Eksperts: Jāpilnveido valsts kapitālsabiedrību uzraudzība, nevis jāsamazina padomju skaits

Kā aģentūrai LETA vērtēja eksperts, neesot tā, ka Latvijā lielajos uzņēmumos, kas apgroza simtiem miljonu eiro, padomes ir nesamērīgi lielas. Vidēji tie esot trīs līdz četri padomes locekļi, turklāt atsevišķos gadījumos ministrijas kā akcionāri nav rīkojošās, lai izsludinātu konkursus, lai padomes strādātu pilnā sastāvā.

“Padomes jau šobrīd ir mazskaitlīgas, tas neatbilst OECD principiem, kur jābūt optimālam padomes locekļu skaitam atbilstoši nozarei, lielumam un sarežģītībai,” pauda Grafs.

Viņš norādīja, ka, piemēram, VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga”” un VAS “Latvijas dzelzceļš”, kā arī Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā (BKUS) ir tikai divi padomes locekļi, bet VAS “Latvijas valsts meži”, kas ir viens no “Top10” uzņēmumiem Baltijā līmenī, ir trīs padomes locekļi. “Ir viegli pateikt, ka tagad iesim un samazināsim [padomes], bet dati parāda, ka apjomīgāks padomes locekļu skaits ir tur, kur ir citi privātie akcionāri, piemēram, “Latvijas Mobilajā telefonā” un “Tet” ir septiņi padomes locekļi,” atzīmēja Grafs.

Grafs klāstīja, ka, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, apskatot lielākos valstij un pašvaldībām piederošos uzņēmums, neskaitot LMT un “Tet”, Latvijas uzņēmumu padomju lielums esot krietni mazāks, lai gan uzņēmumu funkcijas ir līdzīgas.

Otrs jautājums, kas, eksperta ieskatā, būtu jāvērtē, ir tas, kas ieņem amatus valsts kapitālsabiedrību padomēs. Viņš norādīja, ka šobrīd kapitālsabiedrību padomēs ir gana liels ierēdņu īpatsvars. “Ja mēs vēlamies, lai šīs komerciālās kapitālsabiedrības virzītos eksporta tirgos, piesaistītu profesionāļus no citām valstīm, ja gribam iekarot jaunus tirgus, tad mums neder [padomēs] ierēdņi, kuri to nekad nav darījuši. Mums ir vajadzīgi cilvēki ar attiecīgu pieredzi,” pauda Grafs.

Tāpat eksperts vērtēja, ka ir jāskatās, kā valsts kapitālsabiedrību uzraudzību pilnveidot, jo, ja padomes nepilda savus pienākumus saistībā ar stratēģijas apstiprināšanu, budžetu, piekrišanu darījumiem, risku pārvaldības sistēmu, padomes locekļu atlasi, kas spēj sasniegt rezultātus, proti, ja padomes ir vājas vai vispār nav, tad riski, kas varot rasties esot lieli. Kā piemēru viņš minēja laiku, kad Rīgas domi vadīja Nils Ušakovs (S), kura laikā bijusi tieša politiska ietekme pašvaldības uzņēmumos, “skandāli, Valsts kontroles atzinumi”.

“Fokusam vajadzētu būt, kā nodrošināt pietiekamu uzraudzību, ko šobrīd ministriju līmenī knapi dara – tas noteikti nav tas, ko var izdarīt profesionāla padome,” vērtēja eksperts.

Tāpat Grafs norādīja – ja vēlas samazināt padomju locekļu skaitu, ir jāskatās, kāds tam ir efekts. “Atjaunojot profesionālās padomes, skandālu ir mazāk, un arī kapitālatdeve uz valsts kapitālsabiedrību profilu, visu portfeli ir palielinājusies gandrīz divas reizes,” norādīja eksperts, piebilstot, ka makroeknomiskie rezultāti šobrīd esot labāki.

Līdztekus Grafs aicināja skatīties zinātnes universitāšu padomju virzienā. Piemēram, Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes padomēs ir desmit locekļi, bet Rīgas Stradiņa universitātes padomē – 12 locekļi. “Tur gan, manuprāt, ir jautājums, vai tiešām katrs loceklis pievieno vērtību universitātes pārvaldības procesā,” sacīja eksperts.

Savukārt sabiedriskās politikas centra “Providus” direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka aģentūrai LETA pauda, ka sliktākais, ko šajā jautājumā var darīt, ir “raustīties” ar dažādiem lēmumiem.”Te padomes veidot, te saīsināt, te atstāt uz jautājuma, vai vispār šādas padomes ir nepieciešamas – valstij tomēr ir jārāda, ka politikas, kas tiek piedāvātas, tai skaitā uz valsts pārvaldītiem uzņēmumiem, ir pārdomātas,” sacīja Kažoka.

Vienlaikus viņa norādīja, ka tas nevar būt mehānisks lēmums, piemēram, katra uzņēmuma padomi samazināt uz pusi. “Ir jābūt kaut kādai argumentācijai, vai no tām padomēm ir bijusi kāda pievienotā vērtība pēdējo gadu laikā, kā arī, kas ir minimāli nepieciešamie resursi, lai šīs padomes varētu atbildīgi veikt savu darbu. Iespējams vienam uzņēmuma tie būs divi cilvēki, bet citam – pieci, bet šāda veida analīzei būtu jābūt,” vērtēja Kažoka.

Kā ziņots, Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) pirmdien pēc valdošās koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes žurnālistiem sacīja, ka nepieciešams pārskatīt to, cik lielas padomes ir konkrētās valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās.

Ministru prezidente atklāja, ka ir uzdevusi Valsts kancelejai pārskatīt padomes locekļu skaitu kopumā un normatīvajos aktos iekļaut to, kā vispār tiek noteikts, cik lielas padomes vajadzīgas konkrētās kapitālsabiedrībās, kā arī pēc kādiem principiem tiek noteikts padomju un valžu atalgojums, tostarp arī pašvaldību kapitālsabiedrībās.

Tāpat vēstīts, ka Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs iesniedzis grozījumus Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, kas paredz uz laiku apturēt valsts un pašvaldību uzņēmumu valdes un padomes locekļu atlīdzības pieaugumu.

Ja grozījumi tiks pieņemti, publisko personu kapitālsabiedrību un publiski privāto kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu atalgojums nākamos divus gadus nedrīkstēs pārsniegt šā gada 31.augustā noteikto apmēru.