Pieņem likumu par ES fondu jaunā plānošanas perioda vadības principiem
Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Eiropas Savienības (ES) fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda vadības likumu, kura mērķis ir noteikt ES fondu vispārējos vadības principus Latvijā.
2021.gada 1.janvārī Latvijā sākās jaunais 2021.-2027.gada ES fondu plānošanas periods. Līdz šim ES fondu vadību Latvijā noteica ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas perioda vadības likums.
Ņemot vērā, ka minētajā likumā ietvertais tiesiskais regulējums attiecas tikai uz ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodu, bija nepieciešams izstrādāt jaunu likumu, kurā ietvertais tiesiskais regulējums attiektos uz jauno plānošanas periodu.
Jaunais likums izveidots uz ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda tiesiskā regulējuma bāzes, taču tajā ir veikti atsevišķi uzlabojumi, kas galvenokārt balstīti uz ES fondu vadībā iesaistīto institūciju pieredzes bāzes un kopumā vērsti uz to, lai ES fondu projektu iesniegšana un īstenošana būtu ērtāka un atbalstošāka ES fondu finansējuma saņēmējiem, teikts FM sagatavotajā anotācijā.
Likumā noteikts ES fondu vadībā iesaistīto institūciju un finansējuma saņēmēja tiesības un pienākumi, deleģējums Ministru kabinetam noteikt, kā tiek nodrošināti ES fondu vadības posmi, ES fondu vadībā iesaistīto institūciju pieņemto lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība, kā arī informācijas atklātības nosacījumi attiecībā uz informāciju, kas saistīta ar projektiem.
Ņemot vērā institūciju pieredzi un zināšanas, noteikta esošās ES fondu administratīvās sistēmas turpināšana. Vadošās iestādes un revīzijas iestādes funkcijas, tāpat kā iepriekšējos plānošanas periodos, pildīs Finanšu ministrija, bet atbildīgo iestāžu funkcijas – nozaru ministrijas un Valsts kanceleja. Tāpat arī lemts saglabāt līdzšinējo ieviešanas sistēmu ar Centrālo un finanšu līgumu aģentūru kā vienīgo sadarbības iestādi, kura gan izvērtē projektu iesniegumus, gan slēdz līgumus un vienošanās par projektu īstenošanu.
Lai nodrošinātu iespējami ērtāku un izsekojamāku ES fondu projektu iesniegšanas kārtību, kā arī ņemot vērā ES kopējo praksi – pāriet uz ES fondu projektu vadību e-vidē, pilnībā tiks pāriets uz projektu iesniegšanu caur elektroniskajām informācijas sistēmām, kā arī citu ar projekta īstenošanu saistīto dokumentu apriti sistēmā, tostarp līgumu vai vienošanos par projektu īstenošanu slēgšanu.
Efektīvu fondu investīciju un noteikto mērķu sasniegšanai likumā ir saglabāti finansējuma saņēmēju pienākumi – nodrošināt projekta rezultātu un ilgtspējas saglabāšanu, lai projektam piešķirtais finansējums tiktu izlietots atbilstoši pareizas finanšu pārvaldības principam un lai projekta ietvaros veiktie izdevumi būtu tieši saistīti ar mērķu sasniegšanu. ES fondu finansējuma saņēmējiem arī noteikts pienākums nodrošināt savlaicīgu informācijas sniegšanu ES fondu vadībā iesaistītajām iestādēm un, piemēram, Eiropas Komisijas pārstāvjiem par līdzekļu izlietojuma auditu.
Ņemot vērā, ka ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas periodā būtisks akcents būs uz vienkāršoto izmaksu iespējami plašu piemērošanu, Ministru kabinets pilnvarots noteikt minēto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību. Piemērojot vienkāršoto izmaksu iespējas, attiecināmos izdevumus aprēķinās atbilstoši iepriekš noteiktai metodei, pamatojoties uz iznākumiem, rezultātiem vai kādām citām izmaksām. Finansējuma saņēmējam vairs nebūs jānodrošina katra līdzfinansējuma izdevumu eiro izsekojamība atsevišķos izdevumu apliecinošos dokumentos.
Finanšu ministrijā skaidro, ka, ņemot vērā plānotās ES fondu investīcijas 4,4 miljardu eiro apmērā laika posmā no 2021.gada līdz 2027.gadam, tiesiskais regulējums pozitīvi ietekmēs visas tautsaimniecības jomas, jo īpaši pētniecības, informācijas komunikāciju tehnoloģiju, uzņēmējdarbības, enerģētikas, vides, transporta, nodarbinātības, sociālās iekļaušanas un izglītības jomās, kā arī minētās investīcijas veicinās teritoriju līdzsvarotu attīstību.
Līdzīgi 2014.-2020.gada plānošanas periodam, tiks turpināts vienas pieturas aģentūras princips attiecībā pret finansējuma saņēmēju, nosakot vienu sadarbības iestādi, kura gan izvērtēs projektu iesniegumus, gan slēgs līgumus un vienošanās par projektu īstenošanu.
Likumā precīzi noteikts vadošās iestādes deleģēto funkciju sadalījums starp ES fondu administrēšanā iesaistītajām institūcijām – vadošo iestādi, atbildīgajām iestādēm un sadarbības iestādi, tā panākot funkciju nedublēšanos, kā arī izslēdzot interpretācijas iespējas starp atbildīgajām iestādēm un sadarbības iestādi attiecībā uz funkciju pārdali un atbildībām.
Jaunajā plānošanas periodā ES fondu finansējumu plānots 5 167 267 956 eiro, tostarp 85% ES fondu finansējums 4 392 177 764 eiro apmērā un 15% nacionālais līdzfinansējums 775 090 192 eiro apmērā, tostarp indikatīvi 387 545 099 eiro privātais līdzfinansējums, 193 772 550 eiro valsts budžeta finansējums un 193 772 550 eiro pašvaldību budžeta finansējums.
Jau ziņots, ka pieejamais tehniskās palīdzības finansējums ES fondu līdzekļu plānošanā Latvijā 2021.-2027.gadā tiek rēķināts maksimālajā apjomā, kas kopā pieejams 174,3 miljoni eiro apmērā, un salīdzinājumā ar 2014.-2020.gada plānošanas periodu ir palielinājies par aptuveni 55 miljoniem eiro jeb gandrīz 32%, kas skaidrojams ar būtisku finansējuma piešķīruma pieaugumu Eiropas Reģionālās attīstības fondā un Eiropas Sociālajā fondā un to, ka Finanšu ministrija noteikta kā vadošā iestāde Taisnīgas pārkārtošanās fondam, kas ir jauns fonds 2021.-2027.gada plānošanas periodā.
