Nozares eksperts: STEM disciplīnas nav atradušas vietu politiskajā darba kārtībā

Lai gan ir partiju saukļi par nepieciešamību mainīt izglītības sistēmu, tomēr STEM jeb eksakto zinātņu disciplīnas nav atradušas vietu politiskajā darba kārtībā,  skaidro Latvijas farmācijas uzņēmuma “Kalceks” valdes loceklis Kaspars Kuprevičs.

Viņš arī norāda, ka, lai gan ir partiju saukļi par nepieciešamību mainīt izglītības sistēmu un saturu, tomēr STEM disciplīnas nav atradušas vietu politiskajā darba kārtībā.

Kā skaidro Kuprevičs, šāda aksioma ir bijusi aktuāla ne vien pirms 13.Saeimas vēlēšanām, bet arī vēl joprojām. “Tikai piecas minūtes pirms balsojuma par nākamo sasaukumu deputātu redzeslokā nonāca eksakto zinātņu aktualitātes un vispārējās izglītības problemātikas, cenšoties steigā apmierināt pedagogu prasības un sabiedrības neizpratni”, skaidro Kuprevičs.

Kuprevičs atzīmē, ka STEM priekšmetu nozīmi var salīdzināt arī starp Eiropas valstīm. Būtiska atpalicība ir apzināta valstīs, kur vērojams 13 jomas speciālisti uz 1000 iedzīvotājiem. To vidū ir arī Latvija, aiz kuras atrodas tikai trīs valstis – Malta, Kipra un Luksemburga.

Kuprevičs norāda, ka eksakto zināšanu trūkums valstī pierāda arī aizvadīto gadu norises, sākot ar sabiedrības šaubām par vakcīnu pret Covid-19 līdz dezinformācijas avotu patēriņam un populistisku politisko ideju atbalstam.

Kuprevičš uzskata, ka statistiku negatīvi papildina jauniešu interese par studijām STEM jomā, kas ir samērā maza, turklāt šajā jomā ir saskatāms liels studējošo atbirums.

“Viens no iemesliem ir centralizēto eksāmenu rezultāti. Ja 2019.gadā vidējais rezultāts ķīmijā sasniedza gandrīz 63%, tad kopš tā mirkļa ir piedzīvota lejupslīde. Šobrīd rādītājs svārstās ap 55%. Līdzīga tendence paveras fizikā un bioloģijā. Salīdzinot ar 2020.gadu, eksāmenu rezultāti kopumā varbūt ir nedaudz augstāki, bet jāņem vērā, ka izvēles eksāmenu kārtotāju skaits ir neliels, kas ietekmē vidējo rezultātu,” uzsver Kuprevičs.

Kuprevičs norāda, ka tieši pedagogi var kļūt par noteicošo faktoru, kas raisa skolēnos vēlmi izvēlēties konkrētus studiju virzienus. Mācību spēka attieksmes klasē un sniegtie padomi tieši ietekmējot cilvēku lēmumu studēt STEM virzienus augstskolā.

Tomēr Kuprevičs arī norāda, ka pedagogiem ir sarežģīti ieinteresēt skolēnus, īpaši laikmetā, kad ir izplatīta viedtālruņu un citu ierīču izmantošana. Sabiedrībā kopumā valdot maldīgs pieņēmums par to, ka STEM priekšmeti ir garlaicīgi.

“Preventīva metode, kas risinātu šo problēmu, ir jau agrā vecumā ieaudzināta interese par zinātnisko izpēti un atklājumiem. Pedagogiem ir iespēja integrēt STEM disciplīnas mācību programmā, palīdzot izkopt zināšanu bāzi un zinātkāri par apkārtējo pasauli,” uzskata Kuprevičs.

Kuprevičs saprot, ka pedagogi nevar novērst sistēmiskās barjeras, jo vairumam skolotāju ir neprognozējami liela darba slodze, kas ne vienmēr ļauj atvēlēt pietiekami laika uztveramu un atraktīvu STEM mācību stundu plānošanai.

