Stājas spēkā grozījumi “Likumā par ostām”, kas būtiski reformē ostu pārvaldību

Šodien stājas spēkā grozījumi “Likumā par ostām”, kas paredz būtiski reformēt ostu pārvaldību.

Ostu likums paredz, ka līdz šī gada 1.septembrim Ministru kabinetam jāpieņem lēmums par līdzdalību kapitālsabiedrības dibināšanā Rīgas ostas pārvaldīšanai.

Līdz šī gada beigām jāpabeidz viss transformācijas process un jālikvidē Rīgas un Ventspils brīvostu pārvaldes. Šo procesu nodrošināšanai Ministru kabinets izveidos likvidācijas komisijas, kuras veiks ostu pārvalžu materiālo, finanšu līdzekļu un saistību inventarizāciju, nodrošinās ostu pārvalžu saistību (tiesību un pienākumu) un mantas, apgrūtinājumu, kredītsaistību nodošanu kapitālsabiedrībām.

Satiksmes ministrija ir izveidojusi darba grupas, kurās iesaistītas visas ieinteresētās puses. Ir sāktas pārrunas ar pašvaldībām, ir izstrādāti līdzdalības izvērtējumi, kas jau ir saskaņošanas procesā ar Konkurences padomi. Tāpat ostu pārvaldes jau gatavojas īpašumu novērtēšanai, ir izstrādāti priekšlikumi akcionāru līgumiem un speciālai Ministru kabineta instrukcijai, kā valsts puses kapitāldaļu turētāji nodrošinās savstarpējo koordināciju uz akcionāru sapulcēm.

Tiek paredzēts, ka tuvākajā laikā varēs uzsākt kapitālsabiedrību amatpersonu atlases procedūras un veikt pārējos reformas ieviešanai nepieciešamos soļus.

Likums paredz, ka pašvaldības, kuru teritorijās ir mazās ostas, ir tiesīgas veidot kapitālsabiedrības to apsaimniekošanai. Saskaņā ar Satiksmes ministrijas ekspertu vērtējumu, šī ir laba iespēja pašvaldībām ieviest progresīvu korporatīvās pārvaldības modeli arī mazajās ostās, kas dos iespēju veicināt to konkurētspēju.

Kā ziņots, pēc ilgām un plašām debatēm Saeima 10.februārī pieņēma grozījumus Likumā par ostām, kas nosaka Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības modeļa maiņu.

Pēc Zaļo un zemnieku savienības Saeimas deputātu iniciatīvas 36 deputāti no vairākām opozīcijas partijām pieprasīja parakstu vākšanu referenduma rīkošanai pret grozījumiem.

No 10.marta līdz 8.aprīlim tika saņemti 7215 paraksti, kas veido 0,47% no balsstiesīgo vēlētāju skaita jeb 4,7% no referenduma ierosināšanai nepieciešamā parakstītāju skaita. Līdz ar to apturētais likums netika nodots tautas nobalsošanai.