Janvārī saražots par 20% vairāk elektroenerģijas nekā patērēts

Vienlaikus janvārī saražotās elektroenerģijas apjoms ir par 40% lielāks nekā decembrī, bet par 9,5% mazāk nekā 2023.gada janvārī, savukārt elektroenerģijas patēriņa apjoms ir par 6% lielāks nekā decembrī un par 7,9% lielāks nekā pirms gada.

Janvārī Latvijā dabasgāzes elektrostaciju jeb termoelektrostaciju (TEC) saražotais elektroenerģijas apjoms bija 409 GWh, kas ir 2,2 reizes vairāk nekā decembrī un 2,4 reizes vairāk nekā 2023.gada janvārī.

TEC saražotā elektroenerģija veido 49% no visa Latvijā saražotās elektroenerģijas apjoma janvārī.

Saražotās elektroenerģijas apjoma pieaugums novērojams arī vēja elektrostacijās, kur tas bija 37 GWh, kas ir par 51% vairāk nekā decembrī un par 8,8% vairāk nekā 2023.gada janvārī.

Savukārt saules elektrostacijās saražotas 1,2 GWh, kas ir 3,2 reizes vairāk nekā decembrī un 4,2 reizes vairāk nekā pirms gada.

Šā gada janvārī vidējā elektroenerģijas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā palielinājās līdz 117,16 eiro par megavatstundu (MWh), kas ir par 32% vairāk nekā decembrī un par 17% vairāk nekā 2023.gada janvārī.

AST elektroenerģijas tirgus apskatā teikts, ka vidējās mēneša cenas pieaugumu izraisīja vairāku apstākļu kopums, tostarp aukstie laika apstākļi, kas izraisīja patēriņa pieaugumu, kā arī vairāku elektrostaciju remontdarbi.

Pīķis tika sasniegts 5.janvārī, kad “Nord Pool” biržā bija novērojamas rekordaugstas elektroenerģijas cenas, tostarp Latvijā un Lietuvā cena sasniedza 1478,91 eiro par MWh.

Straujo elektroenerģijas cenu pieaugumu gada sākumā noteica lielais sals, kas veicināja elektroenerģijas patēriņa pieaugumu un, lai to nosegtu, palielinājās nepieciešamība ražošanai izmantot fosilos resursus, kas ir dārgāki. Turklāt 5.janvārī Baltijā un Somijā remontu dēļ nedarbojās elektrostacijas ar kopējo uzstādīto jaudu ap 1700 megavatu (MW).

AST apskatā teikts, ka, pateicoties augstajai ūdens pietecei Daugavā gada sākumā, Latvija pilnībā spēja saražot pietiekamu elektroenerģijas daudzumu Latvijas patēriņa nosegšanai, kā arī eksportēja elektroenerģiju.

Sākot ar otro janvāra nedēļu, Latvijā vidējā elektroenerģijas cena samazinājās, jo siltāku laikapstākļu ietekmē samazinājās elektroenerģijas patēriņš, palielinājās izstrāde vēja elektrostacijās un pieauga elektroenerģijas plūsmas no Somijas, kur vidējā elektroenerģijas cena bija zemāka.

Janvāra vidējās elektroenerģijas cenas pieauga visās Baltijas valstīs, tostarp Latvijā cena bija 117,16 eiro par MWh, kas ir par 32% vairāk nekā decembrī un par 17,5% vairāk nekā 2023.gada janvārī.

Šā gada 26.janvārī bojājuma dēļ neplānoti tika atslēgts “EstLink 2” elektroenerģijas savienojums starp Somiju un Igauniju, kā rezultātā pārvades jauda starp Somiju un Igauniju ir samazināta par 650 MW, tādējādi kopējā pārvades jauda samazinājās līdz 350 MW, ko nodrošina “Estlink 1”.

AST pārskatā norādīts, ka Latvijas energosistēmas ģenerējošās jaudas ir pietiekamas, lai nosegtu Latvijas patēriņu, kā arī eksportētu elektroenerģiju uz Lietuvu un Igauniju.

Atslēgums arī nav negatīvi ietekmējis “Nord Pool” biržas elektroenerģijas cenas, un tās turpina būt stabilas.

AST ir neatkarīgs Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators, kas nodrošina elektroenerģijas pārvades tīkla darbības un Latvijas elektroenerģijas sistēmas elektroapgādes drošumu, sniedz pārvades sistēmas pakalpojumus, balstoties uz publicētiem pārvades pakalpojuma tarifiem, veic pārvades sistēmas operatīvo vadību un nodrošina drošu, stabilu, elektroenerģijas pārvadi pārvades sistēmā. AST pieder valstij. Kompānijas obligācijas kotē “Nasdag Riga” parāda vērtspapīru sarakstā.

AST ir vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS “Conexus Baltic Grid” (“Conexus”) lielākais akcionārs – kompānijai pieder 68,46% “Conexus” akciju.