Brigita, Indra, Indars, Indris
Iesūti
Atpakaļ

Saeimas Augstākās izglītības apakškomisijas deputāti Liepājas Universitātē spriedīs par augstskolas nākotni

0

Šodien Saeimas Augstākās izglītības, zinātnes un cilvēkkapitāla apakškomisijas deputāti dosies uz Liepājas Universitāti (LiepU), lai diskutētu par lietderīgāko augstskolu apvienošanas modeli, informēja apakškomisijas priekšsēdētājs Česlavs Batņa (AS).

Arī Liepājas pašvaldība ir uzaicināta piedalīties šajā sanāksmē līdztekus LiepU vadības un padomes pārstāvjiem.

16.janvārī, uz LiepU un pilsētas pašvaldību bija devušies arī Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), Augstākās izglītības padomes (AIP), Latvijas Studentu apvienības (LSA) pārstāvji.

Lai arī iesaistītās puses neapšauba LiepU strukturālo izmaiņu nepieciešamību, vienota viedokļa par apvienošanas modeli nav, secināms pēc pirmdien notikušās IZM pārstāvju diskusijas ar LiepU vadību, darbiniekiem un pašvaldību.

IZM ieskatā ir panākta zināma vienošanās par LiepU konsolidāciju, kamēr LiepU joprojām no IZM nav saņēmusi atbildes par to, kā funkcionēs tās piedāvātais augstskolu sadarbības modelis.

Nepieciešamība vēlreiz diskutēt par LiepU iekļaušanos zinātnes universitātē, veidojot LiepU un trīs zinātņu universitāšu konsorciju, kurā piedalītos arī IZM un Liepājas pašvaldība, radās pēc tam, kad šā gada 3.janvārī LiepU satversmes sapulce, senāts, darbinieki un studentu padome publiskoja atklāto vēstuli atbildīgajām institūcijām un amatpersonām, kurā norādīja uz iespējamām nelikumībām un labas pārvaldības neievērošanu augstskolas konsolidācijas procesā.

Lai arī neviena no LiepU tālākajā attīstībā ieinteresētajām pusēm neapšauba strukturālu izmaiņu nepieciešamību un trīs prioritāro attīstības virzienu – inženierzinātnes un tehnoloģijas, sociālās zinātnes un humanitārās zinātnes, kā arī veselības aprūpe – pamatotību, pastāv atšķirīgs skatījums par to, kura no Latvijas zinātnes universitātēm būs konsorcija vadošais juridiskais partneris, proti, Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), kā to vēlas LiepU padome un IZM, vai Latvijas Universitāte (LU), kā to gribētu augstskolas kolektīvs.

LiepU padomes, kas ir augstskolas augstākā lēmējinstitūcija un ir atbildīga par valsts augstskolas ilgtspējīgu attīstību, stratēģisko un finanšu uzraudzību, izstrādātais konsorcija pārvaldības modelis saglabā noteiktu LiepU autonomiju, par konsorcija vadošo juridisko partneri nosakot RTU.

LiepU studenti, darbinieki, kā arī satversmes sapulces un senāta pārstāvji akcentēja, ka jebkurš LiepU attīstības institucionālais risinājums ir tikai instruments, lai paaugstinātu universitātes pozitīvo ietekmi uz reģiona tautsaimniecības attīstību, stiprinātu augstskolas pētniecisko un starptautisko darbību, kā arī citus aspektus, kas raksturo studiju kvalitāti.

Visas iesaistītās puses piekrita, ka ir nepieciešamas pārmaiņas universitātes darbībā, kuras var panākt, sadarbojoties ar trīs lielākajām zinātnes universitātēm. Sarunas gaitā LiepU padomes un AIP locekļi akcentēja, ka RTU kā nākotnes konsorcija vadošā partnere ir perspektīva, jo ļaus ne tikai izcelt un attīstīt unikālās kompetences tradicionāli spēcīgajos LiepU studiju virzienos – pedagoģijā un humanitārajās zinātnēs, bet dos arī nepieciešamo pienesumu, lai izveidotu un spēcinātu LiepU stratēģisko specializāciju tādās STEM nozarēs kā inženierzinātnes un tehnoloģijas.

Sarunas noslēgumā IZM pārstāvji atgādināja, ka jebkurā pārmaiņu procesā svarīga ir komunikācija, tāpēc aicināja universitātes padomi skaidrot tās lēmumus LiepU personālam, kā arī uzvēra, ka arī IZM ir gatava atbildēt uz visiem neskaidrajiem jautājumiem arī turpmāk.

Kā norādīja LiepU attīstības direktors, satversmes sapulces priekšsēdētājs Uldis Zupa, LiepU kolektīvs augsti novērtē diskusiju ar IZM, AIP un LSA pārstāvjiem par LiepU nākotni, uzsverot, ka šādai diskusijai būtu bijis jānotiek krietni agrāk, un paužot nožēlu, ka izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) diemžēl neatrada laiku pat attālināti pieslēgties sarunai, kas notika ar universitātes kolektīvu.

