Jaunkaledonijā atsākas nemieri

Naktī nemieri notikuši visā Jaunkaledonijas salā, kā arī Pēnas un Marē salās, teikts paziņojumā presei, ko izplatījis augstākais komisārs, kas pārstāv Francijas valsti.

Grautiņus un laupīšanas, kas uzliesmoja maijā, izraisīja Parīzes iecerētā vēlēšanu reforma, kas ļautu cilvēkiem, kuri Jaunkaledonijā dzīvojuši vismaz desmit gadus, balsot vietējās vēlēšanās. Vēlētāju loks tādējādi tiktu paplašināts uz pēdējo gadu iebraucēju rēķina. Jaunkaledonijas neatkarības kustības pārstāvji uzskata, ka šādi tiktu mazināta arhipelāga iedzimto kanaku politiskā ietekme.

Kanaki šobrīd sastāda 40% no iedzīvotāju kopskaita.

Nemieri prasīja deviņu cilvēku dzīvības, un tajos nodarīti zaudējumi 1,5 miljardu eiro apmērā.

Kārtības atjaunošanai uz salu grupu, kas atrodas gandrīz 17 000 kilometru no Parīzes, Francija nosūtīja 3000 karavīru un policistu.

Dumbea, kas atrodas uz ziemeļiem no Jaunkaledonijas galvaspilsētas Numea, naktī ticis aizdedzināts municipālās policijas iecirknis un garāža.

Kā no notikuma vietas ziņo aģentūras AFP žurnālists, kārtības atjaunošanā tikušas izmantotas četras bruņumašīnas.

Vairāki ugunsgrēki izcēlušies divos no Numea rajoniem, kur dedzinātas gan policijas, gan privātās automašīnas.

Tikmēr Burelā notikušas separātistu un policijas sadursmes, kurās viens cilvēks ievainots.

Ņemot vērā atsākušās nekārtības, pirmdien slēgtas daudzas skolas.

Sestdien septiņiem separātistu aktīvistiem izvirzītas apsūdzības par nekārtību organizēšanu. Apsūdzētie nosūtīti uz Franciju, kur tie atrodas pirmstiesas apcietinājumā.

Jaunkaledonijā jau sen valda spriedze starp iedzimtajiem kanakiem, kas sliecas atbalstīt neatkarību, un franču kolonistu pēcnācējiem, kuri saglabā lojalitāti Francijai. Pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados tā pārauga pat vardarbībā, kas prasīja vairāk nekā 70 dzīvību.

1998.gada Numea vienošanās, ar kuru tika izbeigts asiņainais konflikts, cita starpā paredzēja līdz 2022.gadam sarīkot trīs referendumus par Jaunkaledonijas neatkarību, ja to pieprasīs vismaz trešdaļa no 54 Teritoriālā kongresa deputātiem.

Pirmajā referendumā, kas notika 2018.gadā, 57% balsstiesīgo atbalstīja palikšanu Francijas sastāvā, taču otrajā referendumā, kas notika 2020.gada oktobrī, pret neatkarību balsoja vairs tikai 53%.

Taču trešo referendumu karantīnas ierobežojumu dēļ kanaki boikotēja, un tajā palikšanu Francijas sastāvā atbalstīja 97% balsojušo. Tāpēc neatkarības atbalstītāji šīs nobalsošanas rezultātu atsakās pieņemt, norādot, ka tajā piedalījušies tikai 44% balsstiesīgo.

Saskaņā ar Numeas vienošanos vēlētāju saraksti nav atjaunoti kopš 1998.gada, un tas nozīmē, ka cilvēki, kas Jaunkaledonijā ieradušies no Francijas pamatteritorijas vai citām valstīm pēdējo 25 gadu laikā, nevar balsot vietējās vēlēšanās.

Situāciju, kad vēlēšanās nevar piedalīties katrs piektais iedzīvotājs, Francijas valdība nodēvējusi par absurdu, savukārt separātisti bažījas, ka no vēlētāju loka paplašināšanas labumu gūs profranciskie politiķi, bet pamatiedzīvotāju kanaku loma tiks padarīta vēl mazāka.