Jauno pedagogu piesaistīšanai mudina likt uzsvaru uz studiju kredītu dzēšanu

Lai izglītības sistēmai piesaistītu vairāk jauno pedagogu, nepieciešams likt uzsvaru uz studiju un studējošo kredītu dzēšanu darbu skolās sākušajiem, trešdien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē pauda Latvijas Studentu apvienības (LSA) prezidente Liene Levada un viņu atbalstīja arī vairāki komisijas deputāti.

Studentu pārstāve norādīja, ka vairums pedagoģijas studentu darbu skolās sāk jau pirmajā kursā, tomēr slodze, strādājot paralēli studijām, esot ļoti liela, it īpaši pirmajos gados. Tāpat jaunie pedagogi saskaroties ar mobingu no kolēģu puses, kā arī nesaņemot pietiekamu atbalstu studiju laikā, kas esot galvenie iemesli, kāpēc jaunieši izvēlas pamest darbu skolā.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāve Baiba Bašķere atzīmēja, ka šāds mehānisms jau eksistē, tomēr ne visi pedagoģijas studiju absolventi izvēlas palikt strādāt nozarē. Piemēram, pirmsskolas un sākumskolas pedagogu studiju programmas pēdējos piecos gados pabeiguši 2000-4000 pedagogu, no kuriem tikai daļa turpina strādāt atbilstoši iegūtajai kvalifikācijai.

IZM solīja, ka nodos informāciju Valsts izglītības attīstības aģentūrai, kas ir atbildīga par studiju un studējošo kredītiem.

Bašķere informēja, ka ministrija šobrīd izstrādā “sistēmdinamiskās modelēšanas rīku”, kas, pēc viņas teiktā, ļaus “diezgan precīzi” saprast un prognozēt, kur veidosies brīvas vakances. Rezultāti gaidāmi novembrī.

IZM plāno šogad nodrošināt papildus kvalifikācijas iegūšanas iespējas, lai pedagogi varētu pasniegt latviešu valodas, matemātikas, ģeogrāfijas, dabaszinību, fizikas, ķīmijas mācību priekšmetus, kā arī otro svešvalodu, uzsvaru liekot uz vācu valodu. Šobrīd arī notiekot darbs pie tā, lai noskaidrotu izglītības iestādēm aktuālos mācību priekšmetus, kur nepieciešami kursi papildus kvalifikācijas iegūšanai.

Bašķere pauda, ka ir jāskatās uz cilvēkresursu nodrošinājumu izglītības iestādēs kopumā, norādot uz tiem skolotājiem, kas šobrīd strādā 0,2 un 0,4 slodzi. IZM kā vienu no risinājumiem redz kvalifikāciju “Skolotājs” jaunajās pedagoģijas programmās, kas ļaušot izglītības iestāžu vadītājiem pieņemt lēmumu par mācību priekšmetu, ko pasniegs jaunais skolotājs, balstoties uz to, ko skolotājs ir apguvis.

Lielākā daļa no šobrīd piedāvātajām vakancēm ir nevis pilnas slodzes, bet gan 0,2 vai 0,4 likmes, atzīmēja Bašķere.

Viņa norādīja, ka pēdējos piecos gados pedagoģijas studijas pabeiguši 154 angļu valodas skolotāji, 101 latviešu valodas skolotājs, 64 vācu valodas skolotāji, 51 ģeogrāfijas skolotājs, kā arī 17 vēstures skolotāji.

Savukārt dabaszinātņu jomā kvalifikāciju ieguva 151 dabaszinību skolotājs, 31 ķīmijas skolotājs, 29 bioloģijas skolotāji, kā arī 10 fizikas skolotāji. Pēdējo piecu gadu laikā pedagoģijas studijas absolvējuši arī 206 informācijas tehnoloģijas, kā arī 148 matemātikas skolotāji.

Pēc IZM rīcībā esošiem datiem, 5.jūnijā Latvijā bija 959 skolotāju amata vakances, no kurām visvairāk pieteiktas pirmsskolas – 542 likmes, vidusskolas posmā – 261 likme, bet pamatskolas posmā – 109 likmes. Sākumskolā pieteiktas 14 likmes, bet speciālsjā izglītībā – 32 likmes.

Savukārt visvairāk skolotāju trūkst tādos mācību priekšmetos kā latviešu valoda – 48 likmes, matemātika – 45 likmes, angļu valoda – 23 likmes, datorikā – 20 likmes, kā arī dizaina un tehnoloģiju skolotāji – 19 likmes. Sociālajās zinībās trūkst 10 likmes, fizikā – astoņas, bet ķīmijā un dabaszinībās – septiņas likmes.

Ministrijas pārstāve atzīmēja, ka lielākā daļa no piedāvātajām vakancēm ir nevis pilnas slodzes, bet gan 0,2 vai 0,4 likmes. Tam piekrita arī Ekonomikas ministrijas Analītiskā dienesta vadītāja Dace Zīle, piebilstot, ka, piedāvājot 0,2 slodzi, ilgtermiņā nav sagaidāma augoša ekonomika.

Tas izpelnījās kritiku no deputāta Česlava Batņas (AS), kura ieskatā būtu “jāpārtrauc akcentēt, ka 0,2 slodze ir slikta, jo daudziem pedagogiem tā ir viņu pašu izvēle strādāt šādu slodzi”. Tāpat Batņa uzskata, ka pedagoģijā studējošajiem vajadzētu strādāt vienu vai divas dienas skolā, bet ne tik lielas slodzes kā šobrīd. Bašķere norādīja, ka lielākā problēma ir nevis slodzē, bet gan tajā, ka neesot pat tie, kas gribētu strādāt šādu slodzi.

Jau vēstīts, ka pedagogu vakanču jautājums ir aktuāls vairākās pašvaldībās. Skolu vakanču vietnē “esiskolotajs.lv” pašlaik ir 827 vakances. Vienlaikus tiek lēsts, ka trūkstošo pedagogu skaits varētu būt daudz lielāks.

Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) aģentūrai LETA pauda, ka ar nesakārtotu skolu tīklu esošais resurss tiekot “izklāts nelietderīgi”. Izglītības un zinātnes ministrija ar gaidāmajām reformām skolu tīklā cer stimulēt, lai vairāk skolotāju skolās strādātu pilnu slodzi.

Šādai iecerei kritiku paudusi Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga, norādot, ka daudzi pedagogi “nekad nestrādāšot pilnu slodzi”. Galvenie iemesli tam esot tuvais pensijas vecums, apgādībā esoši mazi bērni, kursu nepieejamība papildu mācību priekšmeta apguvei, kā arī sabiedriskā transporta neesamība, lai strādātu vairākās skolās slodzes palielināšanai.