Eksperti: Iecere samazināt iemaksas pensiju otrajā līmenī var radīt graujošas sekas

Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības “Indexo” pensiju ieguldījumu pārvaldnieks Artūrs Roze norādīja, ka rosinājums par trešdaļu samazināt pensiju otrā līmeņa iemaksas, esošo 6% iemaksu vietā no atalgojuma paredzot vairs tikai 4%, ir izteikti īstermiņa skatījums, kas būtiski iedragā Latvijas iedzīvotāju spēju nodrošināt sev cienījamas vecumdienas.

Eiropas Komisija savos aprēķinos ir parādījusi, ka jau pie esošās, proti, nemainītas pensiju sistēmas Latvijas valsts nespēs nodrošināt pienācīgas pensijas šī brīža jaunajai paaudzei, skaidroja Roze.

Ja šobrīd Latvijā uz vienu pensionāru ir nepilni divi strādājošie, tad Eiropas Komisija prognozē, ka pēc 40 gadiem katrs strādājošais ar saviem nodokļiem uzturēs vienu pensionāru. Tas tādēļ, ka iedzīvotāju skaits samazinās, prognozētais dzīves ilgums pieaug, pensionāru skaits uz vienu strādājošo pieaug.

Roze norādīja, ka nodokļu maksātāju kļūst mazāk un pensijā dzīvojam arvien ilgāk, tādēļ uz paaudžu solidaritātes principa balstītais pensiju pirmais līmenis aizvietos arvien mazāku, pat niecīgu daļu pirmspensijas ienākumu.

Roze arī atgādināja, ka šī neizbēgamā realitāte Latvijā jau bija zināma pirms vairāk nekā 20 gadiem, kad tika veikta pensiju sistēmas reforma un tika ieviesta moderna trīs līmeņu pensiju sistēma. Tajā nozīmīga loma bija paredzēta otrajam un trešajam pensiju līmenim. Proti, tika identificēta nepieciešamība šodienas strādājošajiem pašiem sakrāt nozīmīgu daļu no savas nākotnes pensijas. Diemžēl tolaik paredzēto 12% vietā otrajā pensiju līmenī šobrīd tiek iemaksāti tikai 6% un brīvprātīgās iemaksas trešajā pensiju līmenī arī ir salīdzinoši zemas.

Viņš uzsvēra, ka pēdējo 20 gadu laikā demogrāfiskie izaicinājumi ir tikai palielinājušies. Pie šādām prognozēm būtu loģiski skatīties, kā palielināt pensiju otrā līmeņa iemaksas, un kā popularizēt trešo pensiju līmeņa uzkrājumus, lai palielinātu sabiedrības pārliecību, ka arī Latvijā dzīvojot un strādājot var nodrošināt pārtikušus pensijas gadus. Taču izteiktais atsevišķu politiķu piedāvājums ir pilnīgi pretējs šim mērķim un jau tā garantēti slikto situāciju padarot vēl sliktāku.

Ja neiedziļinās sīkāk, tad šāda it kā neliela, it kā tikai divu procentpunktu izmaiņa nodokļu likumdošanā var šķist pat nebūtiska. Taču Roze uzsver, ka jāņem vērā uzkrājumu mērogs ilgākā laikā un šādu izmaiņu ietekme nevis vienā mēnesī vai vienā budžeta ciklā, bet gan visā cilvēka dzīves garumā – pensiju regulējums ir izteikti ilgtermiņa jautājums, kuram būtu jāpārdzīvo valdību maiņas un saspringtas budžeta situācijas.

Izvērtējot ierosinājumu ilgtermiņā, Roze secināja, ka šādu nodokļu sistēmas izmaiņu sekas ilgākā laika periodā būtu graujošas. Lēmums par trešdaļu samazināt pensiju otrā līmeņa iemaksas vidējās algas saņēmējam nākamo 40 gadu laikā nozīmētu par 140 000 eiro mazākus pensiju uzkrājumus. Valsts mērogā tie būtu 30 miljardi eiro, kas 40 gados tiek paņemti no pensiju iemaksām un tiek iztērēti visam citam, izņemot nākotnes iedzīvotāju labklājību.

Cilvēkam, kas šodien pēc nodokļiem pelna 1000 eiro un drīz pensionēsies, vidējā pensija ir plānota 550 eiro apmērā. Tas ir ienākumu līmeņa kritums par vairāk nekā trešdaļu un šobrīd ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropā, norāda Roze.

Viņš skaidro, ka pēc 40 gadiem šāds pats pensijā ejošs cilvēks saņemtu vairs tikai 350 eiro. Šis rezultāts ir pie pieņēmuma, ka pensiju otrais līmenis netiek mainīts un iemaksas saglabājas līdzšinējā līmenī. Samazinot pensiju otrā līmeņa iemaksas līdz 4% šim pašam cilvēkam pensija būtu vien 300 eiro.

“Indexo” aicina nepieļaujam pagātnes kļūdas. Roze uzsvēra, ka pensiju otrā līmeņa iemaksas ir jāceļ, nevis jāsamazina un aicina politikas līderus parādīt ilgtermiņa redzējumu un patiesu, pārdomātu izpratni par ilgtspējīgu iedzīvotāju labklājības nodrošināšanu.

