FM: Patlaban īstenošanā ir projekti par gandrīz 90% no kopējā Latvijai pieejamā ES finansējuma 2014.-2020.gada plānošanas periodā

Līdz 2022.gada 15.februārim īstenošanā ir 2168 Eiropas Savienības (ES) fondu projekti par vairāk nekā četriem miljardiem eiro jeb jau gandrīz 90% no kopējā 4,6 miljardu Latvijai pieejamā ES finansējuma 2014.-2020.gada plānošanas periodā, liecina otrdien Ministru kabineta sēdē skatītais Finanšu ministrijas (FM) pusgada informatīvais ziņojums par ES fondu investīciju aktualitātēm.

Tajā skaitā 2021.gadā ir noslēgti 219 jauni projektu līgumi par gandrīz 405 miljoniem eiro. Projektiem kopumā ir izmaksāti trīs miljardi eiro, kas ir 65% no kopējā ES piešķīruma Latvijai.

Savukārt valsts budžetā no Eiropas Komisijas (EK) saņemti gandrīz 2,6 miljardi eiro, kas ir vairāk nekā puse no plānošanas periodā pieejamā finansējuma.

FM ziņojumā teikts, ka līdz šī gada februārim kopumā ir bijis stabils progress gan ES fondu investīcijās, gan Atveseļošanas fonda noteikto investīciju un reformu īstenošanā, gan arī Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) un Norvēģijas grantu programmās.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) norāda, ka ES fondu investīcijas ir bijušas un būs gan nozīmīgs Latvijas attīstības dzinējspēks, gan arī atspaids ekonomiskajiem izaicinājumiem, tajā skaitā jau pieredzētajā Covid-19 situācijā un jaunajā Krievijas kara pret Ukrainu realitātes ietekmē.

Tai pat laikā ministrs norāda, ka neprognozēti liels atsevišķu izmaksu pieaugums projektos, gan arī apgrūtinājumi globālajās piegādes ķēdēs var būtiski ietekmēt īpaši būvniecības projektu pabeigšanu. Tādēļ no valsts iestāžu un valdības puses tiek aktīvi izskatītas risinājumu iespējas projektu īstenotāju atbalstam, tajā skaitā rosinot EK elastīgus izņēmuma nosacījumus ārkārtas situācijā. Paralēli iestādes veic arī priekšdarbus Atveseļošanas fonda un ES fondu jaunā perioda investīcijām tautsaimniecībā.

Apjomīgākās investīcijas aizvadītajā 2021.gadā bijušas tādās jomās kā vides aizsardzība un reģionālā attīstība – 89 miljoni eiro, izglītība – 80 miljoni eiro, kā arī pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovācijas ar 74 miljoniem eiro.

Savukārt EEZ un Norvēģijas grantu līdzfinansēto investīciju jomā ir notikusi lielākā daļa projektu konkursu, un īstenošanā ir projekti un divpusējās sadarbības pasākumi par gandrīz 70 miljoniem eiro, kas ir 82% no kopā pieejamā Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas atbalsta finansējuma 85,4 miljonu eiro apmērā.

Paralēli arī norit darbs pie ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda sākšanas. ES kohēzijas politikas 2021.-2027.gadam programma, kas Latvijai paredz ES fondu investīcijas vairāk nekā 4,7 miljardu eiro apmērā, šī gada februārī ir iesniegta EK konsultācijām, lai iespējami drīz varētu nonākt līdz programmas gala versijas apstiprināšanai.

Vienlaikus izskatīšanā Saeimā nodots FM sagatavotais ES fondu 2021.-2027.gada perioda vadības likumprojekts. Kā arī atbildīgās ministrijas strādā pie likumprojektam pakārtotajiem MK noteikumiem, nodrošinot sabiedrības iesaisti jau investīciju sagatavošanas posmā.

Arī Atveseļošanas fonda plāna ieviešana ar kopējo pieejamo 1,82 miljardu eiro ES finansējumu līdz 2026.gada augustam ir sākta. Pirmo maksājuma pieprasījumu par 231 miljonu eiro Latvija gatavojas iesniegt EK šī gada otrajā ceturksnī. Tā ietvaros Latvijai jādemonstrē izpildīti deviņi reformu pasākumi likuma varas, nevienlīdzības mazināšanas un digitālās transformācijas jomās.

Šobrīd ir izpildīti jau septiņi no deviņiem rādītājiem, savukārt saskaņošanas procesā vēl ir Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu uzlabošanas un attīstības plāns 2021.-2024.gadam, kā arī vēl nepieciešams Saeimas lēmums par FM virzītajiem grozījumiem publisko iepirkumu normatīvajos aktos konkurences veicināšanai.

FM akcentē, ka Atveseļošanas fonda plānā noteikto investīciju un reformu īstenošanā atbildīgajām iestādēm jāievēro Ministru kabineta apstiprinātais laika grafiks.