Ekonomisti: Inflācija turpmākajos mēnešos turpinās nedaudz pieaugt
Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane norāda, ka straujā inflācijas mazināšanās aprīlī ir pierimusi.
Latvijā aprīlī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, nedaudz pieauga degvielas cenas, bet elektrības un dabasgāzes cenas nedaudz saruka. Nelielas energocenu svārstības šurpu turpu ir ierastas, un Opmane norāda, ka pašlaik uz to varam skatīties diezgan optimistiski – varēja būt arī trakāk.
Globālo energoresursu cenas, sekojot notikumiem Tuvajos Austrumos, nedaudz pakāpušās, tomēr ne tuvu nav līdzvērtīgas pīķiem, ko piedzīvojām 2022.gadā. Protams, saspīlētā ģeopolitiskā situācijā šis ir nestabils līdzsvars, kas var ātri mainīties un izraisīt dažādu globālo resursu cenu pieaugumu, kā atskaņas tiešā veidā jūtam arī pie mums, skaidro Latvijas Bankas ekonomiste.
Pašmājās joprojām salīdzinoši strauji aug pakalpojumu cenas, it sevišķi tiem pakalpojumiem, kas ir darbaspēka intensīvi. Opmane norāda, ka darbinieki ir vērtīgs un arvien dārgāks resurss, kas atspoguļojas arī šo pakalpojumu cenu dinamikā.
Savukārt pierimis ir to pakalpojumu cenu pieaugums, kur būtisks ir citu resursu, tostarp pārtikas un enerģijas cenu devums gala izmaksās. Izņēmums gan ir ar transportu saistīti pakalpojumi, kam aprīlī, ņemot vērā sabiedriskā transporta biļešu cenu pārskatīšanu, vērojams krietns pieaugums. Lai gan atsevišķu pakalpojumu pieprasījums mēdz būt elastīgs, tomēr kopumā joprojām spēcīgais pakalpojumu cenu kāpums liecina, ka pašlaik šis pieprasījums nav būtiski mazinājies.
Opmane prognozē, ka arī tuvākajos mēnešos sagaidāms, ka vidējais cenu līmenis turpinās nedaudz pieaugt, tomēr izteiktāk iezīmējas atšķirības dažādu produktu cenās. Dažiem, tostarp atsevišķiem pārtikas produktiem un pakalpojumiem, tās saglabā vērā ņemamu pieaugumu, atsevišķiem citiem cenas pat nedaudz samazinās.
“To, cik ļoti katrs no mums izjutīs cenu pieaugumu tuvāko mēnešu laikā, ietekmēs, kādas preces un pakalpojumus galvenokārt patērējam un cik elastīgi spējam tos aizstāt gadījumā, ja kādu produktu cenas pieaug nesamērīgi, bet citas – samazinās,” pauž Opmane.
“SEB bankas” ekonomists Dainis Gašpuitis atzīst, ka, neskatoties uz dažām neveiksmēm, inflācijas spiediens eirozonā turpina mazināties – uz to norāda uzņēmumu aptaujas un noskaņojuma rādītāji. Arī ražotāju cenu indeksi norāda uz zemākām patēriņa preču cenām.
Izejvielu cenas ir ievērojami samazinājušās salīdzinājumā ar 2022.gada maksimumu, lai gan dažos gadījumos tās joprojām ir ievērojami augstākas nekā pirms pandēmijas, norāda ekonomists. Īpaši lielu ietekmi uz patēriņa cenām Latvijā ir veidojušas enerģijas cenas, kas pacēla inflāciju augstākajos līmeņos Eiropas Savienībā (ES). Savukārt šobrīd enerģijas cenu normalizācija sniedz pretēju efektu un ir ļāvusi inflācijai strauji sarukt.
Maksa par mājokli ir vienīgā grupa, kur cenu līmenis ir krities, vērš uzmanību Gašpuitis. Pārējās grupās cenu līmenis gada laikā ir audzis. Latvijas nav izņēmums un līdzīgi kā citās valstīs, enerģijas cenas patērētājiem no vēsturiskā skatpunkta joprojām ir augstas. Līdz ar to neliels tālāks kritums, piemēram siltumenerģijas tarifiem, ir iespējams, bet ne vairāk, uzskata Gašpuitis.