Savukārt “Luminor Bank” aktīvu pārvaldīšanas un pensiju vadītājs Atis Krūmiņš aģentūrai LETA norādīja, ka šobrīd Latvijā pensija veido tikai apmēram 40% no iedzīvotāju pirmspensijas ienākumiem, un prognozes liecina, ka, līdzšinējām tendencēm būtiski nemainoties, tās apmērs noslīdēs līdz 30%, kas ir būtisks ienākumu kritums. Pieņemot izskanējušās iespējamās izmaiņas regulējumā, kas paredz pensiju otrā līmeņa iemaksu samazinājumu par 33%, šobrīd strādājošo Latvijas iedzīvotāju cerības uz finansiāli drošām vecumdienām tiktu būtiski ietekmētas, nozīmīgi samazinot pensijas uzkrājumu.

Ja 2022.gadā vidēji uz 1000 cilvēkiem darbspējas vecumā proti vecumā no 15 līdz 64 gadiem bija 360 personas, kas sasniegušas pensionēšanās vecumu, tad prognozēts, ka 2040.gadā šis skaits palielināsies līdz 492 personām, savukārt 2050.gadā tie būs jau 572 cilvēki jeb par aptuveni 60% vairāk nekā pašreiz, minēja Krūmiņš. Šādām demogrāfiskās slodzes prognozēm piepildoties, būtiski pasliktināsies valsts spēja nodrošināt pienācīgu pirmā līmeņa pensiju apmēru.

Krūmiņš skaidroja, ka pie prognozētās demogrāfiskās situācijas Latvijā pensiju pirmais līmenis jeb vecuma pensija nevarēs nodrošināt ne tuvu tādu ienākumu līmeni, pie kāda ir pieradis strādājošs cilvēks. Saglabājoties izaicinošai demogrāfiskai situācijai, sabiedrības novecošanās rezultātā pieejamais pensiju kapitāls būs jādala uz arvien lielāku cilvēku skaitu, līdz ar to arī valsts nodrošinātajai pensijai būs arvien grūtāk pienācīgi aizvietot pirms pensijas vecuma atalgojumu.

Pašreizējās prognozes liecina, ka 2050.gadā vienu pensionāru uzturēs divi strādājošie, nevis trīs, kā tas ir patlaban, attiecīgi tas ir 33% kritums to strādājošo skaitā, kas, balstoties uz solidaritātes principu, nodrošina pensiju pirmā līmeņa izmaksu tā brīža pensionāriem, uzsvēra Krūmiņš.

Eksperts minēja, ka daudziem strādājošajiem pensiju otrais līmenis būs vienīgais reālais nākotnes uzkrājums. Tieši tādēļ izskanējusī ideja samazināt pensiju otrā līmeņa iemaksas no 6% līdz 4% no sabiedrības labklājības viedokļa ir nepieņemama. Šāda lēmuma pieņemšana nozīmīgi pasliktinātu šobrīd strādājošo cilvēku nākotnes finansiālo situāciju, turklāt šāds iemaksu samazinājums nozīmētu arī aptuveni 33% kritumu pensiju otrā līmeņa uzkrājumā.

“Ja tiek plānots realizēt iemaksu samazināšanu uz 4%, šāda rīcība izraisa nopietnas bažas un pat skumjas, domājot par šī brīža strādājošo izredzēm saņemt pieklājīgu pensiju vecumdienās, ko papildu apliecina drūmās demogrāfijas tendenču prognozes,” pauda Krūmiņš.

Lai arī šīs iemaksas ir tikai daļa no uzkrājuma vecumdienām šī brīža strādājošajiem, tās ir viena no būtiskākajām pensijas kapitāla sastāvdaļām, uz ko iedzīvotāji paļaujas, skaidroja Krūmiņš. Turklāt šādas izmaiņas varētu likt straujāk paaugstināt pensionēšanās vecumu, darba gadu pieaugumam pārsniedzot sagaidāmā mūža ilguma pieaugumu – tādējādi strādājošajiem ne vien ilgāks laiks jāpavada darba tirgū, bet vienlaikus arī atpūtas gadi dzīves nogalē tiek saīsināti.

Jau ziņots, ka Finanšu ministrijas (FM) piedāvātais darbaspēka nodokļu pārskatīšanas scenārijs paredz, ka 2025.gadā darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) likme tiktu mazināta par vienu procentpunktu – no līdzšinējiem 23,59% līdz 22,59%, savukārt darba ņēmēja likme saglabātos nemainīga – 10,5%. VSAOI griestus rosināts celt no līdzšinējiem 78 100 eiro līdz 105 300 eiro.

Darba devēja VSAOI likmes samazināšanu par vienu procentpunktu piedāvāts kompensēt ar valsts fondēto pensiju shēmas iemaksu terminētu samazināšanu par diviem procentpunktiem, proti, no 6% līdz 4% no 2025.gada. Valsts fondēto pensiju shēma no tā zaudētu 203,9 miljonus eiro.