Nikolajs, Niklāvs, Niks, Nikola
Iesūti
Atpakaļ

Atzīst par prettiesisku Rīgas Stradiņa universitātes lēmumu pretendentu atlasē studijām rezidentūrā

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 21.oktobrī atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru atzīts, ka Rīgas Stradiņa universitāte ir pārkāpusi tiesību principus un līdz ar to nav nodrošinājusi taisnīgu pretendentu atlasi maksas studijām universitātes otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmā.

Izskatāmajā lietā pieteicējs bija iesniedzis pieteikumu maksas studijām Rīgas Stradiņa universitātes otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmā “Rezidentūra medicīnā”, specialitātē “Plastikas ķirurgs” 2016./2017.akadēmiskajā gadā. Ar universitātes Uzņemšanas komisijas lēmumu tika apstiprināti uzņemšanas konkursa rezultāti. Atbilstoši šā lēmuma pielikumā norādītajam iegūto punktu skaitam pieteicējs ierindojās trešajā vietā un neguva tiesības studēt izvēlētajā specialitātē, jo tajā tika uzņemti divi reflektanti. Universitāte norādīja, ka divas maksas studiju vietas attiecīgajā specialitātē noteiktas ar universitātes rektora rīkojumu. Pieteicējs vērsās administratīvajā tiesā, lūdzot atzīt universitātes lēmumu par prettiesisku, jo uzskatīja, ka pastāv šaubas par konkursa godīgu norisi.

Apgabaltiesa bija konstatējusi, ka maksas studiju vietu skaits nebija noteikts ar rektora rīkojumu. Senāts atzina, ka studiju vietu skaita noteikšana nav tikai formāla darbība. Pirmkārt, universitātes noteikumos bija paredzēts, ka universitāte noteiks maksas studiju vietu skaitu. Šo noteikumu ievērošana sekmē pretendentu uzticēšanos universitātei un konkursa godīgumam, jo apliecina, ka pretendenti var paļauties, ka konkurss kopumā notiks universitātes noteikumos paredzētajā kārtībā. Otrkārt, studiju vietu skaita noteikšana bija svarīga arī tādēļ, lai pretendenti varētu atbilstoši plānot savu rīcību. Ja ir zināms studiju vietu skaits, tad pretendenti var izvērtēt savas izredzes konkursā un attiecīgi var izlemt, vai pieteikties, vai nepieteikties rezidentūras studijām. Tāpat, zinot studiju vietu skaitu un izvērtējot savas izredzes konkursā, pretendenti var izlemt, vai pieteikties studijām tikai vienā specialitātē vai divās specialitātēs.

Tāpat Senāts secināja, ka apgabaltiesa pārsūdzēto lēmumu atzina par prettiesisku ne tikai tāpēc, ka universitāte nebija formāli rakstveidā fiksējusi noteikto studiju vietu skaitu, bet arī tāpēc, ka tika konstatēti papildu apstākļi, kas pastiprina šaubas par konkursa godīgu norisi. Apgabaltiesa, izvērtējot universitātes sniegtos paskaidrojumus un pierādījumus, secināja, ka vispār nav konstatējams, kad tika noteikts konkrēts studiju vietu skaits. Senāts norādīja, ka šis apstāklis ir vērtējams kopsakarā ar citiem apgabaltiesas konstatētajiem apstākļiem – to, ka universitāte savā lēmumā iekļāva nepatiesu informāciju, ka maksas studiju vietu skaits specialitātē “Plastikas ķirurgs” bija noteikts jau februārī ar universitātes rektora rīkojumu, lai arī vēlāk tiesas procesa laikā universitāte atzina, ka maksas studiju vietu skaits tomēr rektora rīkojumā nebija noteikts; tiesas procesa laikā tiesai tika iesniegti divi viena un tā paša universitātes rektora rīkojuma varianti, kur vienā bija norādīts maksas studiju vietu skaits specialitātē “Plastikas ķirurgs”, bet otrā nebija norādīts.

Senāts spriedumā norāda, ka necaurskatāmā vietu skaita noteikšanas procedūra kopsakarā ar nepatiesas informācijas sniegšanu par vietu skaita noteikšanas brīdi un veidu var radīt šaubas par konkursa atbilstību procesuālā taisnīguma principam, tiesiskās noteiktības principam, patvaļas aizlieguma principam, tiesiskās paļāvības principam un labas pārvaldības principam un līdz ar to arī šaubas par taisnīgu atlasi kopumā. Turklāt necaurskatāmā procedūra būtiski apgrūtina pretendentam iespēju pierādīt, ka vietu skaits varētu būt speciāli pielāgots, lai neuzņemtu kādu konkrētu pretendentu, un tas var radīt arī šaubas par universitātes objektivitāti.