Zupa akcentēja, ka diskusijas laikā no LiepU kolektīva puses vairākkārtīgi izskanēja gatavība sadarboties ar visām trīs zinātnes universitātēm – LU, RTU un Rīgas Stradiņa universitāti (RSU), tajā pašā laikā uzdodot jautājumus par to, kā piedāvātais sadarbības modelis funkcionēs un kā tas risinās IZM uzsvērtos problēmjautājumus, it īpaši, ja par vadošo sadarbības modeļa universitāti tiktu noteikta RTU.

“Diemžēl, atbildes uz jautājumiem saņemtas netika. Tajā pašā laikā IZM pārstāvis Dmitrijs Stepanovs vairākkārtīgi uzsvēra, kā funkcionē jaunais universitāšu pārvaldības modelis, netieši norādot, ka argumentētais kolektīva viedoklis par vadošās universitātes izvēli par labu LU no IZM puses netiks akceptēts,” atzina Zupa.

Liepājas domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš (“Liepājas partija”) vēlreiz apliecināja jau iepriekš pausto pozīciju, ka reģiona attīstībai nepieciešama sadarbība ar trim Latvijas zinātņu augstskolām, kas arī iestrādāts pilsētas attīstības plānā. Visi sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka LiepU nepieciešamas strukturālas izmaiņas, kā arī definētie trīs prioritārie attīstības virzieni – inženierzinātnes un tehnoloģijas, sociālās zinātnes un humanitārās zinātnes, veselības aprūpe – ir pamatoti. Diskusijas noslēgumā Ansiņš aicināja IZM pēc iespējas ātrāk pieņemt lēmumu, kas ļautu no sarunām virzīties uz konstruktīvu rīcību LiepU un visa reģiona attīstībai.

AIP priekšsēdētājs Andris Teikmanis pauda, ka AIP līdz šim nav saņēmusi IZM rīkojuma projektu saskaņošanai par LiepU konsolidāciju. Viņš uzsvēra, ka jebkuru augstskolu konsolidācija būs veiksmīga tikai tādā gadījumā, ja augstskolām no valsts budžeta tiks palielināts finansējums.

Jau ziņots, ka LiepU kolektīvs vērsa uzmanību, ka pagājušā gada 19.decembrī Valsts kancelejas uzturētajā tiesību aktu portālā tika publicēts tiesību akta projekts “Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 5. komponentes “Ekonomikas transformācija un produktivitātes reforma”5.2. reformu un investīciju virziena “Augstskolu pārvaldības modeļa maiņas nodrošināšana” 5.2.1.r. reformas “Augstākās izglītības un zinātnes izcilības un pārvaldības reforma” 5.2.1.1.i. investīcijas “Pētniecības, attīstības un konsolidācijas granti” otrās kārtas “Konsolidācijas un pārvaldības izmaiņu ieviešanas granti” īstenošanas noteikumi”.

Noteikumu projekta otrajā sadaļā “Prasības investīcijas otrās kārtas projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim” minēts, ka LiepU konsolidācija ar RTU – līdz 10 399 799 eiro, tai skaitā nepārsniedzot Atveseļošanas fonda finansējumu – 9 980 613 eiro un valsts budžeta līdzfinansējumu – 419 186 eiro.

Arī vairākos citos noteikumu projekta punktos nepārprotami tiek norādīts uz LiepU konsolidāciju jeb reorganizāciju ar RTU, taču līdz noteikumu projekta publiskošanai Ministru kabinets nav pieņēmis lēmumu par LiepU reorganizāciju, pievienojot to RTU, kā arī šis jautājums nav diskutēts AIP, norāda vēstules autori.

LiepU uzskata, ka lēmuma pieņemšana šaurā lokā, nevis publiskā apspriešanā, sniedzot pamatotu argumentāciju, rada aizdomas par kādu interešu virzīšanu un labas pārvaldības principu neievērošanu lēmumu pieņemšanā attiecībā uz LiepU tālāku attīstību.

Vēstules autori norāda, ka, ņemot vērā iepriekš minēto, LiepU aicina atbildīgās institūcijas vērtēt jautājumu, kā priekšlaicīgi ir iespējams zināt valdības lēmumu, ja tas vēl nav pieņemts likumā noteiktajā kārtībā.

LiepU kolektīvs aicina visus lēmuma pieņēmējus rūpīgi iepazīties ar situāciju un vērtēt uzskaitītos notikumus kopsakarībās. “Aicinām uzklausīt visas LiepU pārvaldības institūcijas, arī LiepU kolektīva viedokli, kurš ir izteikts gan Senāta, gan Satversmes sapulcēs, un pieņemt izsvērtu, caurspīdīgā procesā balstītu un pamatotu lēmumu, kas ir sabiedrības nevis kādu personu vai institūciju vislabākajās interesēs par vienas vadošās universitātes izvēli vai arī LiepU attīstību trīs zinātnes universitāšu ekosistēmā, šādi nodrošinot iespēju iegūt daudzpusīgu un konkurētspējīgu izglītību Kurzemē,” aicināts atklātajā vēstulē.

Rakstīt komentāru

Lai atstātu komentāru, nepieciešams autorizēties
Komentāru nav.