Iedzīvotāji pārliecināti, ka onkoloģijai jābūt vienai no galvenajām veselības aprūpes prioritātēm

Vienlaikus tikai 37% aptaujāto piekrīt, ka onkoloģija jau šobrīd uzskatāma par vienu no galvenajām veselības aprūpes prioritātēm mūsu valstī, bet 63% tam nepiekrīt vai nespēj sniegt noteiktu atbildi.

Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas direktore Vladislava Marāne norādīja, ka pētījuma dati iezīmē krasu atšķirību starp vēlamo un reālo situāciju.

“Lai gan pārliecinošs sabiedrības vairākums uzskata, ka onkoloģijai ir jābūt vienai no galvenajām veselības aprūpes prioritātēm, realitātē to izjūt tikai 37% sabiedrības, lai gan gandrīz puse sabiedrības ir nonākusi saskarē ar onkoloģisku slimību,” viņa sacīja.

Gandrīz puse jeb 47% aptaujāto norāda, ka viņiem pašiem vai tuviem cilvēkiem ir veikti izmeklējumi vai ārstēta onkoloģiska slimība (pašiem – 9%, citiem ģimenes locekļiem vai mājsaimniecības locekļiem – 18%, citiem tuviem cilvēkiem vai paziņām – 25%). Galvenokārt šie izmeklējumi vai ārstēšana ir veikta darbspējīgām 41 līdz 65 gadus vecām personām – tā norādījuši 53% respondentu. Aptuveni tikpat cilvēku – 48% – norāda, ka nav veikti šādi izmeklējumi vai ārstēšana.

Lielākā daļa jeb 88% respondentu, kuriem pašiem vai tuviem cilvēkiem pēdējo trīs gadu laikā ir tikuši veikti izmeklējumi vai ārstēšana onkoloģisku slimību sakarā, kopumā piekrīt, ka onkoloģiskās saslimšanas kļūst par arvien būtiskāku problēmu Latvijā.

Lielākā daļa respondentu (51%) kopumā nepiekrīt, ka onkoloģisko slimību ārstēšanai Latvijā ir pieejama jaunākā terapija un 58% aptaujāto nepiekrīt, ka būtu uzlabojusies pieejamība ārstiem un onkoloģisko slimību izmeklējumiem Latvijā. Lielākā daļa jeb 75% respondentu nepiekrīt arī tam, ka onkoloģiskās slimības Latvijā tiek atklātas un ārstētas savlaicīgi.

“Aptauja parāda, ka onkoloģisko slimību savlaicīgai diagnostikai un ārstēšanai ir jāpievērš vēl lielāka uzmanība, gan uzrunājot sabiedrību, gan piešķirot lielāku budžeta finansējumu. Pēdējos gados ir bijis progress, darbojas “zaļais koridors”, ieviestas vēža skrīninga programmas, pirms gada valdība apstiprināja Onkoloģijas plānu. Tomēr, lai īstenotu plāna pasākumus, tajā skaitā palielinātu pacientu pieejamību inovatīvām zālēm, ir nepieciešams piešķirt tam paredzēto finansējumu,” uzsvēra Marāne.

Viņa piebilda, ka kopumā vēl ir ļoti daudz darāmā, lai onkoloģija patiešām kļūtu par pilnvērtīgu veselības aprūpes prioritāti, apzinoties, ka ar onkoloģiskajām saslimšanām saskaras galvenokārt darbspējīgas personas.

Gandrīz visi, tas ir, 94% respondentu ir pārliecināti, ka onkoloģisko pacientu ārstēšanai Latvijā ir jānotiek saskaņā ar Eiropas labāko praksi.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) jaunākajā pētījumā par onkoloģisko slimību ārstēšanu secinājusi, ka Latvijas vēža pacienti ir nevienlīdzīgā situācijā salīdzinājumā ar citām ES valstīm, tāpat arī Lietuvu un Igauniju. Galvenās atziņas, ko atklāj šis pētījums – Latvijā ir ierobežota piekļuve inovatīviem pretvēža medikamentiem, kā arī nepietiekama aprūpes kvalitāte. Piemēram, no 109 apskatītajiem medikamentiem vairāk nekā 40% Latvijā bija apstiprināti, bet nebija iekļauti kompensējamo medikamentu sarakstā.

Pētījumu centra “SKDS” 2023.gada augustā veiktajā aptaujā piedalījās 1005 Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji, pārstāvot visus Latvijas reģionus, vecumā no 18 līdz 75 gadiem. 48,3% no tiem bija vīrieši, bet 51,7% – sievietes. Pētījums veikts pēc starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) pasūtījuma.