Saeimas komisija diskutēs par obligāto STEM eksāmenu ieviešanu vidusskolas izglītības līmenī

 Šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē plānots diskutēt par obligāto STEM eksāmenu ieviešanu vidusskolas izglītības līmenī.

Obligāto STEM eksāmenu ieviešana norisinās ar mērķi veicināt eksakto zinātņu spējīgu studentu skaita pieaugumu.

Jau iepriekš aģentūrai LETA izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (K) ir paudusi viedokli, ka skolēnu interesi nerada eksāmenu obligātums, bet gan mācību saturs un procesa kvalitāte. Papildus kā motivatoru ministre minēja mijiedarbību ar augstskolām – ja augstskolas, uzņemot studentu attiecīgās programmās, nevērtē eksaktā eksāmena rezultātus vai arī augsts rezultāts šajā eksāmenā nedod studentam priekšrocības iestājoties, tad ieguvumu nesniegs arī obligātie eksāmeni.

Savukārt par ilgstošu Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) bezdarbību, neieviešot obligātos eksāmenus eksaktajos mācību priekšmetos, Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas (LETERA) valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs plānoja prasīt Muižnieces demisiju.

Šī reakcija balstījās uz LETERA apkopotajiem datiem, kas liecināja, ka Latvijā 76% vidusskolu un ģimnāziju netiek nodrošināts pietiekami kvalitatīvs fizikas mācību process.

Papildus komisijas sēdē izskatīs IZM rīcības plāna īstenošanas progresu par pedagogu vakanču mazināšanu izglītības sistēmā.

Iepriekš jau ziņots, ka komisijas deputāti ir kritizējuši IZM izstrādāto plānu jauno pedagogu piesaistei. Kā norādīja komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (JV), domājot par jauno pedagogu piesaistes veidiem, pašlaik izstrādātajā plānā nav pārdomāts, kā palīdzēt jau skolās strādājošajiem pedagogiem.

Ne mazāk būtisks faktors ir arī skolotāja profesijas “prestiža reanimācija”, un, lai to paveiktu, iecerēts izstrādāt gan pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku no 2023.gada, gan arī noteikt sabalansētu darba slodzi, vēstīja IZM pārstāve Baiba Bašķere.

IZM izstrādāto vidējā termiņa risinājumu plānots īstenot līdz 2023.gadam, un tas paredz piedāvāt metodisko atbalstu tiem skolotājiem, kuri strādā citās profesijās, lai viņi atgrieztos strādāt pedagoģijas nozarē. Tāpat plāns paredz pedagogu papildu kvalifikācijas ieguvi saskaņā ar izglītības iestādes vadītāja pieprasījumu, norādot konkrēto vakanci un stundu skaitu.

Savukārt ilgtermiņa risinājumus IZM plāno ieviest līdz 2025.gadam, un tie paredz novērst jauno pedagogu izdegšanas riskus. Paredzēts, ka jaunajiem skolotājiem būs pieejama ne tikai sadarbībā ar Latvijas Universitāti veidotā mentora programma, bet arī emocionālā atbalsta grupa, lai dalītos pieredzē un gūtu atbalstu izaicinājumos. Tāpat risinājumi paredz arī atbalstu nepilna laika studentiem, sedzot studiju izdevumus, piešķirot stipendijas, vienojoties par nodarbinātības nosacījumiem.