Liepājniekus visvairāk satrauc energoresursu cenu pieaugums
Šoruden liepājniekus, tāpat kā lielāko daļu Latvijas iedzīvotāju, visvairāk satrauc energoresursu cenu pieaugums, liecina pētījuma centra “SKDS” un Liepājas pilsētas pašvaldības veiktā iedzīvotāju aptauja.
Aptaujas dalībniekiem bija jānovērtē, cik lielā mērā viņus satrauc dažādu problēmu risināšana Liepājā, kā vērtē vairāku jomu attīstību pilsētā, nākamo divu gadu ekonomiskās situācijas prognozes. Tika lūgts novērtēt arī domes un domes deputātu darbu, tāpat aptaujā noskaidrots, vai liepājnieki tic, ka ar savu viedokli var ietekmēt pašvaldības darbu, kādās aktivitātes iesaistās, kā vērtē savu veselības stāvokli u.c.
Līdzīgi kā iedzīvotājus visā Latvijā, arī liepājniekus visvairāk satrauc valstī un Eiropā vērojamais straujais energoresursu cenu pieaugums. Tas uztrauc 91% liepājnieku, 83% satrauc veselības nozares speciālistu pieejamība un 79% – zemās algas. Vairāk nekā pusi – 61% aptaujāto satrauc neatbilstošs dzīvojamais fonds, jaunu mājokļu pieejamība, 53% infrastruktūras kvalitāte mikrorajonos ārpus pilsētas centra un 51% aptaujāto – ielu, ceļu un ietvju stāvokļa kvalitāte.
Gandrīz puse respondentu uzskata, ka vispārīgi vērtējot dzīvi Liepājā, tā ir tāda pati kā Latvijā kopumā. 39% respondentu norādīja, ka dzīve Liepājā ir labāka nekā Latvijā kopumā, bet 3% – sliktāka nekā Latvijā kopumā. Biežāk to, ka dzīve Liepājā ir labāka nekā Latvijā kopumā, atzīst vīrieši, gados jaunāki liepājnieki, ģimenē latviski runājošie cilvēki un respondenti ar augstāku izglītības līmeni.
“Pašu liepājnieku viedoklis un novērtējums par savas pilsētas attīstības procesiem ir viena no galvenajām mērauklām pašvaldības darbā, tādēļ vēlos pateikties ikvienam iedzīvotājam, kurš piedalījās šajā aptaujā. Tā palīdzēs mums objektīvi izvērtēt gan tās jomas, kurās vēl daudz darba priekšā, gan arī tās, ar kurām iedzīvotāji jūtas apmierināti. Ir gandarījums, ka lielākā daļa aptaujāto atzinīgi novērtēja gan domes darbu kopumā, gan tās jomas, pie kurām pēdējos gados esam ļoti mērķtiecīgi strādājuši kā pie prioritārām, piemēram, pilsētvides labiekārtošana, ekoloģiskās situācijas uzlabošana, izglītības iegūšanas iespēju paaugstināšana u.c.,” atzina Liepājas valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš.
Lielākā daļa respondentu aptaujā iekļauto dzīves jomu attīstību Liepājā pēdējo divu gadu laikā vērtē kopumā pozitīvi. Aptaujas ietvaros bija jānovērtē arī dažādi pilsētvides un infrastruktūras uzlabojumi – 89% aptaujāto Liepājas attīstību pēdējo divu gadu laikā vērtē kopumā pozitīvi. Kultūras un izklaides pasākumu piedāvājumu atzinīgi vērtē 85%, sporta aktivitāšu un iespēju piedāvājumu – 85%, ekoloģisko situāciju pilsētā – 85% un sabiedrisko kārtību un drošību – 83% aptaujas dalībnieku. Respondentiem tika vaicāts arī par aktīva un veselīga dzīvesveida veicināšanu, ko atzinīgi vērtē 83% aptaujāto, 80% liepājnieku pozitīvi vērtē sabiedrisko transportu Liepājā, 79% – pilsētas popularizēšanu un tās tēlu, 79% – sadzīves atkritumu apsaimniekošanu un 73% aptaujāto atzinīgi vērtē ceļu un ielu kvalitāti.
Lielākā daļa respondentu jeb 78% Liepājas valstspilsētas domes darbu vērtē kopumā pozitīvi, tomēr 12% respondentu Liepājas domes darbu vērtē negatīvi. Aptaujas dalībnieki tika aicināti novērtēt arī domes deputātus – visaugstākais reitings ir domes priekšsēdētājam Gunāram Ansiņam – 48, tad seko deputāts Uldis Sesks, kura indekss ir 38 punkti un trešais ar kopumā 35 punktiem ir domes deputāts Jānis Vilnītis.
Nedaudz vairāk kā puse respondentu jeb kopumā 53% aptaujāto uzskata, ka Liepājas iedzīvotāji ar savu viedokli vai priekšlikumiem var ko mainīt Liepājas valstspilsētas pašvaldības darbā. Pētījums liecina, ka gados jaunāki respondenti, ģimenē latviski runājošie, respondenti ar augstāku izglītības līmeni un tie respondenti, kuri pēdējo divu gadu laikā ir piedalījušies sabiedriskās aktivitātēs, biežāk uzskata, ka Liepājas iedzīvotāji ar savu viedokli vai priekšlikumiem var ko mainīt pašvaldības darbā.
Nedaudz vairāk nekā trešdaļa jeb 35% respondentu pēdējo divu gadu laikā ir piedalījušies kopīgās kaimiņu un apkaimju aktivitātēs un vides sakopšanas pasākumos. Tāpat 23% respondenti ir piedalījušies arī interešu grupās internetā un 19% tālākizglītības grupā kopā ar citiem cilvēkiem. Citas pētījumā iekļautās sabiedriskās aktivitātes ir minētas salīdzinoši retāk.
50% aptaujāto savu veselības stāvokli vērtē kā kopumā labu (labs – 39%, ļoti labs – 11%). 40% respondentu uzskata, ka tas ir vidējs, bet 9% respondentu norāda, ka veselības stāvoklis ir slikts. Novērojams, ka gados vecāki respondenti savu veselības stāvokli vērtē kopumā sliktāk.
Liepājas iedzīvotāju aptauju veica pētījumu centrs “SKDS” laika posmā no šī gada 15. līdz 26. septembrim. Aptaujāti Liepājas valstspilsētas iedzīvotāji, kuri vecāki par 18 gadiem. Aptaujas metode: CATI (telefonintervijas), sasniegtās izlases lielums: 400 respondenti.