Pārtikas cenas ir stabilizējušās un straujas pārmaiņas nav gaidāmas, tomēr, aktivizējoties patēriņam, krietni lēnākos un starp grupām atšķirīgos tempos, cenas turpinās rāpties augšup, informē ekonomists. Periodiski plaša patēriņa precēm varētu parādīties atlaides un pievilcīgi piedāvājumi. Tas būs saistīts ar starptautisko konkurenci, īpaši Ķīnas vēlmi realizēt brīvo jaudu pārpalikumus, lai balstītu savu eksportu.
Pakalpojumos cenu kāpumu turpinās virzīt algu pieaugums, uzsver Gašpuitis. Līdz ar to šajā segmentā cenu celšanās būs novērojama izteiktāk, tikai jautājums ir, cik straujos tempos tas var turpināties, nesastopot patērētāju pretestību.
Bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš norāda, ka inflācija Latvijā jau sesto mēnesi pēc kārtas saglabājas tuvu 1% un šobrīd ir viena no zemākajām ES. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, aprīlī patēriņa cenas Latvijā bija par 1,1% augstākas kā pirms gada. Aprīlī salīdzinājumā ar martu patēriņa cenas Latvijā pieauga par 0,5%, savukārt kopš gada sākuma cenas Latvijā ir pieaugušas par 2,7%.
Lai arī inflācija Latvijā šobrīd ir zema, sezonālu faktoru dēļ aprīlī pieauga pārtikas un apģērbu cenas, kā arī turpina palielināties pakalpojumu cenas. Piemēram, pakalpojumu cenas aprīlī Latvijā pieauga par 0,6% un patēriņa cenas Latvijā bija par 5,5% augstākas nekā pērnā gada aprīlī, kas ir signāls, ka inflācijas procesi Latvijā nav beigušies, vērš uzmanību Āboliņš.
Gada inflācijas līmenis Latvijā šobrīd ir viens no zemākajiem ES, taču tas joprojām pamatā ir skaidrojams ar enerģijas cenu kritumu salīdzinājumā ar iepriekšējo apkures sezonu, skaidro Āboliņš. Piemēram, siltumenerģijas cenas aprīlī bija par 17,7% zemākas nekā pirms gada un pie pašreizējām dabasgāzes cenām tām ir potenciāls samazināties arī nākamajā apkures sezonā. Tomēr dabas resursu cenas pasaulē vairs nemazinās un pēdējos mēnešos tās atkal ir nedaudz sākušas pieaugt.
Arī jūras pārvadājumu izmaksas joprojām ir paaugstinātas ģeopolitiskās situācijas un uzbrukumu Sarkanajā jūrā dēļ. Tāpat kopš ziemas beigām nedaudz, bet tomēr ir pieaugušas arī dabasgāzes cenas Eiropā. Tuvākajos mēnešos gan straujš dabas resursu cenu kāpums Āboliņam šķiet maz ticams, jo, neraugoties uz ģeopolitiskajiem riskiem, naftas cenas atkal ir noslīdējušas līdz 80-85 ASV dolāriem par barelu, un naftas ražošanas ierobežojumu dēļ OPEC valstīm šobrīd ir netipiski lielas brīvas ražošanas jaudas, kas ierobežo cenu pieauguma potenciālu tuvākajā laikā.
Lai arī pēdējo divu gadu laikā pasaulē ir vērojams dabas resursu cenu kritums, patēriņa cenas, neskaitot siltumenerģijas un elektrības cenas, Latvijā kopumā nav kļuvušas zemākas, atzīst Āboliņš. Piemēram, pārtikas cenas pasaulē kopš 2022.gada vidus sarukušas par aptuveni 25%, dabasgāzes cenas Eiropā – par gandrīz 90%, taču pārtikas cenas Latvijā aprīlī sasniedza vēsturiski augstāko līmeni un bija 0,3% augstākas kā pirms gada.
“Galvenais iemesls šķiet tas, ka enerģijas cenu samazinājums ir ļāvis palielināt citas izmaksu pozīcijas visā ražošanas, piegādes un tirdzniecības ķēdes garumā. Piemēram, algas turpina augt, lai arī ekonomika pēdējo divu gadu laikā nav augusi un inflācija kopumā mazinās,” pauž Āboliņš.
Ekonomists norāda, ka šobrīd lielākais risks inflācijai joprojām ir straujais algu kāpums gan Latvijā, gan eirozonā, gan citviet pasaulē. Lai arī algu pieaugums pēdējā laikā ir kļuvis lēnāks, tas joprojām ir gana straujš. Algām, protams, ir jāaug, uzskata Āboliņš, taču norāda, ka algu kāpumam būtu jānotiek uz ekonomikas efektivitātes uzlabojumu, nevis cenu pieauguma rēķina.
