LIZDA un IZM vēl nav vienojušās par jaunu streika izlīgšanas komisijas tikšanās laiku

 Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībai (LIZDA) vēl nav izdevies vienoties par jaunu tikšanās laiku ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM), lai spriestu par arodbiedrības prasību apmierināšanu un plānotā streika pārtraukšanu, aģentūrai LETA pastāstīja LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Iepriekš bija plānots, ka komisija, kas strādās pie LIZDA prasības sabalansēt pedagogu darba slodzi, sāks darbu pirmdien, 29.augustā.

Ministrija piektdien paziņojusi, ka tās pārstāvji šajā dienā tikties nevarēs, tādēļ LIZDA apzinājusi arodbiedrības dalībnieku iespējas tikties ar ministrijas pārstāvjiem citā laikā.

LIZDA nosūtījusi IZM trīs citus iespējamo tikšanos laikus, un gaida atbildi no ministrijas.

Kā ziņots, LIZDA, pamatojoties uz 22.augustā saņemto atbildes vēstuli no IZM, kas neapmierināja tās izvirzītās prasības, lūdza veidot izlīgšanas komisiju. To vadīs Vanaga, un tā pārstāvēs arodbiedrības biedru intereses streika sarunās ar nozares pārvaldes institūciju un valsts amatpersonām.

Kā skaidro LIZDA, ja izlīgšanas komisijas darba rezultāts būs neapmierinošs, tiks organizēts izglītības un zinātnes nozaru darbinieku beztermiņa streiks no 19.septembra.

Pirmajā izlīgšanas komisijas tikšanās reizē LIZDA lūdz IZM rast iespēju sniegt skaidrojumu par IZM veiktajiem aprēķiniem, kas atsūtīti 22.augustā, kā arī rast iespēju panākt vienošanos par darba samaksas izmaksu streika laikā darbiniekiem, kas piedalās streikā, un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšanu par šiem darbiniekiem, kā to nosaka par iespējamu Streika likums.

LETA jau ziņoja, ka LIZDA plānotais pedagogu streiks sāksies 19.septembrī. Arodbiedrība paredz, ka streika plānošana un pats streiks tiks pārtraukts tikai pēc valdības lēmuma apmierināt LIZDA izteiktās divas prasības.

Viena no prasībām ir sabalansēta darba slodze. Arodbiedrība nepiekrīt Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvājumam, ka darba slodzi sabalansēs līdz 2028.gadam. Šis process esot pārāk ilgs, un to nevarot atļauties ar līdzšinējām problēmām.

Savukārt otrā prasība ir panākt, lai valdība pildītu spēkā esošo Izglītības likuma normu par pedagogu atalgojuma grafiku, to saskaņojot ar algas aprēķina principiem.