Energoresursu patēriņš pērn Latvijā samazinājies par 1%

Pagājušajā gadā hidroelektrostacijās, vēja un saules elektrostacijās saražoja kopumā 4304 gigavatstundas (GWh) elektroenerģijas, kas ir par 44,3% jeb 1323 GWh vairāk nekā 2022.gadā.

Tostarp saules elektrostacijās saražotās elektroenerģijas daudzums palielinājās 4,8 reizes jeb par 198 GWh, vēja elektrostacijās saražotās elektroenerģijas daudzums pieauga par 42,5% jeb 81 GWh, bet hidroelektrostacijās saražotās elektroenerģijas daudzums auga par 38% jeb 1044 GWh.

Galvenie atjaunojamo energoresursu (AER) veidi Latvijā pērn bija kurināmā koksne (malka, koksnes atlikumi, kurināmā šķelda, koksnes briketes, koksnes granulas) un hidroresursi. Līdzīgi kā iepriekšējos gados, samazinoties dabasgāzes patēriņa īpatsvaram, AER īpatsvars kopējā energoresursu patēriņā turpināja palielināties, norāda statistikas pārvaldē.

Tāpat statistikas pārvaldē min, ka, palielinoties AER kopējam patēriņam, Latvija tuvojas Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.- 2030.gadam mērķim – līdz 2025.gadam sasniegt no AER saražotās enerģijas īpatsvaru 44,3% apmērā bruto enerģijas galapatēriņā. Latvijā AER īpatsvars enerģijas galapatēriņā ir viens no augstākajiem Eiropas Savienībā (ES): 2022.gadā tas bija 43,3%, kamēr ES vidēji – 23%.

Desmit gadu laikā – no 2014. līdz 2023.gadam – dabasgāzes kopējais patēriņš sarucis par 38,5% jeb 17,5 PJ, bet tās īpatsvars kopējā patēriņā samazinājies par 9,3 procentpunktiem. Dabasgāzes kopējais patēriņš pērn samazinājās par 3,9%, un tās īpatsvars bija 10,5%. Savukārt AER īpatsvars 2023.gadā sasniedza 43,5%.

Naftas produktu īpatsvars kopējā patēriņā pērn bija 37,7%, bet pārējo energoresursu īpatsvars veidoja 8,3%. Kurināmās koksnes patēriņš pagājušajā gadā veidoja 33,8%. 2023.gadā salīdzinājumā ar gadu iepriekš par 3,8% ir palielinājies koksnes produktu eksports. Visiem koksnes produktiem, izņemot šķeldu, vērojams eksporta pieaugums.

Piecu gadu laikā pārveidošanas sektorā patērēto AER īpatsvars pieaudzis par 16,5 procentpunktiem un 2023.gadā sasniedza 58,4%. AER, kurus izmanto pārveidošanas sektorā, ir vietējie energoresursi: kurināmā koksne, biogāze un cita biomasa. Energoresursu patēriņš pārveidošanas sektorā salīdzinājumā ar 2022.gadu palielinājās sašķidrinātajai naftas gāzei – par 523 teradžouliem (TJ), savukārt samazinājās dīzeļdegvielai – par 487 TJ. Naftas resursu patēriņa īpatsvars pārveidošanas sektorā bija mazāks nekā gadu iepriekš.

Energoresursu galapatēriņš 2023.gadā bija 170 PJ, kas ir par 0,9% mazāk nekā 2022.gadā.

Desmit gadu laikā nav novērotas būtiskas izmaiņas energoresursu galapatēriņā, norāda statistikas pārvaldē, minot, ka lielākie energoresursu patērētāji pērn bija transports, kas patērēja 52 PJ jeb 30,6% no galapatēriņa, mājsaimniecības – 45 PJ jeb 26,4% un rūpniecība – 42 PJ jeb 24,7%. Salīdzinot ar 2022.gadu, ir pieaugums transporta un rūpniecības nozares patēriņā, bet samazinājums mājsaimniecību patēriņā. Citās nozarēs kopumā ir novērojams energoresursu galapatēriņa samazinājums, ieskaitot lauksaimniecību par 2,4% un zivsaimniecību par 15,8%.

2023.gadā degvielas patēriņš transportā salīdzinājumā ar 2022.gadu, palielinājās par 4,3%, bet piecu gadu laikā – samazinājās par 4,1% jeb 2,2 PJ.

Energoresursu patēriņš transportā 2023.gadā bija 52 PJ, bet 2022.gadā – 49,9 PJ. Dīzeļdegviela ir galvenais transportā izmantotais energoresurss un 2023.gadā salīdzinājumā ar 2022.gadu tās patēriņš transportā saglabājās nemainīgs. Piecu gadu laikā dīzeļdegvielas patēriņš transportā ir samazinājies par 0,7% jeb 232 TJ. Savukārt auto benzīna patēriņš piecu gadu laikā ir samazinājies par 19,6% un 2023.gadā bija 6,2 PJ, kas ir par 4% vairāk nekā 2022.gadā. Petrolejas veida reaktīvās degvielas patēriņš turpina pieaugt, tomēr tas vairs nav tik straujš. Salīdzinot ar 2022.gadu tas ir palielinājies par 32% jeb diviem PJ, kamēr gadu iepriekš pieaugums veidoja 83,8%.

Elektroenerģijas patēriņš transportā 2023.gadā bija 387 TJ, kas ir par 6% vairāk nekā 2022.gadā un par 10% vairāk nekā 2020.gadā. Salīdzinot ar 2022.gadu, elektroenerģijas patēriņš turpināja samazināties cauruļvadu transportā un bija par trim TJ jeb 37,5% mazāks. Savukārt elektroenerģijas patēriņa pieaugums 2023.gadā autotransportā bija 156 TJ jeb par 17,3% vairāk nekā 2022.gadā. Dzelzceļa transportā elektroenerģijas patēriņš salīdzinājumā ar 2022.gadu palielinājies par diviem TJ jeb 0,9%.

2023.gadā energoresursu patēriņš rūpniecībā bija 42 PJ, kas, salīdzinot ar 2022.gadu, ir pieaugums par 2,4%. Lielākais energoresursu patēriņš pērn bija koksnes, koka, korķu izstrādājumu ražošanas nozarē – 24,1 PJ jeb 57,4% no energoresursu patēriņa rūpniecībā. Pēdējo piecu gadu laikā naftas produktu patēriņš rūpniecībā palielinājies par 39,3%. Būtisks pieaugums bija metālu ražošanā – par 70,5%, salīdzinot ar 2022.gadu. Energoresursu gala patēriņš būvniecības nozarē 2023.gadā bija 4,2 PJ, kas ir par 10,5% vairāk nekā 2022.gadā.