Resursu cenu kritums pasaulē ir veicinājis kopējo inflācijas kritumu, taču inflācijas spiediens ekonomikā joprojām ir gana liels, par to liecina arī salīdzinoši augstas inflācijas gaidas uzņēmēju aptaujās gan rūpniecības, gan pakalpojumu nozarēs. Pēc Āboliņa prognozēm, inflācija Latvijā gan vēl tuvākos divus-trīs mēnešos joprojām būs zema un tas ir saistīts ar augstajām siltumenerģijas, elektrības un citu energoresursu cenām pērn. Tomēr šī gada otrajā pusē inflācija Latvijā, visticamāk, atkal sāks pieaugt un līdz gada beigām varētu sasniegt jau 3%, uzskata Āboliņš.
Šobrīd nevienai produktu grupai nav izšķirošas ietekmes uz kopējā cenu līmeņa izmaiņām, skaidro Strautiņš. Pārsvarā aiz svarīgākajiem cenu kāpumiem un kritumiem vīd īstermiņa faktori. Vislielākā ietekme aprīlī bija transportam (0,43 procentpunkti) – kādu brīdī degviela pasaulē kļuva dārgāka, nu jau atkal kļūst lētāka. Neparasti liela ietekme bija alkoholam un tabakai (0,42 procentpunkti) – nesen tika paaugstināta akcīze.
Strautiņš prognozē, ka veselības aprūpes izmaksu kāpums būs noturīgs, bet tā ietekme visdrīzāk samazināsies (šobrīd 0,4 procentpunkti). Citu kategoriju augšupvērstā ietekme šobrīd ir daudz mazāka. Lielākā pretējā ietekme ir mājokļu izmaksām – mīnus 1,13 procentpunkti -, šeit redzams enerģijas vairumcenu kritums un tā pakāpeniskā novirzīšana patērētājiem.
Pēdējo trīs gadu lielo inflācijas kāpumu un kritumu noteica makroekonomiska līmeņa notikumi, globālās piegāžu ķēdes, izejvielu tirgi, skaidro Strautiņš. Šiem faktoriem joprojām ir un vienmēr būs nozīme. Taču šobrīd pastiprināta uzmanība ir jāpievērš arī notikumiem nozarēs, to iekšējai attīstības loģikai, konkurences situācijai.
Ekonomists vērš uzmanību, ka daudzās produktu grupās patēriņa cenu kritums ir bijis ļoti mazs attiecībā pret izmaksu kritumu vai pat nekāds. Taču augstas peļņas maržas vienmēr pievilina konkurenci. Ja tehnoloģija ir pietiekami vienkārša, ja konkurējošus produktus var atvest no citām valstīm, tad attiecīgi cenas samazināsies. Tas, ka Latvijā ir straujš algu kāpums, ir inflācijas pieaugumu veicinošs faktors, tāpēc vairākumam pakalpojumu cenas augs ievērojami. Taču vienlaikus daudzu preču cenas vēl kritīs, prognozē Strautiņš.
Viņaprāt, atsevišķās produktu grupās var notikt cenu “nobrukumi”. To izraisītāji var būt visdažādākie. Piemēram, dažiem augkopības produktiem, pie kuru augstākām cenām patērētāji it kā ir pieraduši un pārdevēji cenšas tās turēt, jauno līdzsvaru var izjaukt neparasti liela raža, pēc kuras cenas atkal aiziet zemākā trajektorijā. Ir preces, kuru augstu cenu līmeni tirgū tur atsevišķi ražotāji vai piegādātāji, kam ir liela tirgus vara.
Taču arī šī var izrādīties neilgtspējīga situācija, pauž Strautiņš. Citi piegādātāji, lai arī ar grūtībām, palielina tirgus daļu un kādā brīdī dārgo piegādātāju tirgus daļas zudums kļūs kritisks, tie būs spiesti mainīt stratēģiju.
“Pašreizējo cenu līmeni pēc straujās elektrības, gāzes, elektronikas komponenšu un citu izmaksu posteņu palētināšanās var salīdzināt ar ledu vai sērsnu. Pa to var kādu laiku staigāt, taču var notikt arī pārsteigumi,” saka Strautiņš.
