Jāgere: Latvijas stiprās puses investīciju piesaistē ir cilvēki
Tostarp viņa minēja, ka Latvijā ir kvalificēts darbaspēks – ir ļoti liels īpatsvars ar cilvēkiem, kuri runā vismaz divās valodās un kuriem ir augstākā izglītība.
Tāpat Jāgere uzsvēra Latvijas nodokļu regulējumu – Latvija ir otrajā vietā starp OECD valstīm attiecībā uz uzņēmējdarbības nodokļiem, tostarp valstī ir uzņēmumu ienākuma nodokļa 0% likme, ja peļņa tiek reinvestēta.
Jāgere arī akcentēja, ka Latvijā ir plašas neapgūtās industriālās teritorijas, kurās ir pieejami arī dažāda veida nodokļu atvieglojumi, kā arī ir gatavība investoriem piedāvāt tieši viņiem nepieciešamus specifiskus risinājumus. Tāpat Latvija atrodas labā ģeogrāfiskā vietā, tostarp šeit ir lieliska infrastruktūra, kas nodrošina ērtu piekļuvi, tostarp ir arī ostas un lidosta.
Viņa arī minēja “zaļā koridora” iniciatīvu, kas paredz, ja investīciju projekta vērtība pārsniedz piecus miljonus eiro reģionos vai 10 miljonus Rīgas teritorijā un investīcijās redzami Latvijai stratēģiski izdevīgi mērķi, visi lēmumi tiek nodrošināti ātrāk un efektīvāk.
LIAA direktore sacīja, ka pašreiz ir apstiprināti kopumā 39 “zaļā koridora” projekti, kuru kopējā vērtība ir 2,4 miljardi eiro. Šogad ir apstiprināti 14 projekti.
Vienlaikus, arī runājot par sarežģījumiem investīciju vidē, Jāgere sacīja, ka Latvijas vājā puse var būt cilvēki.
Jāgere uzsvēra, ka, piemēram, ja investors vēlas Latvijā veidot augstas pievienotās vērtības ražotni, Latvijā var nebūt kādas īpašas kvalifikācijas speciālistu. “Lai gan, ja mēs savlaicīgi zinām investoru vēlmes, mēs varam sākt sadarbību ar universitātēm, veidojot ekselences centrus, kuros tiek apmācīti speciālisti konkrētās specialitātēs,” viņa piebilda.
Tāpat viņa minēja birokrātiskos šķēršļus. Ikviena LIAA un arī “Attīstības finanšu institūcijas “Altum”” programma tiek ieviesta, balstoties uz Ministru kabineta mandātu, tā tiek apstiprināta Ministru kabinetā un ikvienai programmai ir atbilstoši Ministru kabineta noteikumi.
“Diemžēl, ja atnāk investors un saka, ka viņš gribētu kaut ko konkrētu, kas neatbilst jau esošajām programmām, tad mēs nevaram uz to reaģēt tik ātri, kā tas notiktu privātajā biznesā,” sacīja Jāgere, norādot, ka jaunas programmas izstrāde var prasīt arī gadu vai pusotru.
Rakstīt komentāru