Iedzīvotāju ceļojumu skaits pa Latviju pērn pieaudzis par 12,2%

Latvijas iedzīvotāji pagājušajā gadā devās 9,3 miljonos ceļojumu pa Latviju, kas ir par 12,2% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Tostarp Latvijas iedzīvotāji 2022.gadā devās 6,468 miljonos vienas dienas ceļojumu pa Latviju, kas ir par 9,8% vairāk nekā gadu iepriekš, bet par 18,3% mazāk nekā pirms pandēmijas 2019.gadā, un 2,828 miljonos vairāku dienu ceļojumu, kas salīdzinājumā ar 2021.gadu ir par 18,2% vairāk, bet salīdzinājumā ar 20219.gadu ir pieaugums par 13,1%.

Pērn Latvijas iedzīvotāji ceļojumos pa Latviju iztērēja kopumā 405,6 miljonus eiro, kas ir par 35,6% vairāk nekā 2021.gadā.

Statistikas pārvaldē norāda, ka Latvijas iedzīvotāji pagājušajā gadā vienas dienas ceļojumos visbiežāk devās uz Rīgu – uz Latvijas galvaspilsētu veikts 1,1 miljons braucienu jeb 16,8% no visiem vienas dienas ceļojumiem.

Savukārt 30% no visiem iedzīvotāju ceļojumiem galamērķis bija Pierīgas reģionā, kur populārākās apmeklētās vietas bija Jūrmala (7,6%), Ogres un Siguldas (4,2%), Tukuma (3,5%), Saulkrastu (2,8%), Limbažu (2%) un Ādažu (1,7%) novads.

Vienlaikus 16,9% braucienu veda uz Kurzemi, kur populārākie galamērķi bija Ventspils (3,7%),Talsu (3,5%), Kuldīgas (3,1%) un Dienvidkurzemes (2,2%) novads, kā arī Liepāja (2,1%) un Saldus novads (1,6%). Braucieni uz Vidzemi veidoja 13,7%, kur populārākās apmeklētās vietas bija Cēsu (4,9%), Valmieras (4%) un Madonas (2%) novads.

Tajā pašā laikā 11,7% braucienu Latvijas iedzīvotāji devās uz Zemgali, kur populārākie galamērķi bija Jelgava (2,9%), Bauskas (2,7%), Jēkabpils (1,9%), Aizkraukles un Dobeles (1,7%) novads. Savukārt uz Latgali veikti 10,9% braucienu, kur apmeklētākās bija Daugavpils (3,1%) un Rēzekne (2,5%).

Vienas dienas ceļojumos pavisam iztērēti 212,6 miljoni eiro, kas ir par 9,8% vairāk nekā gadu iepriekš.

Tostarp 34% no izdevumiem tērēti transportam, 28,4% – pirkumiem, 17,9% – ēdināšanas pakalpojumiem, 6,4% – izklaides un kultūras aktivitātēm un 13,3% – pārējiem izdevumiem. Vidējie izdevumi vienas dienas braucienā bija 32,9 eiro, palielinoties par 9,8 eiro salīdzinājumā ar 2021.gadu.

Vienas dienas braucienos pa Latviju biežāk devās sievietes (55,5%), iedzīvotāji 35-44 gadu vecumā, vidējo izglītību ieguvušie (46,9%) un nodarbinātie (67,9%).

Statistikas pārvaldē norāda, ka Rīga pērn atguva populārākā galamērķa statusu arī vairāku dienu ceļojumos, tās īpatsvars palielinājās par diviem procentpunktiem un bija 7,6%.

Populārākais braucienu galamērķa reģions, tāpat kā vienas dienas braucienos, bija Pierīga – 31,7%, sekoja Kurzeme (22,7%), Vidzeme (14,8%) Latgale (13,8%) un Zemgale (9,4%). Biežāk apmeklētās vietas bija Liepāja (5,8%), Jūrmala un Saulkrastu novads (5,5%), Limbažu (5%), Talsu (3,9%), Siguldas (3,8%) un Dienvidkurzemes (3,5%) novads.

