienojumi, vēl tiks lemts?

Indikatīvi aprēķini priekšizpētes gaitā ir veikti, bet, protams, vēl būs jāaprēķina, kas ir izdevīgākais modelis un kā salāgot abu parku darbību.

Vai ir plānots, ka “Elwind” projektam būs vajadzīgs valsts finansējums, garantijas vai kāda cita veida iesaiste?

Mēs noteikti šo projektu plānojam pieteikt nacionālo interešu objekta statusam. Tas gan atšķirībā no citiem projektiem nekādā veidā neietekmēs IVN procesu, bet pēc būtības šis ir nacionālo interešu objekts.

Otra lieta ir infrastruktūras izbūves izmaksas. Tas gan lielā mērā būs saistīts ar to, kad infrastruktūras izbūve tiks pasūtīta. Ja tas notiks pēc izsoles, tad, visdrīzāk, finansējumu no valsts puses nevajadzēs un infrastruktūras izbūves izmaksas mēs varēsim segt no izsolē iegūtajiem līdzekļiem. Ja pasūtījums būs jāveic pirms izsoles, tad būs vajadzīgs valsts finansējums, slēdzot vienošanos, ka tas tiks atmaksāts pēc izsoles. Vēl būs jāizpēta un jāvienojas, kas ir efektīvākais un pareizākais veids, lai infrastruktūra būtu pieejama pēc iespējas ātrāk. Pati infrastruktūras izbūve gan noteikti notiks vienlaicīgi ar vēja parka būvniecību, bet jautājums ir par tās plānošanu un pasūtīšanas procesu.

Pēc šogad piedzīvotā šoka enerģētikā visi alternatīvās enerģijas projekti Eiropā ir ieguvuši jaunu paātrinājumu. Vai jūs nebaida, ka ir krietni pieaugusi konkurence arī uz potenciālo investoru naudu? Vai esat jau kādus investorus uzrunājuši?

Mēs investorus esam sākuši uzrunāt un turpināsim to arī nākamajā gadā. Vienlaikus mēs runājam arī ar ražotājiem. Mēs esam izpētījuši, kuros projekta posmos potenciāls ir Latvijas ražotājiem.

Konkurence mūs nebaida. Viss ir atkarīgs arī no tā, kā attīstīsies inovācijas un tehnoloģijas. Lielākais potenciāls būs tiem vēja parkiem, kuriem būs enerģijas uzglabāšanas risinājumi – ūdeņraža tehnoloģijas vai kaut kas cits. “Elwind” gadījumā mēs runājam par 2030.gadu un, redzot, kādā tempā pašlaik attīstās dažādas inovācijas, ir liela ticamība, ka šāds risinājums būs ne tikai izstrādāts, bet jau pārbaudīts praksē.

Vēl viena “Elwind” pievilcība būs tajā, ka tas būs ļoti tuvu krastam – 15 līdz 20 kilometru attālumā. Piemēram, Skotijā pašlaik vēja parku plāno 90 kilometru attālumā no krasta, Nīderlande pēdējās zonas pašlaik iezīmē 160 kilometru attālumā no krasta. Lai apkalpotu tik tālus vēja parkus, ārkārtīgi pieaug izmaksas. Tādēļ “Elwind” būs pievilcīgs gan attāluma no krasta ziņā, gan arī tas būs jau sagatavots laukums ar pabeigtu IVN procedūru un saplānotu infrastruktūru.

Papildu pievilcību noteikti veido arī saikne ar Igaunijas vēja parku.

Vai mēs jau kaut vai aptuveni varam runāt par potenciālo investīciju apjomu šajā projektā?

Konkrētas summas pašlaik saukt būtu pāragri. Vienlaikus jāsaka, ka liela ietekme būs tam, kas notiks ar pārējām četrām pašlaik iezīmētajām zonām, kurās jūrā potenciāli var veidot vēja parkus. Proti, investoriem Latvija varētu būt daudz pievilcīgāka, ja tuvākajā nākotnē tiktu izsolītas arī pārējās teritorijas. Jo lielākas ražošanas jaudas ir pieejamas, jo tirgus investoriem ir pievilcīgāks. To mēs redzam gan Nīderlandē, gan ASV.

Jebkurā gadījumā gan ir skaidrs, ka atjaunojamā enerģija būs nepieciešama. Piemēram, kaut vai ES lēmums pēc 2035.gada vairs neražot automašīnas ar iekšdedzes dzinējiem nozīmē, ka arvien pieaugs pieprasījums pēc elektroenerģijas.

AS “Latvenergo” septembrī paziņoja, ka jūras vēja parku attīstīšanā sadarbosies ar Vācijas energokompāniju RWE. “Latvenergo” jūsu skatījumā pašlaik ir “Elwind” konkurents jeb potenciālais īstenotājs?

“Latvenergo” noteikti var būt potenciāls izsoles dalībnieks, ja to vēlēsies. Kas attiecas uz citiem vēja parkiem, tad pašlaik neviens cits ar sagatavošanas darbiem nav ticis tik tālu, cik mēs. Tādēļ, ja vien nenotiek nekas ārkārtējs, neviens īstenošanā nebūs ātrāks par “Elwind”, jo tas prasa ilgu laiku.

Protams, vienmēr pastāv iespēja, ka izsolīs arī kādu teritoriju bez veikta IVN, bez infrastruktūras. Taču tad tā ir pilnīgi cita cena, ko var iegūt valsts. Piemēram, nākamgad laukumu plāno izsolīt Lietuva, un mēs, protams, rūpīgi sekosim, par kādu cenu tiek izsolīts gan šis, gan citi laukumi. Tomēr tie ir divi dažādi biznesa modeļi un piedāvājumi tirgū.

Vienlaikus jebkurā gadījumā Latvijas potenciāls enerģijas ražošanai jūrā ir ļoti liels un mums ir salīdzinošas priekšrocības attiecībā pret Igauniju un Lietuvu. Tādēļ jo vairāk ir interesentu, jo labāk.

Kādas ir mūsu salīdzinošās priekšrocības?

Saskaņā ar pētījumiem Latvijā jūrā potenciāli enerģiju var saražot 15 gigavatu apjomā, Igaunijā – nepilnu 9 gigavatu apjomā, Lietuvā vēl mazāk. Pie mums ļoti labi pūš – it īpaši Rietumu piekrastē.

LIAA “Elwind” projektu saņēma no Ekonomikas ministrijas. Tagad ir iecere par jaunas – Klimata un enerģētikas ministrija – veidošanu. Vai jau ir bijušas sarunas par tālāko “Elwind” projekta likteni – tas paliks LIAA pārziņā jeb pāries jaunajai ministrijai?

Pagaidām to vēl ir grūti pateikt. LIAA deleģējumu par projekta īstenošanu saņēma no Ministru kabineta. Tomēr, lai vai kurš turpmāk būs atbildīgais, galvenais ir būt ātriem un šo procesu nenobremzēt. Arī tad, ja projekts tiks nodots jaunajai ministrijai, svarīgi ir, lai tās komanda ir elastīga un ātra, jo liela nozīme būs tam, kurš ar šādu projektu Baltijas jūrā startēs pēc iespējas ātrāk. Laikam būs ļoti liela nozīme, jo šobrīd ir pat grūti saskaitīt, cik vēja parku ir attīstībā vai plānā pasaulē. Tādēļ sliktākais, ko pašlaik darīt, būtu ieslēgt birokrātisku pieeju. Ja ir pieņemts izsvērts lēmums par šī projekta īstenošanu, tad ir jāiet uz priekšu.