Liepājā jau mācību gada sākumā izglītības iestāžu vadītājiem uzdots gādāt par valsts valodas prasmju pilnveidi pedagogiem

Liepājā jau mācību gada sākumā izglītības iestāžu vadītājiem uzdots gādāt par valsts valodas prasmju pilnveidi pedagogiem, informēja Liepājas Izglītības pārvaldes vadītājas palīdze komunikācijas jautājumos Renāte Meļķe.

Liepājas Izglītības pārvalde jautājumu par pedagogu valsts valodas zināšanām aktualizējusi jau mācību gada sākumā skolu un pirmsskolu pieņemšanās un vērsuši uzmanību iestāžu vadītajiem, kritiski izvērtēt situāciju un organizēt izglītības procesu tā, lai pedagogi būtu gatavi pārejai uz mācību procesu latviešu valodā.

Izglītības pārvalde sadarbībā ar Latviešu valodas aģentūru gan 2021.gadā, gan 2022.gadā trijām grupām organizēja kursus skolotājiem, pirmsskolas skolotājiem un skolotāju palīgiem. Patlaban pirmsskolas skolotājiem notiek 60 stundu kursi “Metodikas un latviešu valodas prasmju pilnveides kurss pirmsskolas pedagogiem (rotaļnodarbības latviski)”, norādīja Meļķe.

Viņa piebilda, ka skolotāji, kuri ir gatavi nākotnē strādāt skolā, arī paši meklē risinājumus, piemēram, Liepājas 7.vidusskolas skolotāji organizē neformālas sarunas sadarbībā ar Izglītības attīstības un metodiskā atbalsta centra Personības un izaugsmes nodaļu, lai stiprinātu savas valodas prasmes.

Pašlaik Valsts valodas centra pārbaudes notiek Liepājas 3.pamatskolā un Liepājas pirmsskolas izglītības iestādē “Liesmiņa”.

Meļķe uzsver, ka Liepājas Izglītības pārvaldei pašlaik nav indikāciju, ka nepietiekamu valodas prasmju dēļ pedagogi varētu neturpināt darbu.

Kā vēstīts, pērn par valsts valodas nezināšanu administratīvi sodīti 166 pedagogi.

Valsts valodas centra (VVC) Valodas kontroles departamenta vadītāja Madara Rēķe informēja, ka pērn VVC valsts valodas lietojuma atbilstību ir pārbaudījis 982 pedagogiem un 31 profesionālās izglītības pedagogam.

Visvairāk administratīvo sodu par valsts valodas nelietošanu profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamajā apjomā piemēroti pedagogiem izglītības iestādēs Rīgā.

Kā norādīja Rēķe, tas skaidrojams ar to, ka Rīgā ir vislielākais izglītības iestāžu skaits valstī.

Konstatēto pārkāpumu īpatsvars nav liels – vidēji ap 10%. Atsevišķās Rīgas mikrorajonu pirmsskolas izglītības iestādēs šis pārkāpumu īpatsvars gan ir līdz 30%.

Valdība pērn oktobrī lēma piešķirt 35 856 eiro atbalsta pasākumu īstenošanai izglītības iestādēm un pedagogiem, lai šogad nodrošinātu pāreju uz mācībām valsts valodā.

Latviešu valodas aģentūras īstenoto atbalsta pasākumu kopumā 2022./23.mācību gadā plānots sniegt papildu atbalstu pirmsskolas pedagogiem, piedāvājot 60 stundu metodikas un latviešu valodas prasmes pilnveides kombinētos kursus “Rotaļnodarbības latviski” un izglītojot vismaz 320 pirmsskolas pedagogus. Tādējādi paredzēts risināt jautājumu par latviskās vides nodrošināšanu pirmsskolā un nodrošinot pakāpenisku, secīgu un konsekventu pāreju uz mācībām latviešu valodā.

Plānota arī profesionālā pilnveide pirmsskolas pedagogiem latviskas vides veidošanā un integrētas latviešu valodas apguvē, īpaši piecu līdz sešu gadīgo bērnu pirmsskolas pedagogiem, kā arī metodikas un latviešu valodas prasmes pilnveide pirmsskolas pedagogiem latviskās vides nostiprināšanā un latviešu valodas prasmes pilnveidē profesionālajām vajadzībām.

IZM vērtējumā, latviešu valodas aģentūras plānoto pasākumu rezultāti sekmēs pirmsskolas pedagogu latviešu valodas prasmi, lai sākot ar 2023.gada 1.septembri, kad pirmsskolas izglītība tiks īstenota valsts valodā, pedagogi būtu sagatavoti īstenot vispārējās pirmsskolas izglītības programmas un speciālās pirmsskolas izglītības programmas tikai latviešu valodā, nodrošinot galveno pirmsskolas izglītības mērķi – sagatavošanos pamatizglītības ieguvei.