Ekonomisti: Plānotās darbaspēka nodokļu izmaiņas neveicinās eksportējošo uzņēmumu konkurētspēju

Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste aģentūrai LETA sacīja, ka plānotās nodokļu izmaiņas eksportējošo uzņēmumu konkurētspējai īpaši nepalīdzēs. Varētu būt gaidāms neliels iekšzemes patēriņa kāpums ar nelielu ietekmi uz iekšzemes kopproduktu, taču tas būšot īstermiņa.

Rutkaste skaidrosies, ka strādājošajiem palielināsies tā algas daļa, ko saņem “uz rokas”, bet darbaspēka izmaksas ar plānotajām izmaiņām netiek samazinātas.

Vienlaikus Rutkaste pieļāva, ka nākotnē darba devēji, runājot ar darbiniekiem par algas izmaiņām, varētu to izmantot, un piedāvāt mazāku bruto algas pieaugumu, atsaucoties uz lielāku neto algas kāpumu izmaiņu dēļ. Rutkaste atzīmēja, ka darba tirgus joprojām ir pietiekami “silts”, un algu kāpums, lai arī ir sabremzējies, tomēr turpinās.

Tāpat Rutkaste atgādināja, ka arī šim gadam Latvijas Banka prognozēja straujāku iekšzemes patēriņa kāpumu, taču cilvēki joprojām ir piesardzīgi un nesteidz tērēt naudu. Līdz ar to, lai arī reālie ienākumi pieaug, patēriņš tiem neseko.

Savukārt, runājot par otrā pensiju līmeņa iemaksu viena procentpunkta pārnesi uz pirmo pensiju līmeni, kas tiek piedāvāts kā kompensējošais pasākums nodokļu izmaiņām, Rutkaste atzina, ka ar to valdība uzņemas papildus nesegtas saistības pret iedzīvotāju nākotnes pensijām.

Ar šādām izmaiņām sociālajā budžetā nākamgad izveidosies lielāks pārpalikums, kas ļaus valdībai pamatbudžetā veidot lielāku deficītu, nepalielinot kopējā budžeta deficīta līmeni, skaidroja Rutkaste.

Vienlaikus Rutkaste atzina, ka, sniedzot šādu solījumu par nākotnes pensijām, valdībai nākotnē būs jāmeklē finansējuma avots nākotnes pensijām, un tas, visticamāk, varētu notikt uz nodokļu paaugstināšanas rēķina.

Rutkaste piebilda, ka arī no pensiju ilgtspējas viedokļa šāds risinājums nav pareizs, jo pirmā līmeņa ienesīgums nākotnē vairs nebūs tik liels, ņemot vērā, ka algas vairs tik strauji neaugs.

Rutkastes un Latvijas Bankas ieskatā pareizāks kompensējošais pasākums būtu bijusi pievienotās vērtības nodokļa paaugstināšana. Vienlaikus Rutkaste atzina, ka to varētu izmantot augoša bezdarba apstākļos, taču patlaban tāds nav vērojams.

Bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš uzskata, ka neliels konkurētspējas uzlabojums no mazākiem darbaspēka nodokļiem noteikti būs, taču pie pašreizējās nenoteiktības ekonomikā ir grūti pateikt, vai pieaugums varētu būt tik liels, kā prognozē valdības pārstāvji – valsts budžets tiek veidots uz pietiekami optimistiskām prognozēm, kas var nerealizēties.

Piemēram, Igaunijas lēmums 2021.gadā, kas atļāva izņemt otrā pensiju līmeņa uzkrājumus, nekādu acīmredzami straujāku ekonomikas izaugsmi nav veicinājis, skaidroja Āboliņš, norādot, ka tieši pretēji – šajā periodā ekonomikas izaugsme Igaunijā bija visvājākā Baltijā.

Savukārt otrā pensiju līmeņa iemaksu viena procentpunkta pārnese uz pirmo pensiju līmeni Āboliņa ieskatā ir vērtējama negatīvi. Ekonomists norādīja, ka ilgtermiņā šāda iemaksu pārnese negatīvi ietekmēs Latvijas budžeta ilgtspēju, jo pēc būtības tas notiek uz valsts parāda palielināšanas rēķina.

Atšķirībā no otrā pensiju līmeņa, pirmajā pensiju līmenī nekādi uzkrājumu netiek veidoti un katra strādājoša uzkrātais kapitāls ir nākotnes nodokļu maksātāju saistības pret šodienas strādājošajiem. Āboliņš uzsvēra, ka pie mūsu demogrāfiskajām tendencēm, paredzamā strādājošo skaita krituma un demogrāfiskās slodzes pieauguma – papildus saistību uzņemšanās ilgtermiņā ir riskanta.

