Nikolajs, Niklāvs, Niks, Nikola
Iesūti
Atpakaļ

Pētījums: Pērn jaunuzņēmumi piesaistījuši ārvalstu investīcijas 220 miljonu eiro apmērā

Pagājušajā gadā Latvijas jaunuzņēmumi jeb startapi nodokļos samaksāja 25 miljonus eiro un piesaistīja ārvalstu investīcijas aptuveni 220 miljonu eiro apmērā, liecina “Google” veiktais pētījums par Baltijas jaunuzņēmumu ekosistēmu.

Pētījuma dati liecina, ka pēdējo piecu gadu laikā Latvijā strauji pieaudzis jaunuzņēmumu skaits – 2021.gadā Latvijā bija 626 startapi, kas ir par 23% vairāk nekā 2016.gadā. Tāpat arī strauji audzis Latvijas jaunuzņēmumos strādājošo cilvēku skaits, no 2016. līdz 2020.gadam palielinoties par 12% – līdz 6000 darbinieku. Jaunuzņēmumos nodarbināto cilvēku algas ir gandrīz divas reizes lielākas nekā vidēji valstī.

“Google” eksporta un jaunuzņēmumu nozares vadītājs Baltijā Audrius Janulis norāda, ka šis pētījums tika uzsākts, lai analizētu Baltijas jaunuzņēmumu ekosistēmas potenciālu un noskaidrotu, kā veicināt startapu mērogojamību, lai tie kļūtu par strauji augošiem uzņēmumiem.

Pētījumā secināts, ka divi galvenie izaicinājumi, ar kuriem saskaras jaunuzņēmumi, ir pastāvīgais talantu un iespējkapitāla fondu finansējuma trūkums. Tāpat pētījums iezīmē potenciālo uzlabojumu virzienu – jaunuzņēmumu dibinātāji, vairāk sekojot līdzi izmaiņām Eiropas Savienības (ES) tiesības aktos, var veiksmīgāk pielāgot savu biznesa modeli strauji mainīgajai uzņēmējdarbības videi.

Kopumā pētījuma rezultāti liecina, ka jaunuzņēmumu tēls Baltijā ir pozitīvs, un to darbiniekus visvairāk motivē elastīgs darba ritms, plašākas karjeras iespējas, rīcības brīvība, darbs pie jaunu produktu attīstības un citas priekšrocības.

Tomēr, neraugoties uz to, talantu trūkums ir nopietna problēma – 65% no Baltijas valstīs dibinātajiem jaunuzņēmumiem, kas ir gatavi maksāt lielākas algas, apgalvo, ka tiem ir grūti atrast un piesaistīt vajadzīgos darbiniekus. Latvijā īpaši trūkst datu analītiķu, IT inženieru, kā arī pārdošanas un uzņēmējdarbības attīstības speciālistu. Grūtāk ir tikko dibinātiem jaunuzņēmumiem, jo lielākā daļa darbinieku labprātāk izvēlas karjeru lielā korporācijā vai jau labi pazīstamā un pieredzējušā jaunuzņēmumā.

Pētījumā noskaidrots, ka Latvijas iedzīvotāji apsvērtu iespēju pievienoties jaunizveidotam startapam, ja atalgojums tajā būtu vidēji par 40% lielāks. Tas ir saistīts ar to, ka teju pusei respondentu darbs jaunuzņēmumos asociējas ar pastāvīgām pārmaiņām un stabilitātes trūkumu.

Saskaņā ar aptaujas rezultātiem vēl viens izaicinājums Latvijas jaunuzņēmumiem ir iespējkapitāla fondu finansējuma piesaistīšana. To kā galveno problēmu norādīja 53% respondentu.

Lai gan finansējuma apjoms pieaug, jaunuzņēmumiem ir grūti piesaistīt fondu uzmanību, un pētījums liecina, ka jaunuzņēmumam Latvijā ir jāsazinās ar iespējkapitāla fondiem vidēji 27 reizes, pirms beidzot izdodas iegūt finansējumu.

Baltijas jaunuzņēmumu ekosistēmas pētījumu pēc “Google” pasūtījuma veica “Civitta”, un pētījuma ietvaros veiktas 25 intervijas, aptaujāti 108 jaunuzņēmumu dibinātāji, kā arī 1798 darbinieki, iespējkapitāla fondu vadītāji un citi Baltijas jaunuzņēmumu ekosistēmas dalībnieki. Tāpat analizēta arī nacionālā un ES politika, pētīti esošo jaunuzņēmumu ekosistēmu piemēri un prognozēta nākotnes izaugsmes dinamika.