IZM preses konferencē informēs par lēmumu “iesaldēt” 9.klašu eksāmenu snieguma slieksni

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) šodien plkst.10 rīkos preses konferenci par ieceri nepaaugstināt minimālo snieguma slieksni 9.klašu centralizēto eksāmenu nokārtošanai šogad, aģentūru LETA informēja ministrijā.

Preses konferencē piedalīsies IZM valsts sekretāra vietniece Kristīne Niedre-Lathere, kā arī Valsts izglītības attīstības aģentūras direktora pienākumu izpildītāja Inta Ozola un Valsts pārbaudījumu departamenta Vispārējās izglītības valsts pārbaudījumu nodaļas vecākā eksperte Liene Purgaile.

Preses konferences dalībnieces informēs par IZM lēmumu šajā mācību gadā pamatizglītības posmā nepaaugstināt centralizēto eksāmenu vērtējumu slieksni, kā arī iepazīstinās ar iecerētajiem atbalsta pasākumiem skolēniem un pedagogiem eksāmenu norisē un kārtošanas procesā.

Kā vēstīts, IZM mēnesi pirms 9.klašu centralizēto eksāmenu sesijas nolēmusi arī šogad nepalielināt minimālo slieksni 9.klašu centralizēto eksāmenu nokārtošanai un saglabāt to 10% līmenī, paredz atkārtotai saskaņošanai nodotie grozījumi noteikumos par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem.

IZM raizējas, ka minimālā vērtējuma prasības celšana varētu palielināt eksāmenus nenokārtojušo 9.klašu skolēnu skaitu, attiecīgi radot lielāku personu loku bez pamatizglītības.

Ministrijā lēmumu pamato ar to, ka atbalsta mehānismi skolotājiem un skolēniem vēl nav ieviesti pilnā apmērā.

IZM atzīst, ka minimālā sliekšņa “iesaldēšana” tiešā veidā negarantē labākus rezultātus. Tomēr šis lēmums ļaus “daudz lielākam skaitam” jauniešu absolvēt pamatizglītību, nevis to pilnībā nepabeigt. Tas, savukārt, sniegs viņiem iespēju turpināt izglītību nākamajos izglītības līmeņos, nodrošinot viņiem iespēju pilnveidoties un mācīties arī centralizēto eksāmenu priekšmetos, piemēram, matemātikā.

Savulaik centralizēto eksāmenu nokārtošanai pietika pat ar necila 5% vērtējuma sasniegšanu, tāpēc minimālā vērtējuma slieksni eksāmenu nokārtošanai līdz 2024./2025.mācību gadam bija plānots pakāpeniski paaugstināt līdz 20%.

Jau paceļot šo slieksni līdz 10%, būtiski auga eksāmenus nenokārtojušu skolnieku skaits, tāpēc plāni tika mainīti un jau pērn valsts uz gadu atlika minimālā vērtējuma sliekšņa paaugstināšanu līdz 15%. Tagad paaugstināšanu līdz 15% plānots atlikt vēlreiz.

Šajā mācību gadā 9.klasēs mācību vielu atkārtoti apgūst 696 skolēni, kuri iepriekšējā eksāmenu sesijā izkrita kādā no valsts pārbaudes darbiem.

Minimālā vērtējuma slieksni līdz 15% IZM tagad solās celt ar 2025./2026.mācību gadu, liecina grozījumu projekta anotācija.

Ja 2023./2024.mācību gadā minimālais vērtējuma slieksnis būtu 15%, matemātikas eksāmenu nebūtu nokārtojuši vēl 970 pamatskolēnu, tādējādi izkritušo skaits sasniegtu 1563 skolēnus jeb 8,29% no kopējā kārtotāju skaita.

Angļu valodas eksāmenu nebūtu nokārtojuši kopumā 498 skolēni jeb 2,7%, bet latviešu valodā – 239 skolēni jeb 1,29%.

Vidējās izglītības posmā 12.klašu centralizēto eksāmenu slieksnis šajā mācību gadā ir 20%, kā tas paredzēts jau iepriekš.