IZM iesniegs Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par skolu tīkla reformu

Vienlaikus sagaidāms, ka otrdien valdības sēdē ziņojumu vēl neskatīs, un to varētu darīt jau nākamā valdība.

Lai izglītības iestāde varētu saņemt valsts budžeta finansējumu pilnā apjomā, plānots noteikt minimālo skolēnu skaitu klasē atkarībā no urbanizācijas līmeņa, kā arī ievērot urbanizācijas līmeni – jo blīvāk apdzīvota teritorija, jo lielāku skolēnu skaitu klasē un vairāk klašu komplektu būs nepieciešams nodrošināt.

Atbilstoši IZM redzējumam, lielajās pilsētās un administratīvajos centros minimālajam skolēnu skaitam visās četrās klašu grupās būs jānodrošina vismaz 120 skolēni. Pašvaldībās ārpus administratīvajiem centriem 1.-3. un 4.-6.klašu grupās minimālais skolēnu skaits, atbilstoši ministrijas iecerei, būtu 30 skolēni, bet 7.-9. un 10.-12.klašu grupās – 60 skolēni. Savukārt pierobežā un reti apdzīvotās pašvaldībām skolēnu skaitam trīs klašu grupās līdz 9.klasei būtu jābūt 30, bet vidusskolā – 60.

Kvantitatīvie kritēriji 1.-6.klašu grupā būs rekomendējoši, bet 7.-12.klašu grupā – saistoši visām pašvaldībām. Lēmumu par izglītības iestāžu tīkla reorganizāciju pašvaldībai būs jāpieņem, to saskaņojot ar ministriju.

Vairāku pašvaldību pārstāvji iepriekš kritizējuši IZM redzējumu skolu tīkla sakārtošanai, kā arī apgalvojuši, ka ministrija nav uzklausījusi to lūgumus attiecībā uz optimālas skolas kritērijiem. Lielākās diskusijas līdz šim bijušas par IZM noteiktajiem kritērijiem attiecībā uz 7.-9.klašu grupu – pašvaldību ieskatā, iecerētā minimālā skolēnu skaita dēļ vairākas pamatskolas un vidusskolas varētu tikt reorganizētas par sākumskolām, jo nespēs atbilst noteiktajam.