Ekonomists uzskata, ka vidējais cenu līmenis būs kā sega, kuru tuvākajā nākotnē dažādi spēki vilks uz pretējām pusēm. Šīs cīņas “sausais atlikums” būs cenu stabilitāte – tādas kopējā cenu līmeņa izmaiņas, kas nav viegli pamanāmas dažādo kategoriju līkņu mudžeklī, kas nozīmīgi neietekmē labklājību.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) informē, ka maijā tarifus jau ir samazinājuši vai samazinās 18 siltuma ražotāji. Salīdzinājumā ar laiku pirms gada, šogad maijā siltuma cenas Latvijā būs par 22% zemākas. Arī degvielas cenas pasaules tirgos šobrīd ir drīzāk lejupejošas. Dīzeļdegvielas cenas biržās šobrīd ir zemākās kopš janvāra vidus.
Strautiņš prognozē, ka jūnijā gada inflācija atkal pieaugs, bet gada otrajā pusē kopumā drīzāk būs zemāka nekā bija aprīlī. Ekonomists uzskata, ka šī gada vidējā inflācija būs ap 0,5%.
“Swedbank” ekonomists Oskars Niks Mālnieks skaidro, ka pēc netipiski augstās mēneša inflācijas martā, pakalpojumu cenu pieaugums aprīlī mazliet norima. “Swedbank” klientu dati liecina, ka algu radītais spiediens uz cenām turpina sarukt, taču arvien ir gana augsts – salīdzinot ar aprīli pērn, algas pieaugušas par 8,1%. Kopumā pakalpojumu inflācija šī gada pirmajos četros mēnešos saglabājusies noturīga un, salīdzinot ar pērno gadu, pakalpojumi ir par aptuveni 5% dārgāki.
Līdzīgi kā pakalpojumi, preces aprīlī kļuva mazliet dārgākas, taču gada griezumā to deflācija turpinājās jau sesto mēnesi pēc kārtas, informē Mālnieks. Pārtikas preces, kas veido lielāko daļu no preču patēriņa groza, aprīlī sadārdzinājās par 0,3%.
“Ar skatu plašāk var novērot, ka vidējā pārtikas cenu virzība globāli pēdējos mēnešos ir bijusi samērā neizteiksmīga un nedaudz augšupvērsta. Attiecīgi, ja neredzēsim nepatīkamu kāpumu pasaules pārtikas vai enerģijas cenās, pārtikas inflācija tuvākajos mēnešos visdrīzāk būs samērā zema. Turklāt, sākoties ražas sezonai, cenas kā allaž mazliet kritīsies,” uzskata Mālnieks.
Ekonomists norāda, ka aprīlī netrūka ģeopolitisko satricinājumu, kā rezultātā naftas cena jau ceturto mēnesi pēc kārtas turpināja augt. Taču situācija, piemēram, gāzes un elektrības tirgos aprīlī bija gana mierīga. Pieauga dabasgāzes cena, taču tā arvien saglabājas samērā lēta. Gan tirgi, gan nozares eksperti lēš, ka tuvākajos gados cena par megavatstundu nepārsniegs 40 eiro atzīmi. Uz enerģētikas krīzes gadu fona zemās gāzes cenas turpina vilkt uz leju arī siltumenerģijas tarifus.
Pēc SPRK apkopojuma aprīlī tarifi saruka sešiem siltumenerģijas ražotājiem, toties maijā cenas samazināja 18 komersanti. Kopumā apkures sezona šomēnes noslēgsies ar par 22% mazāku tarifu nekā gadu iepriekš. Tarifs Rīgā saglabājas salīdzinoši augsts, taču Mālnieka ieskatā pozitīvā ziņa ir tā, ka jūnijā plānoto tarifa samazinājumu par 0,1% nomainīs kritums par aptuveni 6%.
Tuvojoties vasarai, mēneša inflācija mazliet vēl saruks, prognozē Mālnieks. Iepriekš apkurei tērētos līdzekļus iedzīvotāji varēs iztērēt kaut kur citur, piemēram, atpūtā. Kopumā “Swedbank” prognoze par gada inflāciju 1,5% apmērā saglabājas nemainīga.
Jau ziņots, ka patēriņa cenas šogad aprīlī salīdzinājumā ar martu Latvijā pieauga par 0,5%, bet gada laikā – šogad aprīlī salīdzinājumā ar 2023.gada aprīli – palielinājās par 1,1%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 0,9%.
Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, aprīlī pieaudzis par 3,4%.