Nikolajs, Niklāvs, Niks, Nikola
Iesūti
Atpakaļ

Nord Pool birža – elektrība, kad pašiem tās pietrūkst

Augstās elektrības cenas ir raisījušas interesi par biržas darbības principiem. Mūsu valstij dalība Nord Pool biržā nodrošina iespēju iegādāties trūkstošo elektroenerģijas apjomu, lai pilnībā nosegtu valsts patēriņu par ekonomiski izdevīgāko un pēc iespējas zemāko cenu nākamajai dienai, importējot to, izmantojot starpsavienojumus. Savukārt izstāšanās no biržas padarītu nemainīgi augstu elektroenerģijas cenu patērētājiem, kas pārsniegtu esošās Nord Pool biržas Latvijas reģiona vidējās cenas gadā.

Latvija teorētiski varētu sevi nodrošināt ar nepieciešamo elektroenerģijas apjomu – ar nosacījumu, ka visu gadu Daugavas HES pietece saglabātos netipiski augsta un vienmērīga, Latvenergo TEC ražotnes strādātu bez nepieciešamajiem remontdarbiem, bet pīķa jeb augsta pieprasījuma stundās Latvijas elektroenerģijas patēriņš tiktu samazināts. Protams, realitātē šāda situācija nav iespējama, jo Daugavas HES pietecei ir izteikti sezonāls raksturs, Latvenergo TEC ir nepieciešami apkopes darbi, lai nodrošinātu drošu darbību. Tādējādi dalība Nord Pool biržā nodrošina iespēju iegādāties iztrūkstošo elektroenerģijas apjomu, lai pilnībā nosegtu valsts patēriņu par ekonomiski izdevīgāko un pēc iespējas zemāko cenu nākamajai dienai, importējot to, izmantojot starpsavienojumus. Augsto elektroenerģijas cenas kāpumu Baltijā nosaka nepietiekamā ģenerāciju jauda, kas, piemēram, Baltijā augustā nosegusi tikai 54% no kopējā elektroenerģijas patēriņa apjoma.

Biržā cenas veidošanos katrā no reģioniem nosaka elektroenerģijas patēriņš, ģenerējošo avotu piedāvājums un to ražošanas izmaksas, kā arī starpsavienojumu pieejamība. Saprotamas cenas veidošanas mehānisma sastāvdaļas ļauj veikt labākas īstermiņa prognozes, lai gan precīzi noteikt brīvā tirgus darbību ir izaicinoši. Protams, šajā vasarā arī saskārāmies ar situāciju, kad Baltijas valstīs vienā stundā Nord Pool biržas cena sasniedza maksimālos griestus. Šādu cenu lēcienu noteica karstie laika apstākļi, kuru dēļ palielinājās pieprasījums pēc elektroenerģijas, starpsavienojumu jaudas bija ierobežotas un nebija pieejamas brīvas elektroenerģijas ražošanas jaudas reģionā, kas spētu reaģēt tik īsā laika periodā. Arī gāzes staciju piedāvājums Baltijā nebija pieprasīts, jo biržā tas vidējo dienas cenu paaugstinātu vai arī nenosegtu gāzes staciju iesniegtā piedāvājuma ražošanas izmaksas. Biržas cenas aprēķina algoritma uzdevums balstīts uz tādiem principiem, ka jānodrošina viszemākā iespējamā nākamās dienas cena pa stundām, kā arī jāsedz iesniegto piedāvājumu (gāzes, hidroelektrostaciju, atomenerģijas, vēja u.c.) ražošanas izmaksas un jānodrošina viss pieprasītais elektroenerģijas patēriņa apjoms. Tādējādi, ja piedāvājumi nākamajai dienai ir ar augstām ražošanas izmaksām un to ir maz (stacijas atrodas plānotos vai neplānotos remontdarbos), tad vienu vai pat vairākas stundas var veidoties elektroenerģijas cena, kura sasniedz noteiktos biržas cenu griestus.

Augsto energoresursu cenu laikā var rasties jautājums kādā no reģioniem – vai dalība biržā ir vajadzīga. Šeit primāri jāatceras, ka dalība biržā dod iespēju importēt elektroenerģiju no blakus reģioniem stundās, kad elektroenerģijas ražošanas izmaksas un tādējādi arī cena ir zemāka, kas nodrošina elektroenerģijas patērētājiem saprotamu un pēc iespējas zemāku cenu. Pretējā gadījumā reģionam, kas nepiedalās brīvajā tirgū jeb nav dalībnieks elektroenerģijas biržā, būtu lielākā apjomā jānodrošina patēriņa pieprasījums ar fosilā kurināmā stacijām lokāli un ar elektroenerģijas iepirkumu no blakus reģiona tirgotājiem par viņu noteikto cenu.

