Īpaši aizsargājamās dabas teritorijās sāksies mežsaimnieciskās darbības liegums

No 15.marta līdz 31.jūlijam īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās (ĪADT) visā Latvijā būs spēkā mežsaimnieciskās darbības liegums, aģentūru LETA informēja Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) vecākā komunikācijas speciāliste Ilze Reinika.

Šajā periodā atļauts veikt tikai meža ugunsdrošības un ugunsdzēsības pasākumus, kā arī bīstamo koku ciršanu un novākšanu. Izņēmums, saņemot DAP rakstisku atļauju, ir kokmateriālu izvešana augsnes sasaluma apstākļos.

Lai nodrošinātu putnu netraucētu ligzdošanu, DAP valsts vides inspektori noteiktajā periodā pastiprināti uzraudzīs meža darbus īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās.

Mežsaimnieciskās darbības liegums attiecas uz visām īpaši aizsargājamajās dabas teritorijām, kurām nav izstrādāti teritorijas individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi.

DAP Latgales reģionālās administrācijas direktore Anda Zeize skaidro, ka lieguma laiks atbilst putnu mazuļu perēšanas un audzināšanas laikam dabā. Mežizstrādes darbi šajā laikā var tieši iznīcināt ligzdas, perējumu, kā arī putnu mazuļus, kas vēl nav spējīgi aizbēgt briesmu gadījumā. Papildu tam mežizstrāde rada lielu troksni, kas biedē ligzdojošos putnus. Rezultātā tie atstāj ligzdas, izperētās olas atdziest un aiziet bojā. Tieši tādēļ īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kuru izveides mērķis ir saglabāt konkrētajā vietā bagātīgi koncentrējušās dabas vērtības, tostarp putnus, ir šāda normatīvā regulējuma prasība. Jāņem vērā, ka šogad klimata pārmaiņu ietekmē putnu ligzdošana ir iesākusies agrāk, uzsver Zeize.

Iepriekšminēto noteikumu pārkāpšanas gadījumā var tikt piemērots naudas sods – fiziskai personai no 30 līdz 1000 eiro, juridiskai personai pat līdz 2400 eiro.

Lai arī liegums attiecas uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, saudzēt putnus ligzdošanas periodā var ikviens meža īpašnieks, plānojot mežizstrādes apsaimniekošanas darbus līdz 15.martam vai atsākt no augusta, aicina DAP.

Pašlaik Latvijā izveidotas 723 īpaši aizsargājamajās dabas teritorijas, kuras atkarībā no to izveides mērķa iedala astoņās grupās: nacionālie parki, biosfēras rezervāts, dabas parki, aizsargājamo ainavu apvidi, dabas liegumi, dabas rezervāti, dabas pieminekļi jeb alejas, dendroloģiskie stādījumi, ģeoloģiskie vai ģeomorfoloģiskie objekti un aizsargājamās jūras teritorijas.