Visvaldis, Nameda, Ritvaldis, Ritums
Iesūti
Atpakaļ

2022./2023. akadēmiskajā gadā mazākais studijās uzņemto un studējošo skaits pēdējos 10 gados

2022./2023. akadēmiskajā gadā augstāko izglītību apgūst 75,4 tūkstoši studējošo, kas ir par 2,6% mazāk nekā iepriekšējā gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati.

2022./2023. akadēmiskajā gadā Latvijas augstākās izglītības iestādēs uzņemti 26,4 tūkstoši studenti, kas ir mazākais uzņemto studentu skaits pēdējo desmit gadu laikā un par 8,9% mazāk nekā iepriekšējā akadēmiskajā gadā. Puse uzņemto studentu (53,6%) uzsākuši studijas bakalaura līmeņa programmās, 23,5% – maģistra, 20,2% – koledžas, savukārt 2,7% – doktora līmeņa programmās. Uzņemto studentu vidū joprojām vairāk ir sieviešu – 14,9 tūkstoši jeb 56,3% no kopējā uzņemto skaita. Vairāk nekā puse uzņemto studentu (57%) studijas ir uzsākuši par personīgajiem līdzekļiem, savukārt 43% – par valsts budžeta līdzekļiem. Lielākais par personīgajiem līdzekļiem uzņemto studentu īpatsvars ir sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību programmās (84,2%), bet par valsts budžeta līdzekļiem – inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības studiju programmās (74,8%).

2022.gadā1 grādu vai kvalifikāciju ieguva 13,4 tūkstoši studentu – par 1 285 jeb 8,7% mazāk nekā 2021.gadā, kas ir zemākais rādītājs pēdējo desmit gadu laikā. Vairāk nekā trešdaļa (34,5% jeb 4,6 tūkstoši) ieguva grādu sociālajās zinātnēs, komerczinībās un tiesībās un 18,8% jeb 2,5 tūkstoši – veselības aprūpes un sociālās labklājības jomās. Studijas inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības programmās beidza 1,5 tūkstoši jeb 11,5% no kopējā absolventu skaita. Kopš 2010.gada absolventu skaits Latvijas augstskolās ir sarucis gandrīz divas reizes.

Uzņemto studentu skaita kritums gandrīz visās nozarēs

Salīdzinot ar iepriekšējo akadēmisko gadu, uzņemto studentu skaits ir samazinājies gandrīz visās nozarēs, izņemot dabaszinātnes, matemātiku un informācijas tehnoloģijas, kur tas pieaudzis par 5,6%. Vislielākais uzņemto studentu skaita samazinājums ir pakalpojumu (-15,4%), sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību (-14,3%) un inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības (-12,2%) studiju programmās. Līdzīgi kā iepriekšējos gados, vairāk nekā trešdaļa jeb 8,9 tūkstoši uzņemto studentu izvēlējās apgūt sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības, tomēr šis ir mazākais uzņemto studentu skaits šajās programmās pēdējo 20 gadu laikā. Otrā populārākā izvēle jaunajiem studentiem bija veselības aprūpe un sociālā labklājība (4,5 tūkstoši jeb 17,1% no kopskaita) un trešā – inženierzinātnes, ražošana un būvniecība (14,0%). Vismazākais uzņemto studentu skaits bija izglītības (6,0% jeb 1,5 tūkstoši studentu) un lauksaimniecības (1,6% jeb 417 studenti) studiju programmās.

Mazākais kopējais studējošo skaits pēdējo 10 gadu laikā

Kopējais studējošo skaits Latvijā gadu no gada samazinās. Salīdzinājumā ar iepriekšējo akadēmisko gadu kopējais studējošo skaits (75,3 tūkstoši) ir samazinājies par diviem tūkstošiem, savukārt pēdējo piecu gadu laikā – par 6,2 tūkstošiem jeb 7,7%. Koledžas līmeņa programmās studē 12,9 tūkstoši, bakalaura – 43,1 tūkstoši, maģistra – 16 tūkstoši, savukārt doktora līmeņa programmās – 3,3 tūkstoši studentu.

Lielākais sieviešu īpatsvars ir izglītības studiju programmās, vīriešu – inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības jomā

Visvairāk studējošo joprojām ir sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību programmās, kuras apgūst 25,1 tūkstotis jeb trešdaļa no kopējā studentu skaita (sieviešu īpatsvars – 61,4%), tomēr šajās programmās, salīdzinot ar iepriekšējo akadēmisko gadu, ir lielākais studentu skaita samazinājums – 934 studenti jeb 46,5% no kopējā studentu skaita samazinājuma visās programmās.

Joprojām vairāk nekā puse studējošo ir sievietes – 57,6% (43,4 tūkstoši) no studējošo kopskaita. Lielākais sieviešu īpatsvars ir izglītības studiju programmās (91,8% jeb 4 tūkstoši), kurās kopā studē 6,3% jeb 4,7 tūkstoši studentu. Salīdzinot ar iepriekšējo akadēmisko gadu, studentu skaits izglītības studiju programmās ir samazinājies par 400 jeb 7,8%. Augsts sieviešu īpatsvars ir arī veselības aprūpes un sociālās labklājības programmās – 80,3% jeb 11 tūkstoši, kurās kopā studē 18,3% jeb 13,7 tūkstoši. Salīdzinot ar iepriekšējo akadēmisko gadu, studentu skaits ir palielinājies par 2,1% jeb 292 studentiem.