Tiesa, pirmā līmeņa pensiju radītās saistības nākotnes budžetā tiek uzskaitītas ārpus bilances, tādēļ šodienas parāda ciparos tās neparādās. Tas rada iespaidu, ka lēmums ir fiskāli neitrāls, taču tā nav, uzsvēra Āboliņš.

Tāpat ar šo pārnesi tiek radīts bīstams precedents, kas kopumā var mazināt uzticību pensiju sistēmai, pauda ekonomists. Viņaprāt, jebkuras izmaiņas pensiju sistēmā būtu veicamas ļoti pārdomāti un nesteidzīgi, nevis strauji un bez plašākas diskusijas, budžeta caurumu lāpīšanai un jaunu tēriņu finansēšanai. Šādā situācijā Āboliņam ir grūti ticēt, ka līdzīgas izmaiņas nevarētu notikt arī nākotnē.

“SEB bankas” ekonomists Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA skaidroja, ka ar esošo nodokļu izmaiņu piedāvājumu ir veikta sistēmas piekārtošana, taču ieti vieglāki ceļi, meklējot ērtākos, ne nepieciešamos risinājumus ilgtspējīgai un uz eksportu vērstai izaugsmei.

“Veiktās izmaiņas darbaspēka nodokļos veicinās galvenokārt iekšzemes patēriņu un nestiprinās eksportētāju konkurētspēju. Solis ir sperts, bet jautājums ir – kad un kas tiek plānots darīt tālāk? Tas attiecas arī uz izdevumu pārskatīšanu,” pauda Gašpuitis.

Jautāts, kā vērtē otrā pensiju līmeņa iemaksu viena procentpunkta pārnesi uz pirmo pensiju līmeni, Gašpuitis norādīja, ka politiķu lielākais izaicinājums ir sabalansēt īstermiņa vajadzības ar sabiedrības ilgtermiņa interesēm, kas pieprasa neizvēlēties vieglākos ceļu. Ekonomists pauda, ka tieši ilgtermiņa aspekta ievērošana nosaka politiķu raudzi. Ņemot vērā demogrāfiskās tendences, iejaukšanās izveidotajā pensiju sistēmā, lai to vājinātu, ir nepieļaujama valsts uzticamības diskreditācija, uzsvēra Gašpuitis.

Jau ziņots, ka, pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs sniegtajiem priekšlikumiem un viedokļiem, ir izstrādāts darbaspēka nodokļu piedāvājums, kurš tika paziņots piektdien, 6.septembrī.

Ja valdība un Saeima atbalstīs plānotās nodokļu izmaiņas, no 2025.gada paredzēts noteikt fiksēto ar nodokli neapliekamo minimumu visām algām 510 eiro mēnesī apmērā un no 2026.gada to paaugstināt līdz 550 eiro un 2027.gadā līdz 570 eiro mēnesī. Ar šo soli sociālie partneri un valdība vienojās uzsākt ieviest principu par neapliekamā minimuma sasaisti ar minimālo algu ar mērķi sasniegt neapliekamā minimuma apmēru 80% apmērā no minimālās algas.

Minimālā alga 2025.gadā pieaugs no 700 līdz 740 eiro mēnesī, 2026.gadā līdz 780 eiro mēnesī, no 2027.gada līdz 820 eiro mēnesī, bet no 2028.gada līdz 860 eiro mēnesī.

Līdzsvarojot neapliekamo minimumu ar iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) likmēm un lai vienkāršotu darbaspēka nodokļu sistēmu, paredzēts ienākumiem līdz 105 300 eiro gadā (8775 eiro mēnesī) noteikt vienu IIN likmi – 25,5% apmērā. Ienākumiem virs 8775 eiro mēnesī, tiek saglabāts solidaritātes nodoklis (33%).

Pašlaik diferencēto neapliekamo minimumu jeb algas daļu, kam netiek piemēroti nodokļi, pakāpeniski samazinātā apmērā piemēro personas gada ienākumam līdz 1800 eiro. Darba devēji ir ilgstoši norādījuši uz šīs sistēmas sarežģītību un nepieciešamību to vienkāršot, pārejot uz visiem vienādu fiksētu neapliekamo minimumu.

Tā kā turpmāk neapliekamā minimuma apmērs neatkarīgi no atalgojuma lieluma būs nemainīgs, iedzīvotājiem paliks vairāk naudas “uz rokas”, neskatoties uz to, ka IIN likme mainītos no 20% un 23% pašlaik līdz 25,5%, skaidro Finanšu ministrija.