Savukārt skolēniem, pēc Kupreviča domām, zinātne nešķiet saistoša, ja tā nav kontekstā ar reālo pasauli. “Ja visas darbības un jēdzieni netiek efektīvi ilustrēti, zinātne liekas abstrakta un bezjēdzīga,” norādija Kuprevičs. Tādēļ esot vajadzīgas praktiskās nodarbības, kur tiek skaidrotas definīcijas un radīta vide, kurā skolēniem ir vieglāk izveidot saikni starp saviem novērojumiem un teoriju.

Praktiskais darbs arī sniedzot iespēju piedalīties diskusijās, strādāt komandās, komunicēt un sadarboties ar vienaudžiem, kas esot uzskatām par 21.gadsimta top prasmēm.

Tomēr Kuprevičs arī norāda, ka attālinātās mācības ir atstājušas savu nospiedumu, jo lielākā daļa skolēnu atzīst – ķīmiju un fiziku viņi neizvēlēsies studēt, jo eksaktos priekšmetus bez eksperimentiem un praktiskiem darbiem klātienē trūkst izpratnes par konkrētā priekšmeta saikni ar reālām pasaules norisēm

Kuprevičs atgādina, ka no 2025./2026.mācību gada norisināsies obligātie centralizētie fizikas, ķīmijas, bioloģijas vai dabazinātņu eksāmeni, kā arī no nākamā gada skolēniem tas būs jākārto pārbaudes darba formātā.

Pēc Kupreviča domām, lai gan šādas izmaiņas nerisina problēmas, tomēr tā ir puse no “uzvaras ceļa” uz zināšanu kvalitātes uzlabošanu.

Kuprevičs pozitīvi arī vērtē deputātu spēju atrast iespēju papildu finansējumam vairāku desmitu miljonu eiro apmērā, kas paredzēts pedagogu slodzes līdzsvarošanai un mācību materiālu efektīvākai pieejamībai.

Kuprevičs arī atgādina Latvijas attīstības plānā 2021.-2027.gadam ierakstīto apņemšanos, kas norāda misiju – veidot zināšanu sabiedrību, būtiski mainīt izglītības sistēmu, mācību procesā faktu iegaumēšanu aizstāt ar kompetenču apguvi.

Pieminot arī attīstības plāna mērķi piesaistīt STEM nozaru pedagogus un mācībspēkus, Kuprevičs norāda, ka ir jāatceras, ka pedagogiem ir būtiska loma nākamo paaudžu veidošanā.

“Viņiem ir tālejoša ietekme uz cilvēku dzīvi. Ir nepieciešams uzlabot skolēnu izpratni par šīm disciplīnām un tālāko profesionālo karjeru, jo mēs visi kopā esam atbildīgi par to, vai bērna sapnis būt vadošam zinātniekam izplēnēs vai kļūs par realitāti.”

Kuprevičs norāda, ka STEM joma ir tā, kura katru gadu biznesiem rada galvassāpes, jauno ekspertu trūkuma dēļ. Arī “Kalceks” uzņēmums saredz, ka galvenais uzdevums esot jauno talantu piesaistīšana nozarē.

Kuprevičs uzsver: “ja vairākas jomas norāda uz darba devēju, nevis darba ņēmēju sagatavošanu, tad eksaktās zinātnes paliek situācijā, kur izglītības sistēma vienkārši nesagatavo pietiekami daudz speciālistu, lai spētu nodrošināt minimālo pieprasījumu darba tirgū”.

Pēc Kupreviča domām tas iegriež valsts budžetu, jo zinātnes, inženierzinātnes, tehnoloģisko jauninājumu un matemātikas prasmes uzlabo nodarbinātību, stimulē pievienotās vērtības produktu vai pakalpojumu izstrādi, kā arī eksportspēju.