Latvijas gadījumā izstāšanās no biržas nozīmētu regulējoši sarežģītu un ilgu procesu, kas galu galā radītu nemainīgi augstu elektroenerģijas cenu patērētājiem, kas pārsniegtu esošās Nord Pool biržas Latvijas reģiona vidējās cenas mēnesī. Turklāt tas atstātu ietekmi arī uz dabasgāzes patēriņa apjomu valstī, kas varētu pat vairāk nekā dubultoties. Šādā gadījumā arī elektroenerģijas lietotāji, kuri spēj pielāgot savu patēriņu mainīgām biržas cenām un izmantot šāda pakalpojuma priekšrocības, nesaņemtu šāda veida piedāvājumu. Jāatzīmē, ka arī konkurence starp tirgotājiem tiktu pilnībā iznīcināta, kas novestu pie tā, ka elektroenerģijas patērētājam būtu tikai viens standarta piedāvājums.

ELEKTROENERĢIJAS TIRDZNIECĪBA BIRŽĀ

Latvija pēdējā no Baltijas valstīm Nord Pool pievienojās 2013.gada 3.jūnijā. Šajā datumā tika atvērts Latvijas tirdzniecības apgabals, un tas ir arī Baltijas un Ziemeļvalstu elektroenerģijas tirgus dibināšanas datums. Visi ražotāji un tirgotāji biržā strādā konkurences apstākļos, un visi darījumi notiek tikai biržā. Tajā nonāk visās valstīs saražotā un no ražotājiem nopirktā elektroenerģija. Tā kā Latvijā ir elektroenerģijas deficīts, AS “Latvenergo” visu klientiem nepieciešamo elektroenerģiju pērk biržā, strādājot brīvas konkurences apstākļos. Iestājoties Nord Pool biržā, Latvija ieguva lielāku enerģētisko drošību un integrējās Eiropas Savienības elektroenerģijas tirgū.

Kas nosaka elektrības cenu biržā?

Baltijas, tajā skaitā arī Latvijas elektroenerģijas cenu svārstības pakļaujas kopējām tendencēm visā biržas reģionā. Reģiona cenas visvairāk ietekmē tādi faktori kā izejvielu (ogles, nafta, dabasgāze) cenu svārstības, klimatiskie apstākļi, atjaunīgo enerģiju ražojošo elektrostaciju darbība. Līdz ar to Latvijas elektroenerģijas cena ir daudz vairāk atkarīga no ārējiem tirgus faktoriem Eiropā un pasaulē nekā no lokāliem faktoriem.

Nord Pool cenu ietekmē dažādi faktori visā Eiropā:

  • hidroresursu pieejamība visā kontinentā, ieskatot Daugavu;
  • vējš, kurš atkarībā no laika apstākļiem ir lielāks vai samazinās;
  • saules paneļu saražotā enerģija;
  • gāzes un ogļu cena pasaulē;
  • atomstaciju izstrāde;
  • pārvades jaudas starp valstīm;
  • elektroenerģijas pieprasījums.

Kā veidojas elektrības cena biržā?

Birža pati par sevi nav cenas līmenis, tas ir instruments, kas cenai ļauj veidoties caurskatāmā procesā.

Cenas līmeni ietekmē citi faktori – fosilo kurināmo cenas, hidroresursu pieejamība elektroenerģijas ražošanai, izmešu kvotu cenas tirgū, starpsavienojumu pieejamība un darbība. Tādējādi Nord Pool elektroenerģijas biržas Latvijas cenu zonas izveide padara cenu veidošanos saprotamāku un labāk prognozējamu īstermiņā, lai nodrošinātu cenas neitralitāti un pasargātu no manipulācijām.

Nord Pool izveidota informācijas sistēma tirgus dalībniekiem, kurā tiek atspoguļota informācija, kas var ietekmēt tirgus cenu. Speciāls dienests uzrauga, vai kāds no tirgus dalībniekiem nemēģina izmantot tikai viņam vien zināmu iekšējo informāciju, cenšoties ar kādām darbībām iespaidot tirgu. Jebkuri mēģinājumi manipulēt ar tirgu, neinformējot vai dezinformējot citus tirgus dalībniekus, tirgus dalībniekam draud ar ļoti nopietnām sankcijām.