Ieviesīs starptautisko automātisko informācijas apmaiņu par darījumiem ar kriptoaktīviem

Latvijā tiks ieviesta jauna starptautiskā automātiskā informācijas apmaiņa par darījumiem ar kriptoaktīviem, paredz valdības otrdien atbalstītie grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”.

Finanšu ministrija (FM) skaidro, ka grozījumu mērķis ir veicināt nodokļu nomaksu. Likuma izmaiņas ir arī saistītas ar grozījumiem Globālajā standartā par automātisko informācijas apmaiņu par finanšu kontiem (CRS), kuru mērķis ir paplašināt ziņojamās informācijas tvērumu, kā arī ar grozījumiem precizēti automātiskajā informācijas apmaiņā saņemtās informācijas izmantošanas mērķi.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) 2022.gadā apstiprināja kriptoaktīvu ziņošanas standartu (“Crypto-Asset Reporting Framework”, CARF), kas ir starptautisks automātiskās informācijas apmaiņas standarts. CARF paredzēta automātiska informācija apmaiņa par kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju rīcībā esošu informāciju par ienākumiem, kurus nodokļu maksātāji gūst no darījumiem ar kriptoaktīviem.

Tādējādi nodokļu administrāciju rīcībā būs informācija, kas nepieciešama nodokļu kontroles funkciju īstenošanai attiecībā uz personām, kas saņem ienākumus no darījumiem ar kriptoaktīviem, skaidro FM. Nodokļu administrācijām būs pieejama informācija par tās nodokļu rezidentu gūtajiem ieņēmumiem no darbībām ar kriptoaktīviem, kas līdz šim no nodokļu administrācijām tiek slēpta vai arī tās iegūšanas process ir smagnējs.

CARF nebūs pirmais informācijas apmaiņas standarts, norāda FM. Šobrīd informācijas apmaiņa globālā līmenī jau notiek CRS informācijas apmaiņas ietvaros. Tas ir OECD 2014.gadā izstrādāts informācijas apmaiņas standarts, un šajā sistēmā finanšu iestādes apkopo informāciju par nerezidentu finanšu kontiem un reizi gadā nosūta apkopoto informāciju tās valsts nodokļu administrācijai, kurā finanšu iestāde atrodas.

Savukārt valsts nodokļu administrācija saņemto informāciju nosūta attiecīgajai nodokļu rezidences valstij, tādējādi šīs sistēmas darbības rezultātā katra valsts saņem informāciju par tās rezidentu finanšu kontiem citu valstu finanšu iestādēs. Šobrīd CRS ir ieviesušas vairāk kā 100 jurisdikcijas. Tas nozīmē, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) saņem informāciju par Latvijas nodokļu rezidentu ārvalstīs turētiem finanšu aktīviem no plaša valstu loka.

CRS Latvijā tika ieviests 2016.gadā.

Ņemot vērā, ka kopš CRS sistēmas ieviešanas ir pagājuši desmit gadi un gan publiskais sektors, gan privātais sektors ir ieguvis pieredzi standarta darbībā, OECD veica CRS izvērtējumu, lai saprastu, kādas izmaiņas standartā būtu nepieciešamas.

Rezultātā CRS standartā iekļauti jauni digitālie finanšu produkti, kas var būt kā alternatīva tradicionālajiem finanšu aktīviem, ko tur kontos, kā arī, ievērojot CARF standarta ieviešanu, paplašināta ziņošana arī attiecībā uz kriptoaktīviem, kā arī papildināts sniedzamās informācijas saraksts, lai nodokļu administrācijas redzētu informācijas kontekstu un saņemtā informācija būtu efektīvāk izmantojama.

Eiropas Savienības Padome 2023.gada 17.oktobrī pieņēma direktīvu DAC8, lai nodrošinātu, ka dalībvalstīs harmonizētā veidā tiek ieviests gan CARF, gan grozījumi CRS. Līdz ar to bija nepieciešami grozījumi likumā, ieviešot CARF standartu un nodrošinot CRS informācijas apmaiņas turpmāku darbību, skaidro FM.

Lai Latvija varētu piedalīties CARF informācijas apmaiņā globālajā līmenī, Latvijas kompetentā iestāde noslēgusi kompetento iestāžu līgumu. Daudzpusējais kompetento iestāžu līgums tika noslēgts, pamatojoties uz Konvenciju par savstarpējo administratīvo palīdzību nodokļu jomā (Daudzpusējā konvencija), kur ir paredzēta iespēja līgumslēdzēju valstu kompetentām iestādēm vienoties par automātiskas informācijas apmaiņu attiecībā uz savstarpējas vienošanās ceļā noteiktiem gadījumiem un procedūrām.

Tādējādi kompetento iestāžu līgums būtībā konkretizē tiesības un pienākumus, kas jau šobrīd izriet no Daudzpusējās konvencijas. Daudzpusējās konvencijas izpratnē par Latvijas kompetento iestādi ir uzskatāma FM vai tās pilnvarotais pārstāvis.

Lai ieviestu CARF, likumprojektā ir ietverts vispārīgs pienākums nodokļu maksātājiem, kas ir kriptoaktīvu pakalpojuma sniedzēji, iestājoties nodokļu normatīvajos aktos minētajiem nosacījumiem, sniegt informāciju par darījumiem ar kriptoaktīviem.

Tāpat likuma grozījumos iekļauts deleģējums Ministru kabinetam noteikt detalizētu regulējumu, tostarp par nosacījumiem, kuriem iestājoties ir jāsniedz informācija par darījumiem ar kriptoaktīviem, informācijas apmaiņas kārtību, sniedzamās informācijas apjomu, kā arī ieviesta atbildība par regulējuma pārkāpumiem.

Savukārt, lai pārņemtu DAC8 prasības, kas attiecas uz grozījumiem CRS, likumprojekts CRS tvērumā ievieš jaunus finanšu aktīvu veidus – elektroniskā nauda, centrālās bankas digitālā valūta un kriptoaktīvi.