Atpakaļ

Februārī notikusī naftas noplūde no Būtiņģes termināļa Latvijas videi nodarījusi vairāk nekā 9000 eiro zaudējumus

Šā gada februārī notikusī noplūde no Būtiņģes naftas termināļa Latvijas videi nodarījusi zaudējumus vairāk nekā 9000 eiro apmērā, liecina Valsts vides dienesta (VVD) veiktie aprēķini.

Šī gada 7.februārī Latvijas atbildīgie dienesti saņēma informāciju par naftas noplūdi no Būtiņģes naftas termināla Lietuvā.

Pēc noplūdes Latvijas jūras ūdeņos tika konstatēti divi piesārņojuma laukumi 0,24 kvadrātkilometru (km2) un 0,06 km2 platībā.

Kā informēja VVD sabiedrisko attiecību vadītāja Aija Jalinska, aprēķināts, ka kopējais Latvijas teritoriju sasniegušais naftas daudzums bija 0,09 kubikmetri (m3) jeb 90 litri. Ņemot vērā meteoroloģiskos apstākļus, piesārņojumu jūrā savākt nebija iespējams.

Rezultātā tika aprēķināts videi nodarītais kaitējums 9106 eiro. Vienlaikus uzņēmumam jākompensē zaudējumi, kas radušies Latvijas valstij saistībā ar reaģēšanu uz piesārņojumu. Tādējādi Latvijas Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēkiem tiks atlīdzinātas izmaksas par piesārņojuma vietas apsekošanu un novērošanu, kas kopā veidoja 823 eiro.

AB “Orlen Lietuva” kompensēs aprēķināto kaitējumu videi un zaudējumus, kas nodarīti Latvijas valstij.

VVD sadarbojas ar Lietuvas atbildīgajām institūcijām, kā arī apmeklēja Klaipēdas Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centru, lai pārrunātu rīcību konkrētajā gadījumā Būtiņģē un turpmāko sadarbību.

Pēc VVD rīcībā esošās informācijas, kopš 2001.gada no Būtiņģes termināļa notikušas sešas naftas noplūdes. Lietuvas un Latvijas speciālisti esot vienisprātis, ka, lai novērstu naftas noplūžu risku nākotnē, būtu jāstiprina vides drošības prasības termināla operāciju laikā un avāriju seku likvidēšanas kapacitāte.

Kā ziņots, pie naftas pārstrādes uzņēmumam AB “Orlen Lietuva” piederošā Būtiņģes naftas termināļa Baltijas jūrā 7.februārī, pārtrūkstot tankkuģa bojas pietauvošanās trosei, atvienojās šļūtenes savienojums un jūrā noplūda ap 1400 līdz 1800 litri naftas. Notikuma vietā Lietuvas Jūras spēku meklēšanas un glābšanas kuģis savāca ap diviem kubikmetriem ūdens-naftas maisījuma, taču daļa piesārņojuma sasniedza arī Latvijas ūdeņus.