IKVD: Skolu direktoriem vairāk laika būtu jāvelta līderībai mācīšanas un mācīšanās jautājumos, nevis saimniekošanai

Lai mainītu mācīšanās ieradumus, nepieciešama izglītības iestāžu vadītāju līderība, taču ikdienas administratīvie pienākumi ierobežo viņu iespējas fokusēties uz mācību procesa pilnveidi, norāda Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD).

UNESCO Globālā izglītības monitoringa ziņojuma “Līderība izglītībā” atklāšanas pasākumā IKVD Izglītības kvalitātes nodrošināšanas departamenta direktors Rolands Ozols aicināja domāt, kā no esošajiem pārvaldības modeļiem pāriet uz skolu kā mācīšanās organizāciju.

Viņš norādīja, ka izglītības iestādēm nereti trūkst izpratnes par mūsdienīgām komandas vadības pieejām, tāpēc tās turpina darboties pēc agrāk efektīviem principiem, kas mūsdienās jau kavē rezultātu sasniegšanu.

IKVD pārstāvis sacīja, ka izglītības iestāžu vadītājiem ir nepieciešams vairāk laika līderībai mācīšanas un mācīšanās jautājumos, nevis saimniekošanai. Viņš norādīja uz nepieciešamību pēc valsts līmeņa risinājuma izglītības iestāžu vadības līderības un kapacitātes stiprināšanai, tostarp datos balstīts atbalsts skolu vadībai. Tāpat izglītības iestādēm jābūt pieejamam noteiktam valsts un pašvaldību atbalsta pakalpojumu “grozam”.

Veiksmīgākas un sekmīgākas izglītības iestādes spēj atrast labu sadarbību ar audzēkņu vecākiem, piebilda Ozols. Izglītības iestāžu vadītāji, kuri ir spēcīgāki kā personības, spēj daudz pamatotāk aizstāvēt savu viedokli un argumentēt par mācību procesu.

“Ir jāatzīst, ka ne vienmēr mēs esam fleksibli [sadarbības] formās un ne vienmēr arī vecāki prot noturēt robežu, strādājot ar izglītības iestādēm, un sāk [tās] pārkāpt. [..] Šobrīd mēs savā ziņā esam pārkāpuši robežu, kur lietas, kas saistās ar profesionālu mācīšanas un mācīšanās procesu, jau tiek iztirzātas ļoti neprofesionālā līmenī,” viņš sprieda.

Augsts vadītāju kvalitātes novērtējums ir aptuveni pusei izglītības iestāžu ar pozitīvu klimatu, liecina IKVD apkopotā informācija. Šajās skolās labi tiek īstenots audzināšanas darbs, kā sistēma ieviesta sociāli emocionāla mācīšanās un ir vairāk pieejams atbalsta personāls.

Turpretim skolu vadītāji, kuru izglītības iestādēs ir augsts vardarbības līmenis, bieži saskaras ar pašvaldību dienestu pasīvu iesaisti, norādīja Ozols. Pat ja skola pēc ilgstoša darba ar bērnu vēršas pie pašvaldības, tās dienesti to mēdz neuztvert kā prioritāti, uzskatot, ka skolai pašai jātiek galā. Tāpat dienesti kūtri iesaistās, ja jaunietis nāk no sociāli labvēlīgas ģimenes. Ja arī starpinstitucionālā sadarbība nespēj atrisināt situāciju, skolas direktors “paliek absolūti viens”.

IKVD arī novērojis, ka skolās ar augstu vardarbības līmeni nav vienota redzējuma, kas ir krīzes situācija un kāda rīcība nepieciešama.

Līdztekus IKVD pārstāvis norādīja, ka “spēcīgs atbalsts” nepieciešams arī jaunajiem skolu direktoriem, jo ne vienmēr pirms tam apgūtais noder praksē. Viņš vērsa uzmanību, ka jaunie skolu direktori mēdz pamest darbu, nostrādājot amatā tikai gadu vai divus, jo nav varējuši veiksmīgi sadarboties ar jau izveidojušos vadības komandu.

Tāpat viņš pauda, ka ne visi var kļūt par labiem izglītības iestāžu vadītājiem. “Tu vari būt lielisks pedagogs, tu vari būt lielisks direktora vietnieks, bet mums ir jāatzīst, ka nebūt ne visi pedagogi vai direktora vietnieki, vai metodiķi pēc tam kļūst par lieliskiem direktoriem un izglītības iestāžu vadītājiem,” sacīja Ozols.