Lielākais vīriešu īpatsvars nemainīgi ir inženierzinātnes, ražošanas un būvniecības studiju programmās – 75,5% jeb 7,8 tūkstoši studentu. Tajās kopā studē 13,8% jeb 10,4 tūkstoši, kas ir par 699 jeb 6,3% mazāk nekā iepriekšējā akadēmiskajā gadā. Liels vīriešu īpatsvars ir arī dabaszinātņu, matemātikas un informāciju tehnoloģiju programmās – 71,4% jeb 5 tūkstoši studentu. Šīs programmas kopā apgūst 11,1% jeb 8,3 tūkstoši jeb no visiem studentiem, un tas ir par 534 jeb 6,7% vairāk. 2022./2023. akadēmiskajā gadā liels studentu skaita samazinājums (par 758 studentiem jeb 12,1%) bija pakalpojumu studiju programmās – tās apgūst 7,3% jeb 5 tūkstoši studentu, no kuriem vairāk nekā puse ir vīrieši.

Latvijā studē 10 tūkstoši mobilo studentu

Šajā akadēmiskajā gadā uzņemti 4 tūkstoši mobilo studentu, kas ir par 213 studējošajiem vairāk nekā gadu iepriekš. Tomēr pirmspandēmijas līmenis joprojām nav sasniegts, un uzņemto mobilo studentu skaits ir par piektdaļu mazāks nekā 2019./2020. akadēmiskā gada sākumā. Pašlaik Latvijā studē 10 tūkstoši mobilo studentu, kas ir par 2,7% vairāk nekā pērn un gandrīz divreiz vairāk nekā 2014.gadā, kad sāka apkopot statistiku par mobilajiem studentiem.

Vairākums mobilo studentu ir no valstīm ārpus Eiropas Savienības, lielākā daļa – vīrieši

Lielākā daļa mobilo studentu (71,8%) iepriekšējo izglītību ir ieguvuši ārpus Eiropas Savienības (ES), turklāt gandrīz divas trešdaļas no mobilajiem studentiem ir vīrieši. Vairāk nekā puse mobilo studentu iepriekšējo izglītību ir ieguvuši Indijā, Uzbekistānā, Ukrainā un Vācijā. Starp tiem, kuri iepriekšējo izglītību ieguvuši Vācijā, vairāk nekā puse (58,2%) ir sieviešu, savukārt no Indijas, Uzbekistānas un Ukrainas Latvijā ieradušies studēt pārsvarā vīrieši (attiecīgi 82,4%, 83,0% un 68,6%).

Visvairāk mobilo studentu (2,6 tūkstoši) studē Rīgas Stradiņa universitātē, no kuriem 80% iepriekšējo izglītību ir ieguvuši kādā no ES valstīm, un gandrīz visi studē veselības aprūpes un sociālās labklājības studiju programmās. Salīdzinājumam Latvijas Universitātē puse no mobilajiem studentiem iepriekšējo izglītību ieguvuši ES valstīs, bet Rīgas Tehniskajā universitātē – vien 1,5%. Kopumā šajās trīs universitātēs studē 5,6 tūkstoši jeb 55,3% no kopējā mobilo studentu skaita.

Mobilie studenti no ES valstīm visbiežāk studē maģistrantūrā

Puse (51,7%) no mobilajiem studentiem studē maģistra līmeņa, savukārt 45,3% – bakalaura līmeņa programmās. No mobilajiem studentiem, kuri iepriekšējo izglītību ieguvuši ES valstīs, 85,3% studē maģistra līmeņa studiju programmās. Mobilie studenti visbiežāk apgūst sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības (39,1%), kā arī veselības aprūpes un sociālās labklājības programmas (29,4%). Lielākā daļa mobilo studentu, kuri iepriekšējo izglītību ieguvuši ES valstīs, studē veselības aprūpes un sociālās labklājības programmās (76,9%).

Gandrīz puse no kopējā studējošo skaita studē trīs lielākajās Latvijas augstskolās

Šajā akadēmiskajā gadā studijas norit 52 augstākās izglītības iestādēs (28 augstskolās un 24 koledžās), kas ir par vienu augstskolu mazāk nekā iepriekšējā gadā. Valsts augstskolās un koledžās studē 77,7% no kopējā studējošo skaita, savukārt privātajās izglītības iestādēs – 22,3%. Trīs lielākajās Latvijas augstskolās (Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte un Rīgas Stradiņa universitāte) studē puse (50,3%) no visiem studentiem. Kopumā 24 augstākās izglītības iestādēs studējošo skaits ir mazāks par tūkstoti, un 12 augstākās izglītības iestādēs tas ir mazāks par 200.

2022./2023. akadēmiskajā gadā doktora līmeņa studijas Latvijā piedāvā 19 augstākās izglītības iestādes. Tajās studē 3 277 doktoranti, tai skaitā, 1 999 sievietes un 1 278 vīrieši. Nedaudz mazāk nekā puse (44,7%) studē veselības aprūpes un sociālās labklājības jomā, savukārt gandrīz piektdaļa (18,8%) studē sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību jomā.

Plašāka informācija par aktuālajiem augstākās izglītības statistikas rādītājiem pieejama oficiālās statistikas portāla sadaļā “Augstākā izglītība”.

1 Studenti, kas grādu vai kvalifikāciju ieguva no 2021.gada 1.oktobra līdz 2022.gada 30.septembrim.

2 Mobilie studenti ir personas, kuras iepriekšējo izglītību ieguvušas ārpus Latvijas un Latvijā studē ar mērķi iegūt noteikta līmeņa augstāko izglītību (grādu vai kvalifikāciju).