Statistikas pārvaldē atzīmē, ka, mazinoties Covid-19 pandēmijai un kontaktēšanās ierobežojumiem, 2022.gadā iedzīvotāju biežākais vairāku dienu braucienu iemesls atkal bija radu un draugu apciemošana – 52,4% no visiem braucieniem. Sekoja atpūtas (39,2%), cits personīgs (6,2%) un darījumu (2,2%) iemesls.

Vairāku dienu ceļojumos pērn vieglo automašīnu vai motociklu izmantoja 87,3% ceļojumu, kamēr 8,8% braucienos devās ar autobusu un 3,9% – ar citu transporta vai pārvietošanās veidu.

Kopumā 2022.gadā vietējā tūrisma ceļojumos pavadīti 7,2 miljoni nakšu, kas ir par 9% vairāk nekā gadu iepriekš.

Lai arī joprojām biežāk izmantotā naktsmītne ir radu vai draugu mājoklis (55,6% braucienu), tās īpatsvars vēl nav atgriezies līmenī pirms pandēmijas (2019.gadā – 72% braucienu). Sākoties pandēmijai, 2020.gadā populārāka kļuva nakšņošana viesnīcās un līdzīgās mītnēs, kuru īpatsvars 2022.gadā sasniedza 17,3% (2019.gadā tas bija vien 10,7%). Savukārt 16,6% braucienu nakšņoja vasarnīcās jeb otrajās mājās, kas ir par 7,1 procentpunktu mazāk nekā 2021.gadā.

Pērn 51,2% braucienu, kuros nakšņoja maksas naktsmītnēs, tās tika rezervētas pie pakalpojuma sniedzēja, bet 48,8% braucienu – izmantojot tūrisma operatoru vai aģentu pakalpojumus, tostarp globālās rezervēšanas platformas, piemēram, “Booking.com” un “AirBnB”. No visām nepieciešamajām rezervācijām 55,7% tika veiktas, izmantojot interneta automātiskās rezervēšanas sistēmas vai digitālās platformas.

Vidējais uzturēšanās ilgums ceļojumā pērn bija 2,5 naktis, kas ir par 0,2 naktīm mazāk nekā 2021.gadā. Tostarp maksas naktsmītnēs Latvijas iedzīvotāji uzturējās vidēji 2,2 naktis, bet bezmaksas – 2,7 naktis.

Vairāku dienu ceļojumu kopējie izdevumi pērn bija 193 miljoni eiro, kas ir par 18,2% vairāk nekā 2021.gadā. Tostarp 27,5% tērēti transportam, 18,9% – naktsmītnēm, 16,6% – ēdināšanas pakalpojumiem, 5,2% – izklaides un kultūras aktivitātēm un 31,8% – pārējiem izdevumiem.

Vidējie izdevumi vairāku dienu vietējā tūrisma ceļojumā pērn bija 68,2 eiro, nemainoties salīdzinājumā ar gadu iepriekš. Vidējie izdevumi diennaktī bija 26,8 eiro, kas ir par 2,1 eiro vairāk nekā 2021.gadā. Vidējie izdevumi diennaktī, nakšņojot maksas naktsmītnēs, bija būtiski lielāki, proti, 61,6 eiro, savukārt nakšņojot bezmaksas jeb privātās naktsmītnēs – 17,1 eiro.

Visvairāk (34,8 eiro) diennaktī tērēja iedzīvotāji vecumā no 45 līdz 54 gadiem, bet vismazāk (16,4 eiro) seniori vecumā no 65 gadiem.

Biežāk vairāku dienu vietējā tūrisma ceļojumos pērn devās sievietes (55,3%), iedzīvotāji 35-44 gadu vecumā (24,5%), augstāko izglītību ieguvušie (49%) un nodarbinātie (73,9%).