Ekonomists: Latvija ir pazaudējusi vēl divus ekonomikas attīstības gadus

Viņš uzsvēra, ka visi ir naski uz sadalīšanu, pārdalīšanu, sociālās nevienlīdzības mazināšanu, iedomājoties, ka šajā procesā kļūsim bagātīgi, taču, lai būtu, ko sadalīt, ir jāražo.

Pēc iekšzemes kopprodukta (IKP) uz vienu iedzīvotāju Latvija Eiropā ir 20.vietā, Lietuva – 18.vietā, Igaunija – 16.vietā.Savukārt pēc IKP uz vienu strādājošo Latvija ieņem 24.vietu, bet Lietuva – 17.vietu. Ekonomista ieskatā, tas nozīmē, ka strādājam vairāk nekā citi, bet muļķīgāk, neprotošāk un neproduktīvāk.

Viņš akcentē, ka patlaban ir izvērsusies sacensība par to, kurš sasolīs vairāk, piemēram, domnīca “Laser” sola, ka Latvija kļūs par Baltijas tīģeri, savukārt Ekonomikas ministrija (EM) pagājušajā nedēļā Saeimā norādījusi uz mērķi dubultot IKP desmit gados.

Lai sasniegtu vidējo Eiropas Savienības (ES) produktivitātes līmeni desmit gados, Latvijas produktivitātei katru gadu ir jāpieaug par četriem procentpunktiem straujāk nekā citās valstīs, skaidroja ekonomists. Lai to paveiktu 15 gados, pieaugumam gadā jābūt par 2,6 procentpunktiem straujākam nekā pārējā ES.

Viņš klāstīja, ka, lai Latvija piecos gados sasniegtu pārējās Baltijas valstis, produktivitātei jāpalielinās par 3,3 procentpunktiem, savukārt desmit gados – par 1,6 procentpunktiem straujāk. Ekonomists uzsvēra, ka tas ir temps, kādā Latvija 15 gadu laikā ir atpalikusi attīstībā.

Pēc viņa teiktā, laikā no 2009. līdz 2022.gadam Latvija visu laiku ir bijusi trešā neproduktīvākā ekonomika ES telpā. Pēc viņa teiktā, EM pagājušajā nedēļā parādīja datus, ar kuriem skaidrojams Latvijas atpalicības cēlonis, tikai ekonomista interpretācija atšķiras no EM. Pēc Miglava paustā, EM raksturojusi situāciju kā labu, Latvijā ir uzņēmumi, kas jau ir sasnieguši ES vidējo līmeni, taču ministrija esot aizmirsusi paskatīties uz nozarēm, kas spēj ģenerēt sabiedrības un valsts turīgumu.

Ekonomists uzsvēra, ka tās ir informāciju un komunikāciju tehnoloģijas (IKT), apstrādes rūpniecība, stipri tālāk ir lauksaimniecība, mežsaimniecība, tirdzniecība un citas nozares. Viņš norādīja, ka ekonomikas produktivitātes izaugsme ir vienīgais sabiedrības labklājības pamats, savukārt ekonomikas produktivitātes palielināšanās ir panākama, ja tiek mainīta visas sabiedrības ekonomikas un domāšanas struktūra.

Miglavs sacīja, ka digitālā ekonomika un reindustrializācija ir reālais ekonomikas produktivitātes ceļvedis. Balstoties uz to, formulēts Latvijas ekonomikas izaugsmes mugurkauls. Viņaprāt, ekonomikas centrā ir jābūt četru nozaru klāsteriem – IKT, viedās rūpniecības, robotikas un rūpniecības un mašīnbūves.

“Valsts šajā procesā var būt tikai atbalstoša vienība, kas rada pareizu politiku, labi pārvalda, deregulē un debirokratizē valsts pakalpojumus un nodrošina efektīvu drošību gan sabiedrībai, gan ekonomikas attīstībai,” pauda ekonomists.

Viņš akcentēja, ka izaugsme nav iespējama bez produktivitātes pieauguma, taču produktivitātes pieaugums nav iespējams bez investīcijām. Savukārt investīcijas ekonomikā var ienākt tikai tad, ja investīciju veicēji pieņem lēmumu ieguldīt šajā teritorijā.

Miglavs uzsvēra, ka investori pirms pieņem lēmumu izvērtē darbinieku pieejamību, un runa nav par to fizisko skaitu, bet gan par prasmēm un zināšanām, enerģētikas resursiem, piegāžu pieejamību, iekļaušanos transporta tīklā. Tiek ņemta vērā arī nodokļu un institucionālā vide, tirgus un materiālu pieejamība.

Miglavs atzīmēja, ka enerģētikā ir formulēti svarīgākie izaicinājumi. Pirmais mērķis ir nevis tiekties pēc atjaunojamās enerģijas, bet gan nodrošināt ekonomiskajai attīstībai lētu un stabilu elektroenerģijas piegādi. Vērojot tirgus attīstību, pēc ekonomista teiktā, redzams, ka problēma patlaban nav ražošanā, bet gan enerģijas regulārā un stabilā piegādē. Tas, savukārt, nozīmējot, ka valsts politikā akcents ir jāliek nevis uz atjaunojamo energoresursu ražošanas maksimālu palielināšanu, bet uz energoakumulācijas jaudu spēcināšanu un drošību.

Viņš norādīja, ka nākamajos 15 gados Latvijā būtu jādubulto bāzes jaudas, kā arī jānodrošina enerģētikas drošība. Miglava ieskatā, ievērojot militāros un drošības aspektus, ir jāveido enerģētikas rezerves nevis stundām, bet nedēļām un mēnešiem. Tāpat no valsts puses būtu jānosaka, ka nākamo desmit gadu laikā nebūs nevienas nenosiltinātas publiskās būves.

Sestdien notika LRA piektais kongress, kurā tiek spriests par priekšlikumiem Latvijas militārās, ekonomiskās un pilsoniskās drošības stiprināšanai.